Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Piemineklis latviešiem Karagandā

Valdis Liepiņš noslēdz tēva Kurlaga apli

Laikraksts Latvietis Nr. 261, 2013. g. 11. jūnijā
Valdis Liepiņš -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

LR Prezidents Andris Bērziņš Karagandā pie pieminekļa represētiem latviešiem. FOTO Toms Kalniņš, Latvijas Valsts prezidenta kanceleja.

LR Prezidents Andris Bērziņš Karagandā pie pieminekļa represētiem latviešiem. FOTO Toms Kalniņš, Latvijas Valsts prezidenta kanceleja.

LR Prezidents Andris Bērziņš Karagandā pie pieminekļa represētiem latviešiem. FOTO Toms Kalniņš, Latvijas Valsts prezidenta kanceleja.

Piemineklis Karagandā represētiem latviešiem. FOTO Toms Kalniņš, Latvijas Valsts prezidenta kanceleja.

Piemineklis represētiem Karagandā. FOTO Toms Kalniņš, Latvijas Valsts prezidenta kanceleja.

Svētdien, 2. jūnijā plkst. 07.35 izlidoju ar Valsts prezidenta ministru, iestāžu un uzņēmēju delegāciju no Rīgas uz Karagandu, Kazahstānā. Karaganda ir pilsēta, kuras rajonā Staļina laikā izveidoja vienu no lielākajām spaidu nometnēm GULAGA spaidu nometņu tīklā.

Tūlīt pēc ielidošanas Karagandā, sēdāmies mašīnās un kolonā ar milicijas eskortu abos galos devāmies uz Karlagu (saīsinājums no krievu Karagandas korektīvā darba nometne), aptuveni 30 km attālumā. Pie katra mazākā ceļa un taciņas, kas savienojās ar ceļu, pa kuru braucām, bija norīkots milicis, lai aizturētu kādu, kas varētu traucēt kolonas raitu virzīšanos. Sākumā biju pārsteigts, ko viņi tur zaļumos dara, bet tad pieleca, ka viņi mūs sargā. Neesmu vēl izdomājis, no kā. Nespēju visus saskaitīt, bet kopā droši vien bija kādi 300 – 400!

Lēsts, ka Karlaga pastāvēšanas laikā kopējais ieslodzīto skaits bijis 1,1 miljons. Nav precīzas statistikas, bet Staļina pirmajos represijas gados 40% no visiem nometnē atvestajiem esot tūlīt nošauti. Prāvs skaits ieslodzīto bijis vietējie kazaki, bet absolūti pārliecinošais vairākums bijuši Volgas vācieši un Otrā pasaules kara vācu gūstekņi. Latvieši – mazliet vairāk kā 1000.

Karlags nojaukts un Kazahstānas prezidents Nazarbajevs nolēma tā vietā izveidot pieminekļu memoriālu Staļina upuriem Karlagā. Visapkārt stepes ar nemitīgu vēju; vasarā ar +30C/+40 C; ziemā ar tādu pašu temperatūru, bet mīnusos! Pieminekļi uzcelti vāciešiem, kazakiem, japāņiem, korejiešiem, čehiem, slovākiem, poļiem u.c. Svētdien atklājām un iesvētījām pieminekli latviešiem, kuru bija veidojuši tēlnieks Pauls Jaunzems un arhitekts Juris Poga. Ceremonija bija ieturēta, svinīga, bez kādiem pārspīlējumiem un liekām emocijām. Īstas emocijas bija katram, it sevišķi tiem, kuri pieminēja savus tuvākos.

