Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Austrālijas latviešu mākslinieku izstāde

Jaundienvidvelsas Parlamenta namā

Laikraksts Latvietis Nr. 257, 2013. g. 15. maijā
Ojārs Greste -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Izstādes kopskats. FOTO Ojārs Greste.

Imants Tillers „Ticība“. FOTO Ojārs Greste.

Guntis Jansons, „Uzliekot saules krēmu“ („Putting on the lotion“). FOTO Ojārs Greste.

Ieva Deksne, „Rīta pastaiga pludmalē“. FOTO Ojārs Greste.

Peteris Ciemītis, „Neapmierinātība satraukuma laikmetā“ („Discontent in the Age of Anxiety“). FOTO Ojārs Greste.

Anita Bērziņa-Misiņa. „Eikalipts Berovrā“ („Gum in Berowra“). FOTO Ojārs Greste.

Andra Krūmiņa, „Ārpus sarkanā kavdrāta“ („Outside the red square“). FOTO Ojārs Greste.

Anita Rezevska, „Rīgas sieviete“. FOTO Ojārs Greste.

Jānis Šēnbergs, „Savienojumi 1“. FOTO Ojārs Greste.

Dzidra Mičele, „Mazais eņģelītis“. FOTO Ojārs Greste.

Imants Tillers, „Māksla=Kapitāls“ („Kunst=Kapital“). FOTO Ojārs Greste.

Ilze Šēnberga-Nāgela, „Nojauta – riets“. FOTO Ojārs Greste.

Alda Rudze, „Morujas upes krasts“. FOTO Ojārs Greste.

Jānis Supe, „Iekšā, skatoties uz āru“ (Inside looking out). FOTO Ojārs Greste.

Juris Ceriņš, „Strauts Brokenhila apkārtnē“ („Picnic Creek, Broken Hill region“). FOTO Ojārs Greste.

Biruta Clark, „Kosmisks saviļņojums“ („Cosmic Interaction“). FOTO Ojārs Greste.

Valters Bārda, „Ielejas mostas“ („The glades wake“). FOTO Ojārs Greste.

Haralds Norītis, „Pirmdiena“. FOTO Ojārs Greste.

No 2013. gada 28. marta līdz 24. aprīlim Jaundienvidvelsas Parlamenta namā Sidnejā notika Austrālijas latviešu mākslinieku izstāde. Piedalījās 19 mākslinieki ar 41 darbu no Jaundienvidvelsas, Viktorijas, Kvīnslandes un Rietumaustrālijas, to starpā vispazīstamākie Austrālijas latviešu mākslinieki, kā Imants Tillers, Jānis Šēnbergs, Pēteris Ciemītis, Anita Rezevska, Juris Ceriņš un citi. Izstādi atklāja Jaundienvidvelsas parlamenta deputāts Deivids Klarks (The Hon. David Clarke) trešdien, 3. aprīlī. Izstādes atklāšana bija jau iepriekš aprakstīta 11. aprīļa Latvietī (Nr. 252 – skat. Ilzes Viļumas rakstu Mirklis notverts mūžībai). Ilzes rakstam ir pievienots izstādes atklāšanas video.

Parlamenta namā ir pagalms – Strūklakas pagalms (Fountain Court), ap kura sienām tiek izstādītas gleznas. Šo izstādes telpu piedāvā dažādām mākslinieku un sabiedriskām grupām. Austrālijas Latviešu mākslinieku apvienība (ALMA) iesniedza lūgumu izstādīties, lietojot 2008. gada izdoto grāmatu Austrālijas latviešu mākslinieki, kā apliecinājumu par latviešu mākslinieku spējām. Paldies ALMA valdes loceklei Birutai Klarkai (Clarke) par ierosinājumu. Izstādīt latviešu mākslinieku darbus Strūklakas pagalmā bija it sevišķi piemēroti, jo šīs piebūves (pie vecā parlamenta nama) arhitekts ir latvietis Andrejs Andersons. Pagalms ir centrālā vietā, caur kuru notiek plaša cilvēku kustība, un izstādi būtu redzējuši vairāki simti cilvēku.

