Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Redakcijā

„Kad svētīt komunistiskā terora dienu“?

Laikraksts Latvietis Nr. 261, 2013. g. 11. jūnijā
Gunārs Nāgels -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Sveicināti, lasītāji!

Atkal ir pienākusi Latvijai tik liktenīgā nedēļa. Bet dažreiz liekas, ka viss notiek ačgārnā secībā.

Vispirms, 14. jūnijā, Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā atceramies 1941. gadā veiktās deportācijas, bet trīs dienas vēlāk, 17. jūnijā, Latvijas Republikas okupācijas dienā, atceramies kaimiņzemes tankus ienākam mūsu valstī jau 1940. gadā, un tā tikai sākot Baigo gadu.

Latvijā ir divas atceres dienas ar to pašu nosaukumu: 25. marts un 14. jūnijs. Kad Augstākā padome 1990. gada 3. oktobrī debatēja svētku un atceres dienu likumu, tad notika šāda domu izmaiņa (krievu valodā):

Ivans Ivanovs: „Es par piemiņas dienām. Tātad iznāk, ka 25. marts un 14. jūnijs – boļševistiskā terora upuru piemiņas diena.“

Dainis Īvāns: „Komunistiskā terora.“

Ivans Ivanovs: „Nu, Dievs ar viņu. Saprotams, ka es kā komunists to nepieņemu. Bet arī jūsu piekritēji nesapratīs, kad svētīt komunistiskā terora dienu: 25. martā vai 14. jūnijā. Divi svētki it kā par daudz šiem mērķiem.“

(Ivans Ivanovs kā Latvijas Sociālistiskās partijas biedrs tagad bija Rīgas domes deputāts, bet šā gada vēlēšanās netika atkārtoti ievēlēts no saraksta Saskaņas centrs / Gods kalpot Rīgai).

Ivana Ivanova (un Latvijas deputāta Eiroparlamentā Alfrēda Rubika) Latvijas Sociālistiskās partijas oficiālā programmā vēl šodien stāv rakstīts: „Nav fiksēts neviens fakts, nav nevienas liecības par to, ka Sarkanā armija būtu pārkāpusi Latvijas suverenitāti.“

Un par deportācijām rakstīts: „Lai izjauktu atklāto un slēpto vācu fašistisko agresoru atbalstītāju darbību, administratīvā kārtā 1941. gada 13. un 14. jūnijā, nedēļu pirms hitleriešu iebrukuma PSRS, no Latvijas tika deportēti gandrīz 14,5 tūkstoši cilvēku. Tie galvenokārt bija nacionālistiskās pretpadomju pagrīdes aktīvie darbinieki: bijušie drošības policijas darbinieki, policisti, žandarmi, daļa Ulmaņa administrācijas augstāko ierēdņu un vadītāju, padomju varai nelojālie Latvijas armijas virsnieki, kas bija saistīti ar piekto kolonnu, recidīvisti. Daļa no viņiem kopā ar ģimenes locekļiem. Deportēto vidū bija dažādu tolaik Latvijā dzīvojošo tautību pārstāvju.“ (http://www.latsocpartija.lv/documents/programma_lv.doc)

Līdzīgi attaisnotas 1949. gada 25. marta deportācijas.

Jā, patiešam, kad „svētīt komunistiskā terora dienu“? Kamēr varā esošās vai pēc varas tīkošās partijas Latvijā var atklāti sludināt šādu ļaunu murgojumu, tikmēr mums jāpretojas ar patiesību.

GN
2013. g. 11. jūnijā



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI






Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com