Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Redakcijā

Degošā jūnija nedēļa

Laikraksts Latvietis Nr. 263, 2013. g. 26. jūnijā
Gunārs Nāgels -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Sveicināti, lasītāji!

Pagājušā nedēļa paliks atmiņā kā degošās pils un degošo jāņuguņu nedēļa. Degošās pilis Latvijā nav nekāds retums. Bieži, sevišķi 1905. gadā, mēs paši tās aizdedzinājām un ar prieku vērojām kā deg.

Pēdējo laiku pils degšanas ievērojamas ar to, ka aizdegšanās fakts bija liels pārsteigums. Ja 2002. gadā neizglāba Cesvaines pili, tad Rīgas pils glābēji bija sekmīgāki. Abos gadījumos liesmas jau bija netraucēti savu darbu darījušas labu laiku pirms kāds tās bija ievērojis.

Pēc fakta visi ir gudri. Bet vai nebūtu derējis būt arī mazliet gudram pirms fakta? Kur bija deguma detektori? Dzirdējām apgalvojumu, ka dūmu detektori nebūtu lietojami Rīgas pilī, jo remontdarbi saceļ putekļus, kas noved pie viltus trauksmes. Bet speciālisti zin, ka ir tādi detektori, kas atšķir dūmus no putekļiem. Attīstītas Austrālijā jau 1970. gados, šīs iekārtas var uztvert dūmus pat pirms tie ir redzami cilvēka acij.

Vai muzeju kolekcijas bija jāevakuē pirms remontdarbu sākšanas? Tas nemaz nav tik vienkārši atbildams jautājums. Jāpieņem, ka muzeju vadības veica risku analīzi. Uz kurieni būtu kolekcijas pārceltas? Kāpēc jādomā, ka jaunās atrašanās vietas būtu drošākas par pašu pili? Kāda ir varbūtība, ka tieši remontdarbu dēļ radīsies apdraudējums krājumiem?

Ja krājumi būtu bijuši pārvietoti uz jaunu vietu, kur būtu izcēlies ugunsgrēks, vai tad mēs dzirdētu pārmetumus, ka nevajadzēja neko kustināt, jo Pils taču ir visdrošākā un apsargātākā vieta Rīgā?

Mūsu ugunsdzēsējiem esot jau izstrādāti rīcības plāni un esot iepriekšējās zināšanas par aptuveni 740 ēkām Rīgā. Grūti no malas spriest, cik šie plāni ir efektīgi, bet noteikti nav sevišķi vērā ņemams kāda ārvalstu tūrista apgalvojums Latvijas Radio 1, ka Latvijas ugunsdzēsēji izskatās nesagatavojušies un rīcības nespējīgi. Viņš to zinot, jo esot 25 gadus dienējis jūras flotē!

Paši ugunsdzēsēji apgalvo, ka lielākais trūkums ir novecojusī un nepilnīgā tehnika. Jau pieprasītā, bet vēl neiedalītā naudas summa tehniskā aprīkojuma uzlabošanai aizgāja dūmos.

Vai paši muzeja darbinieki bija sagatavoti? Kad strādāju lielā bankā, tad mums bija vesels departaments, kas ar to vien nodarbojās, lai nodrošinātu, ka ir gatavi rīcības plāni visādiem ārkārtas gadījumiem. Ēka deg? Plāns Nr. 23 (piemēram) – kam jāpaziņo, kurus jāizsauc, kas jāglābj, kādā secībā, uz kurieni, utt. Pieņemu, ka līdzīgi plāni ir katrai lielākai iestādei.

Jāgatavojas savlaicīgi, jo nelaime nenāk brēkdama.

GN
2013. g. 26. jūnijā



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com