„De facto“: Latvijas skolēni militārā nometnē Krievijā

Rīgas skolēnu dalību militāri ideoloģiskajā nometnē Sojuz 2012 Krievijā atbalstījis arī Rīgas pašvaldības nodibinājums Rīgas Tūrisma Attīstības Birojs, 19. maijā ziņo Latvijas televīzijas raidījums de facto. Par skolēnu dalību šajā nometnē ziņoja arī Drošības policija savā ikgadējā pārskatā, un jauniešu dalība militarizētajās nometnēs raksturota kā valsti apdraudošs fakts.

Live Rīga jauniešu grupu no Latvijas atbalstījis ar informatīvajiem materiāliem par Rīgu un suvenīriem ar Rīgas simboliku.

Raidījums de facto ziņo, ka nometne notikusi pagājušā gada maija sākumā Pleskavas apgabala Veļikije Luki apkaimē. Tajā piedalījušies 13-16 gadus veci jaunieši no Krievijas un bijušajām Padomju savienības republikām. No Latvijas tur piedalījās vairāk nekā 10 skolēnu Afganistānas Kara veterāna Sergeja Īvāna vadībā. Viņa dēls, un vairāki citi nometnē pabijušie mācās Rīgas 34. vidusskolā, kas starp krievvalodīgajām tiek uzskatīta par visai prestižu.

Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Rinalds Gulbis raidījumam de facto stāsta, ka jaunieši ir kā tādi ziņneši, kuri šīs idejas tālāk nes savās ģimenēs un draugiem, skolasbiedriem. „Un mums ir jāsaprot, ka tā ir jauno līderu paaudze. Un to Krievija arī savos nostādņu dokumentos atzinusi – ka svarīgākais ir ārvalstīs tautiešu politikas ietvaros strādāt ar jauno paaudzi, kas ar laiku kļūs par līderiem un iespaidos noteiktas politiskās darbības valstī. Un tas ir arī uzstādījums, ar kuru ir nācis klajā nepilsoņu kongress, ka tieši jaunie līderi būs tie, kuri mainīs valsts pārvaldi un mainīs valsts struktūru kā tādu.“

Sojuz Krievijas interneta resursos raksturots kā produkts, kas iedzīvina Vladimira Putina idejas par Eirāzijas savienības izveidi. Videomateriālos no nometnes redzama kaimiņvalsts armijas idealizēšana, īpaši gaisa desanta un izlūku darbs. Par uzsvaru uz spiegu darbu liecina arī nometnē īstenotā Izlūkošanas meistarklase Krievijas Galvenās Izlūkošanas pārvaldes veterāna Jurija Babajanca un viņa domubiedru vadībā.

Kā labi ieplānota nometnes kulminācija ir skolēnu, tostarp – no Latvijas, soļošana svešas valsts oficiālajā Uzvaras dienas militārajā parādē Veļikije Lukos. Vaicāta par Rīgas 34. vidusskolas attieksmi pret bērnu soļošanu parādē Krievijā, direktore Natālija Rogaļeva noliedz, ka būtu vispār ko zinājusi par šādu nometni. No intervijas klātienē viņa gan atteicās. Viņa atzīmēja, ka tas nav bijis skolas organizēts pasākums, bet par vecāku iniciatīvām viņa nevarot zināt. Direktore īpaši uzsvēra savu lojalitāti Latvijas valstij un to, ka šī viņas nostāja ir visiem zināma.

Acīmredzot cita veida attieksme pret nometnes ideoloģiju ir Rīgas domes dibinātajam Tūrisma attīstības birojam, kura zīmola Live Riga uzšuvi de facto pamanīja uz nometnes dalībnieku formastērpiem. Rīgas Tūrisma Attīstības Biroja pārstāve Guna Caune apliecina „Rīgas tūrisma zīmols Live Rīga šo jauniešu grupu atbalstīja tikai ar informatīvajiem materiāliem par Rīgu un suvenīriem ar Rīgas simboliku. Nekāds finansiālais atbalsts netika sniegts.“ Viņa neatbildēja uz de facto jautājumu, kurš pieņēma pozitīvo lēmumu par parādīšanos nometnē Sojuz.

Sergejs Īvāns, kurš pavadīja bērnus no Latvijas, skolēnu vārdā parakstījies zem uzsaukuma, ar kuru savas valsts, tātad Latvijas, parlamentu aicina veidot brāļu tautu savienību. Citējot parakstīto dokumentu: „ja ar vienu no mūsu tautām notiks kāda nelaime (karš, tehnoloģiska vai dabas katastrofa) citas tautas nekavējoties un bez papildu nosacījumiem nāks palīgā.“ Tas ir līdzīgi kā NATO piektais paragrāfs, kas paredz atbalstu valstij, kurai noticis uzbrukums. Latvijas amatpersonas nav asi reaģējušas.

Pētnieks Gulbis norāda, ka Latvija nedrīkst ignorēt Krievijas īstenoto ietekmi uz jauniešu uzskatiem un vērtībām: „Patiesībā tas ir tiešs valsts apdraudējums, jo mums ir jāapzinās tas, kurā brīdī šis process sasniegs kritisko masu. Pirmkārt, mums Latvijā jau tā dzīvo pietiekami daudz Krievijas Federācijas pilsoņu, kas ir viens no momentiem, otrs – ja mums kļūst aizvien vairāk šādu ideoloģiski pārliecinātu jaunu cilvēku, kas var būt politiski aktīvi, tēlaini izsakoties, mēs dzīvojam uz tādas pulvera mucas. Un te ir jautājums, kad šai pulvera mucai atliks piešķilt sērkociņu, lai mēs varētu redzēt kāda konflikta eskalāciju šeit pat uz vietas.“

Pētnieks norāda, ka valsts drošības iestādēm kopā ar politiķiem jāstrādā pie tā, lai parādītu Latviju kā pozitīvu vietu, kur dzīvot. Pusaudžu vecumā bērni meklē ideālus. Latvijas atbilde varētu būt, pašai iesaistot jauniešus kustībās, kas veicina patriotismu. Piemēram, Jaunsargu organizācijā. Tās finansējums gan ir būtiski mazāks par interesentu skaitu.

Arī Rekrutēšanas un jaunsardzes centra direktors Druvis Kleins, kurš strādā ar Latvijas skolu jauniešiem, norāda, ka Jaunsardzes kustībai noteikti vajadzētu būt visās Latvijas vidusskolās un profesionālajās skolās. „Mans viedoklis ir tas, ka pusaudžu vecumā jaunieši meklē ideālus, kam līdzināties, tādu kā savējo veidu kā izpausties, un ja viņiem mēs nespējam piedāvāt to, kas viņiem interesē šeit, tad viņi to meklēs citās vietās. Un tas neattiecas tikai uz militāro vai ideoloģisko jomu, tas attiecas arī uz sabiedrības uzvedības modeli un arī sociālo dzīvi,“ saka Kleins.

Jaunsargu kustībā iesaistījušies vairāk nekā seštūkstoš bērnu, bet gribētāju būtu vēl vairāk. Pērn Jaunsargiem iedalīts papildu finansējums četrdesmit jaunām mācību vietām. Jāteic, visai pieticīgi integrācijas plāni.

De facto rīcībā ir informācija arī par citiem militāri ideoloģiska rakstura pasākumiem, ko Krievijas pārstāvji rīkojuši Latvijas skolās ar galveno balvu – iespēju viesoties Krievijas karabāzē.

Latvijas TV raidījums „De facto“
Latvijas Televīzija
Laikrakstam „Latvietis“