Runas teica Latvijas Valsts prezidents, Karagandas apgabala gubernators, Latvijas represēto biedrības valdes priekšsēdētājs Gunārs Resnais. Pieminekli iesvētīja kazaku luterāņu mācītājs. Man bija privilēģija teikt dažus vārdus kā pēdējam no Latvijas, tieši pirms mācītāja. Mans tēvs Edgars Karlagā pavadīja 6 gadus no 1950. ;īdz 1956. g. Pieredzēto viņš aprakstīja DV mēnešraksta 1977. g. 4. numurā un likās piemēroti, ka es neteiktu runu, bet nolasītu izvilkumu no viņa raksta. Tādā ziņā viņam būtu pēdējais vārds, un vismaz viņa Kurlaga aplis noslēgtos. Izvēlējos sekojošo aprakstu, lai lietišķi atgādinātu par Kurlaga apstākļiem:

„Karagandas nometnei bija taisnstūra forma. Tā bija apjozta ar ārējo koka žogu, kura augšmalā bija vēl 3-4 rindas dzeloņstiepļu. Nometnes iekšpusē, aiz šī žoga, bija 2 m plata, ar grābekli uzrušināta zemes josla, ko iežogoja dzeloņstieples. Katrā nometnes stūrī bija sargtornis, kurā dienu un nakti dežurēja sargkareivji ar ložmetēju un prožektoriem. Visapkārt bija apgaismošanas lampas. Žogā bija centrālie vārti ar šlagbaumi priekšā, tad šonēšanās vārtiņi, pa kuriem mūs izlaida darbos un ko apsargāja čekisti ar suņiem. Ēkas nometnē bija tā sakārtotas, ka tās no sargtorņiem varēja redzēt ir taisni, ir pa diagonāli. Bija dzīvojamās barakas, pārtikas bloki (virtuve, maiznīca, ēdnīca), kas kalpoja arī kā klubs un kam vienā galā bija pat kaut kas līdzīgs skatuvei; tad pirts, frizētava, veļas mazgātuve, ambulance, apavu un drēbju noliktavas un to labošanas darbnīcas, atsūtīto sainīšu izsniegšanas un glabāšanas telpas, namiņš, kur sagatavot atsūtīto pārtiku, bibliotēka, aresta būris, administrācijas un grāmatvedības telpas un atejas baraka (to gan varēja lietot tikai dienā; nakts vajadzībām kalpoja parašas dzīvojamās barakās).
Nometnes vidū bija stabs ar skaļruni rīkojumu un pavēļu paziņošanai. Katras barakas priekšā bija arī maza puķu dobīte – gan ļoti bēdīgā stāvoklī. Nometnes vidū – dārziņš un centrālais laukums; bija arī volejbola un gorodski spēļu laukumi. Barakās, kas bija sadalītas pa sekcijām ar, apmēram, 75 līdz 100 cilvēkiem katrā, gulēšanai bija divstāvu četrvietīgas nāriņas. Salmu maišelis, plāna sega. Lai apkarotu blaktis un citus kukaiņus, centāmies maišeļu salmus mainīt un turēt barakas sienas un griestus pēc iespējas tīrus. Baraku, tāpat kā citu telpu, logi bija aizrestoti. Vidū krāsniņa sildīšanai. Griesti zemi, un no rītiem gaiss tāds, ka cirvi varēja pakārt!“ (Pilnu raksta tekstu esmu ievietojis savas mājas lapas www.valdisliepins.lv sadaļā RAKSTI.)

Uz pieminekļa iesvētīšanu bija atbraucis bariņš siguldiešu. Kopā apmeklējām Karlaga administrācijas ēku, kurā tagad izveidots muzejs par kazaku kolektivizāciju un Karlaga nometņu kompleksu un iekārtām. Pēc tam Lietuvas Goda konsuls Kazahstānā, kurš bija veicis milzu darbu, lai mūsu piemineklis taptu, mūs aicināja baudīt vietējo ēdienu kādā Karagandas restorānā. Jēra ribiņas bija izcilas! Uzpildījuši enerģiju, devāmies 4 stundu braucienā uz Astanu, Kazahstānas galvaspilsēta no 1997. g., ar iespaidīgu (bet ne manā gaumē) arhitektūru. Ieradāmies trijos no rīta. Vakarā formāla Latvijas vēstnieka Jura Maklakova pieņemšana. No rīta kāpām lidmašīnā un devāmies uz bijušo galvas pilsētu Almati, lai pēc formālas tikšanās ar pilsētasgalvu, atkal sēstos lidmašīnā atpakaļ uz Rīgu.

Valdis Liepiņš
Reformu partijas Rīgas Vēlēšanas apgabala
11. Saeimas deputāts



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com