Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Austrālijas latviešu sporta četri vadītāji

No šaha līdz smilšu volejbolam

Laikraksts Latvietis Nr. 261, 2013. g. 11. jūnijā
Gunārs Bērzzariņš -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Arnolds Šmits 1976. gadā.

Riņģis, Hakels and Bērziņš 1952. gadā Jāņa Riņģa īpašumā Vindsorā (Windsor).

ALSP vadītājs J. Riņģis un JDVLSA vadītājs J. Katužāns pieņem sportistu parādi Austrālijas Latviešu meistarsacīkstēs Sidnejā 1955. gadā.

G. Bērzzariņš, savas ALSP vadītāja darbības sākumā. FOTO no Gunāra Bērzzariņa personīgā arhīva.

Gunārs Bērzzariņš (pirmais no labās) sanāksmē Olimpiskās nedēļas laikā Rīgā 1990. gadā. No kreisās: Jānis Robiņš (ASV), Ali Strunke (Zviedrija), Teodors Aldzeris (ASV). FOTO no Gunāra Bērzzariņa personīgā arhīva.

Sports_Pesudovs

Dimis Pešudovs 2010. gadā. FOTO Selga Pešudova.

Pēc II pasaules kara pirmie latvieši ieceļoja Austrālijā 1947. gada novembrī. Jau sākot ar 1948. gadu, lielākajās pilsētās latvieši spēra pirmos soļus, organizējoties sporta nodarbībām, īpaši basketbolam, taču sporta kopu (t.i. klubu) dibināšana nāca vēlāk.

1949. gadā uz Latviešu sporta un fiziskās audzināšanas vadītāja trimdā A. Celma (Vācijā) lūgumu Austrālijas latviešu sporta pagaidu vadību uzņēmās brīvās Latvijas laika pazīstamais sporta žurnālists Arnolds Šmits. 1949. g. 1. aprīlī Batērstas (Bathurst) tranzīta nometnē viņš sasauca sporta darbinieku sapulci, kurā tika nozīmēti pārstāvji lielākajos apmetņu centros, galvenokārt, pavalstu galvaspilsētās, kā arī atsevišķo sporta veidu nozaru vadītāji.

Svarīga bija visā Austrālija izkaisīto latviešu sportistu apzināšana. Vērtīgs palīgs šai ziņā bija 1949. g. maijā Emīla Dēliņa Melburnā iesāktais nedēļas laikraksts Austrālijas latvietis (AL). Gada beigās Šmits nāca ar aicinājumu dibināt sporta kopas un pirms vēlēšanām sastādīt sportistu apvienības pagaidu valdi. Tas arī notika. Pagaidu valdē blakus Šmitam iegāja Latvijas Fiziskās audzināšanas institūta absolvents Jānis Riņģis (kam Šmits nodeva pagaidu vadību), Andrejs Bērziņš, Gunārs Bērzzariņš, Kārlis Reintāls un Kārlis Sātiņš.

Jānis Riņģis

Pēc 1. Kultūras dienām (KD), kas notika Sidnejā, Melburnā 1951. g. 3. un 4. janvārī notika Jāņa Riņģa izziņotā pirmā latviešu sportistu un šahistu kopsanāksme Kārļa Sātiņa vadībā, kā arī dažas sporta un šaha sacensības. Sanāksmes dalībniekus personīgi apsveica Latviešu Apvienības Austrālijā (LAA) valdes priekšsēdis Aleksandrs Gārša; apsveikumu bija sūtījis Latviešu Sporta sekretariāta trimdā (LSST) sekretārs Ansis Mauriņš (Anglijā). Par pirmo oficiālo Austrālijas Latviešu sporta apvienības (ALSA) vadītāju vienbalsīgi ievēlēja sidnejieti Jāni Riņģi.

Riņģa enerģiskā vadībā latviešu sports Austrālijā attīstījās sekmīgi. Lai veicinātu latviešu sporta attīstību, viņš nozīmēja vadītājus dažādām sporta nozarēm. Tika izstrādāti ALSA statūti. Informāciju sniedza Riņģa ALSA apkārtraksti, kā arī AL, kur Šmits vadīja sporta nodaļu. Ne tikvien lielpilsētās, bet arī mazākos centros dibinājās jaunas kopas – ar latviskiem nosaukumiem – kas piedalījās austrāliešu sacensībās, īpaši basketbolā, kur guva labas un pat lieliskas sekmes, līdz ar to popularizējot latviešu vārdu.

Riņģa ierosinātas, 1952. g. Melburnā notika pirmās Austrālijas Latviešu meistarsacīkstes (ALM), kas kļuva par gadskārtēju sarīkojumu latviešu sporta programmā, paralēli Kultūras dienām (KD) – Sidnejā, Melburnā un Adelaidē, reiz arī Brisbanē.