Visi izstādes darbi ir redzami Sidnejas Latviešu biedrības tīmekļa vietnē (slb.org.au), no kurienes var arī lejuplādēt izstādes katalogu (pdf faila formātā). Vairākas gleznas arī redzamas Ilzes Viļumas rakstā LL252.

Izstādē piedalījās Valters Bārda (Walter Barda) (Sidneja) ar diviem abstraktiem pasteļiem, kas mākslinieka vārdos „liek domāt par pašu zemi, uzlūkotu no kādas nenoteiktas distances“. Anitas Bērziņas-Misiņas (Sidneja) trīs pasteļi rāda eikaliptu kokus dažādās noskaņās un dienas ritmos. Juris Ceriņš (Melburna) ir iemīļojis Austrālijas dabu, un viņa divas gleznas izceļ zemes faktūru un tekstūru guašas tehnikā. Pēteris Ciemītis (Perta) paskaidro, ka ar portretiem „man ļoti interesē attēlot subjekta būtību; izjust domu plūdumu, jūtas un fiziskumu. Darba procesā cenšos to panākt improvizācijas ceļā radot iezīmes, tās pārklājot sejas izteiksmju un žestu attēlojuma struktūru“. Ciemītis ir atzīts kā izcils portretu mākslinieks; viņš bija finālists Arčibolda (Archibald) portreta konkursā 2007. un 2008. gadā, un saņēma pirmo godalgu prestižajā Rietumaustrālijas Melnā gulbja (Black Swan) portretu konkursā 2010. gadā.

Biruta Klarka (Clark) (Sidneja) piedalījās ar četriem atšķirīgiem abstraktiem darbiem: „Glezniecība ir turpinājums jaunības baleta dejotājas karjerai, tāpēc ritms ir svarīga pieeja manā mākslas darbā. Kustība, kustīgs iespaids ir tas, kas padara manus darbus pazīstamus“. Ievas Deksnes (Brisbane) divi oforti ar dažādām smalkām akmeņu faktūrām uzbur jūras smaržu. Guntim Jansonam (Melburna) „gaismas efekti ainavā vai figūrās ir galvenais iedvesmas avots“, kas ir redzami viņa četrās eļļas gleznās. Andra Krūmiņa (Sidneja) par savām trim gleznām izteicās, ka „Vairāk par visu es vēlos, lai mana māksla iedarbotos gan intelekta, gan intuīcijas līmenī: lai tā būtu māksla ne tikai galvai vai skaistumam, bet gan tāda, kas ķer līdz iekšām, līdz sirdij, kas raisa emocionālu reakciju.“

Dzidras Mičeles (Mitchell) (Sidneja) trīs figurālās gleznas cenšas „palīst cilvēkam zem ādas un parādīt cilvēka būtību“. Haralda Norītiša (Zelta piekraste) lielā glezna ar īpatnējo formu rada plašumu un ir kā meditāciju; „Mani galvenokārt saista krāsu un formu spēks, to pozitīvās un negatīvās kvalitātes, kā arī radošais telpiskums. Darbos ir redzama nepārprotama tieksme atteikties no visa liekā un radīt domas un izjūtu skaidrību visvienkāršākajā risinājumā.“ Harijs Piekalns (Kanbera) raksta: „Pašreiz savos darbos es izmantoju Jaundienvidvelsas galējā dienvidu krastā iegūtu dabīgo okeru, kuru savām eļļas gleznām sagatavoju ar tradicionāliem paņēmieniem, zināmiem jau kopš renesanses laika. Manas gleznas top kā tās dabas ainavas manifestācijas, no kuras nāk šis okers.“

Anitai Rezevskai (Sidneja) māksla ir „svēta kaislība: mana mīla, mans patvērums, alķīmiķe, kas mākslas darbos saliedē manas bēdas un manus priekus, mana mierinātāja, kad bailes moka, un mans izaicinājums aklumam pret sievišķību.“ Anitas pašportrets Rīgas sieviete saņēma pirmo godalgu prestižajā Poršas Gīčas (Portia Geach) portretu konkursā 1998. gadā. Aldas Rudzes (Jaundienvidvelsa) mākslas iedvesma nāk no „manas dzīves vietas Morujā (Moruya) dienvidu piekrastē, kur upe, kalni un ziemas migla veido gaismas spēli, kas mainās ar dienas ritumu. Man patīk lietot materiālus, kurus var izmantot brīvi un spontāni – šajā gadījumā parastās māju sienu krāsas un arī asfaltu. Kad tos izšķīdina, rodas neparedzēti efekti“.