Volejbolu vietējie tikpat kā nepazina. Latvieši, igauņi un ukraiņi bija tā lielākie propagandisti un 1955 .g. nodibināja pavalsts savienības Viktorijā un Dienvidaustrālijā, 1958. g. Jaundienvidvelsā.

Netrūka piekritēju arī vieglatlētikai, galda tenisam, tenisam, peldēšanai, šaušanai.

Sidnejā populāras kļuva gadskārtējās Sidnejas kausa sacensības dažādos sporta veidos.

Gunārs Bērzzariņš

Teicami ievadījis latviešu sporta dzīvi Austrālijā, Jānis Riņģis 1961. g. sportistu kongresā personīgu iemeslu dēļ vairs nekandidēja vadītāja postenim. Viņa vietā tika ievēlēts adelaidietis Gunārs Bērzzariņš.

ALSA kļuva par Austrālijas Latviešu sporta pārvaldi (ALSP) un iestājās LAA (kas vēlāk kļuva par LAAJ).

Uzņemoties savu darbu, jaunais vadītājs uzsvēra, ka galvenā loma latviešu sporta attīstībā būs sporta kopām.

1962. g. galvenokārt latviešu iniciatīvas ierosmē, tika sarīkotas pirmās pavalstu volejbola sacīkstes.

Sākās paaudžu maiņa.

1967. gadā ALSP apvienoja ap 1000 sportistu, no tiem 680 Jaundienvidvelsā.

Gadu vēlāk ALM sacentās ap 300 sportistu.

1969. gadā notika pirmās Austrālijas Baltiešu spēles, ar uzsvērtu politisku nozīmi. Tās turpinājās līdz pat 1991. gadam.

ALSP vadītāja ierosinātas, 1971. g. notika trimdas latviešu 1. novusa korespondencsacīkstes. Sākot ar 1977. gadu, novuss tika daudz plašāk izvērsts, kad ALSP novusa nozares vadītāja posteni uzņēmās lieliskais organizators Balaratas Ventas Valdemārs Āboliņš.

1977. g. darba apstākļu dēļ pārcēlies uz Melburnu (līdz 1988. gadam), Bērzzariņš ar entuziastiskiem palīgiem atjaunoja MLS darbību, koncentrējoties uz jaunatni.

1979. gadā ALSP vadītājs ierosināja Latviešu Sporta padomes brīvajā pasaulē (LSPBP) kongresā jau agrāk pacelto, bet vienmēr apklusušo domu par visu trimdas valstu latviešu sportistu kopīgām globālām sporta spēlēm (LGM), līdzīgi kā tas jau bija noticis ar kopīgiem dziesmu un deju svētkiem, piedāvājot tās rīkot Austrālijā, ja ASV to neuzņemtos.

1981. g. LSPBP kongresā ASV latviešu sporta vadība paziņoja, ka rīkos šādas spēles 1985. gada jūnijā latviešu īpašumā Garezerā, Kalamazū.

Sākās gatavošanās visās trīs aktīvajās pavalstīs – Viktorijā, Jaundienvidvelsā un Dienvidaustrālijā. Tika izplānota un noorganizēta turneja ar viesu spēlēm vairākās ASV un Kanādas pilsētās ar noslēgumu Garezerā. Brauciena finansēšanu atbalstīja ne tikvien sporta, bet arī dažādas citas latviešu organizācijas un privātpersonas Austrālijā.

Bērzzariņš vadīja 35 personu lielo Austrālijas grupu turnejā, kas izdevās teicami.

Sanāksmē Garezerā nākošās LGM pēc četriem gadiem rīkot uzņēmās ALSP.

Tās Sidnejā 1989. gadā veiksmīgi sarīkoja vietējās sporta kopas pavalsts vadītāja Jura Katužana vadībā.

Vēlāk tajā pašā gadā, Baltijā jau valdot atmodai, viesoties Austrālijā vēlēšanos izteica Latvijas spēcīgākais basketbola klubs VEF. Ar Austrālijas Basketbola savienības piekrišanu un latviešu sporta kopu aktīvu iesaisti, ALSP vadītājs koordinēja sekmīgu turneju, kurā viesi rādīja augstvērtīgu basketbolu un uzvarēja visas 11 spēles, dodot lielisku reklāmu Latvijas vārdam.

Vefieši arī ziņoja par 1990. gadā Latvijā paredzēto Olimpisko nedēļu, uz kuru aicinātu – pirmo reiz! – visu trimdas zemju sportistus.

Šajā gadā Bērzzariņš arī griezās pie Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) prezidenta Huana Samaranča un 1990. g. pie Austrālijas olimpiskās federācijas prezidenta Kevana Gospera ar lūgumu apsvērt iespēja ļaut baltiešu sportistiem atkal piedalīties olimpiskajās spēlēs (OS), kas viņiem bija varmācīgi liegts pēc PSRS okupācijas šajās valstīs, ko gandrīz neviena rietumu valsts neatzina.

Samarančs neatbildēja, bet Gospers paskaidroja, ka SOK vērīgi seko situācijas attīstībai Baltijas valstīs.

(Baltijas valstis atgriezās olimpiskajā arēnā 1992. g. Barselonā).

1990. gada 4. maijā Latvijā tika pasludināts, ka valsts atkal kļūs neatkarīga.

Jūnijā ALSP vadītājs veda Austrālijas 17 personu grupu uz vēsturisko notikumu Latvijā – Olimpiskās nedēļas sarīkojumiem. Gandrīz visiem ceļotājiem no Austrālijas šī bija vai nu pirmā reize Latvijā kopš tās atstāšanas, vai pat vispār pirmā reize uz Latvijas zemes.

Pēc komunistu puča sabrukšanas Padomju savienībā un Latvijas neatkarības atjaunošanas lēmuma pieņemšanas Latvijas Augstākajā padomē 1991. gada 21. augustā Latviešu globālo spēļu ideju pārņēma Latvijas latvieši, rīkojot Trīszvaigžņu spēles – 1993. gadā Valmierā, 1997. g. Kandavā un 2001. g. Preiļos.

Visās tajās piedalījās Austrālijas latviešu sportisti un ALSP vadītājs.

Ar daudzu līdzstrādnieku palīdzību viņš sagatavoja Austrālijas nodaļu 2001. gadā izdotajai grāmatai Trimdas latviešu sporta vēsture 1945-1995).

Dimis Pešudovs

2012. g. 29. decembrī ALSP kongresā Adelaidē, G. Bērzzariņam – pēc 52 gadu darbības – vairs nekandidējot, par jauno ALSP vadītāju vienbalsīgi ievēlēja Dimi Pešudovu.

Viņš dzimis 1937. g. 13. jūnijā un ieradies Austrālijā 1949. gadā. 1952. g. pārcēlies uz Brisbani, kur skolā ar labām sekmēm spēlējis uniona regbiju, vēlāk līgas regbiju. Pārstāvējis skolu arī vieglatlētikā un peldēšanā.

1954. g. viņš sāka spēlēt basketbolu DV zēnu vienībā, vēlāk pievienojās pieaugušo vienībai Live Wires, kur jau spēlēja citi latvieši un kas vēlāk četrreiz kļuva par Kvīnslandes, piecreiz – par Brisbenes meistaru. Sešreiz tika iedalīts Kvīnslandes pavalsts izlasē, bet studiju un citu apstākļu dēļ piedalījās tikai 1958. g. un 1959. g. Spēlēja arī volejbolu.

Nobeidzis studijas, Dimis 1959. g. beigās pārcēlās uz Sidneju, kur iestājās sporta kopā Spars. Tā kā latviešiem Sidnejā nebija pašiem sava virslīgas vienība, Dimis pievienojās Neutrons vienībai, kur jau spēlēja Jānis Zutītis.

Dimis divas reizes pārstāvēja JDV Austrālijas basketbola meistarsacīkstēs.

Paralēli viņš Spara komandās spēlēja basketbolu, volejbolu un ņēma dalību vieglatlētikā, peldēšanā un šahā Sidnejas kausa sacensībās līdz 1969. g. beigām. No 1962. g. līdz 1972. g. darbojās Spara valdē; 1969. g. tika ievēlēts par kopa vadītāju. Uzņēmās arī vairākus jauniešu treneru posteņus un pirmajās Baltiešu spēlēs 1969. g. pārstāvēja latviešus basketbolā un volejbolā.

Uz JDV sporta vadītāja Jura Katužana ierosinājumu 1962. g. tika nodibināta apvienota Latvians basketbola vienība, kas jau pirmajā sezonā izcīnīja Sidnejas meistargodu un pavalsts finālā zaudēja ar vienu vienīgu punktu. Kad vēlāk vienību atstāja vairāki pamatsastāva spēlētāji, tā vairs nespēja noturēties virslīgā. Dimis savu basketbola karjeru nobeidza pie virslīgas City of Sydney kluba.

1977. g. pārcēlās uz dzīvi Melburnā un tur palīdzēja atjaunot Melburnas Latviešu sporta kopas (MLS) darbu ar jauniešiem, kad viņa un dzīves biedres Selgas bērni Konrāds un Linda pievērsās basketbolam un vieglatlētikai. Trenēja gan MLS gan austrāliešu jauniešu vienības.

Ar labiem panākumiem spēlēja skvošu un 1977. g. pievērsās golfam, ko spēlē vēl arvien.

1989. g. 2. Latviešu Globālajās spēlēs (2. LGM) Sidnejā bija treneris vienai no divām Austrālijas vīriešu basketbola izlasēm.

Kopā ar Jāni Zutīti 2001. g. izcīnīja zelta medaļu smilšu volejbolā 8. Austrālijas Veterānu spēlēs 50+ gadu grupā un nākošajā gadā Pasaules veterānu spēlēs Melburnā 60+ grupā tika līdz ceturtdaļfinālam.

G.E.B.
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI






Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com