Raimonds Rumba (Sidneja) savās gleznās tiecas attēlot „šī laika būtību ar simboliem, kas sniedzas tālu atpakaļ pie civilizācijas pirmsākumiem, pie grieķu mitoloģijas, Vecā un Jaunā testamenta reliģiskajām atziņām un austrumzemju teoloģijas un misticisma“ (Džordžs Berdžers). Ilzei Šēnbergai-Nāgelai ziedi ir „galvenā, gandrīz vienīgā tēma manā mākslā. Negleznoju ziedus naturālistiski, tradicionāli. Cenšos radīt respektējamu daudzveidību ar dekoratīvi vispārinātu augu traktējumu.“ Izstādē bija redzams triptihs, kurā ziedi uzbur rīta, dienas un vakara noskaņas.

Jāņa Šēnberga (Jan Senbergs) (Melburna) glezna Savienojumi 1 ir no viņa sērijas par lielpilsētu kartes veida ainavām;Pamatā esmu centies radīt gleznas, kurām netieši bija jākalpo par mana laika un apstākļu atspoguļojumu un vērojumu. Es to dēvētu par mākslinieka vizuālā leksikona pilnveidi laika gaitā.“ Vija Spoģe-Erdmane (Sidneja) ir labi pazīstama par savām izcilajām teātra dekorācijām. Savā glezna uz zīda viņa izraisa mistisku fantāziju. Jānis Supe (Sidneja) rada savus mākslas darbus „lai piepildītu neapšaubāmi dedzīgu vēlmi sevi labāk saprast un vajadzību gleznot. Mana vēlme ir izteikt jūtas vizuālā formā, lai tās kļūst redzamas“.

Imanta Tillera (Kūma) darbs Māksla=Kapitals tika gleznots Sidnejas Modernās mākslas muzeja atklāšanai 1991. gadā, un šī darba motīvs arī parādās Tillera lielformāta gleznai, kas ir redzama, kad ienāk muzejā. Tillers ir viens no Austrālijas nozīmīgākajiem māksliniekiem un ir bijis modernās mākslas avangardā vairāk nekā 30 gadus. Tillers vinnēja 2013. gada Vina ainavas konkursu (Wynne Prize for Landscape) – otro gadu pēc kārtas – un arī bija finālists šī gada Arčibolda (Archibald) portretu konkursā.

Izstādi organizēja Austrālijas Latviešu mākslinieku apvienība un to lieliski iekārtoja Dzidra Mičele (Mitchell). Paldies Sidnejas Latviešu biedrībai par finansiālo atbalstu nodrukāt izstādes katalogus! Liels paldies arī draugiem, kuri palīdzēja ar izstādes uzstādīšanu un novākšanu: Biruta Klarka (Clark), Imants Graudiņš, Dzidra Mičele, Marīta Ogburna (Ogburn), Inese Pētersone, Harijs Piekalns, Rita Vīksniņa un Gundega Zariņa. It sevišķi pateicos Pēterim Kļaviņam par katalogu drukāšanu.

Ir nozīmīgi pieminēt arī to, ka pašlaik Rīgā, Nacionalās mākslas muzeja Arsenāls izstādes telpās notiek plaša izstāde par latviešu mākslu trimdā (skat. LL256, LL257). Pieci no augšminētiem māksliniekiem ir redzami Arsenāla izstādē – Ciemītis, Norītis, Rezevska, Supe un Tillers.

Izstādei bija ļoti labas atsauksmes gan no latviešu publikas, gan arī no parlamenta darbiniekiem. Strūklakas pagalma menedžeris Ričards Vebers (Richard Weber) teica, ka bija saņēmis daudz komplimentus no Parlamenta nama darbiniekiem par izstādes augsto kvalitāti un interesantiem darbiem. Šī bija lieliska izdevība parādīt latviešu izcelsmes mākslinieku darbus plašākai publikai.

Ojārs Greste
Austrālijas Latviešu mākslinieku apvienības (ALMA) priekšsēdis
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI






Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com