Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Dziesmu svētki 2013. gadā

Koristes iespaidi

Laikraksts Latvietis Nr. 266, 2013. g. 19. jūlijā
Ilona Brūvere -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv
DzSv_IB_1

„Dziesmas ceļš“. FOTO Ilona Brūvere.

DzSv_IB_3

„Dziesmas ceļš“. FOTO Ilona Brūvere.

Publika no koristu skatpunkta. FOTO Ilona Brūvere.

Lidojošie vainagi Noslēguma koncerta beigās. FOTO Ilona Brūvere.

Austrālijas dziedātāji Noslēguma koncertā. FOTO Ilona Brūvere.

Tirgotāji. FOTO Ilona Brūvere.

Pirms svētkiem

Jau pirms svētkiem Rīga posās uz lielajiem svētkiem. Saulītes maigie un siltie pirkstiņi noglāstīja katru – vai tas bija rīdzinieks, vai ciemiņš. Zaļa krāsa dažādos toņos rotāja pilsētu, un tai pa vidu vizuļoja citas krāsas, jo ziedi nepušķoja tikai Jāņu vaiņagus, bet arī parkus, dārzus, logu palodzes.

Dziesmas ceļš, fiziskā veidā attēlots, iepriecināja skatītājus un mudināja domās uz to, kas stāv priekšā Rīgā, bet arī kā tas iespaido visu Latviju. Skolas bērni bija uztaisījuši māla figūras, kas bija saliktas, lai izbeigtos ar skatītājiem mājās, kas noklausījās koncertu televīzijā, bet tas arī parādīja dalībniekus, skatītājus estrādē, gājienu un tad veda prom pa visu Latviju, pāri pļavām, caur mežiem, liku loču pa maziem miestiņiem, tekot līdzi straumītēm.

Pirmais kora mēģinājums

Nu saulīte vairs maigi neglauda kora dalībniekus, bet ar ugunskura intensitāti cepināja dziedātājus. Visi steidzās, lai būtu estrādē jau plkst. 8.15 no rīta. 11.  tramvajs devās uz Mežaparka estrādi, bet tikai daļai no dalībniekiem laimējās iekāpt. Pēc Ģertrūdes ielas pieturas grūti bija kādam atrast vietu šprotu bundžā, kas darbojās kā tramvajs. Skatījāmies, ka draugi un paziņas ar izbrīnu, smiekliem vai apmulsumu paliek stāvēdami uz trotuāra pie pieturas!

Mēģinājums ilga daudzas stundas, un visu to laiku saule turpināja dziedātājus svilināt. Daži mēģinājuma laikā izbaudīja iespēju sauļoties, dziedot savos peldkostīmos un šortos, citi ģība no neatlaidīgā karstuma... nu tāds kāds tas Kultūras dienās Austrālijā ir bieži. Vai kā gribējās dzirdēt kā vīru un sievu kori dzied... jo tas nozīmēja, ka jauktā kora dalībnieki var pazust starp kokiem ēnā un atlaisties zaļajā zālītē, apbrīnot debesis un ievilkt elpu! Citi devās mājās, lai ilgi stāvētu zem vēsas dušas un apbrīnotu ūdens spējas atdzīvināt nogurušo ķermeni.

Bija laiks pārdomāt un salīdzināt diriģentu pieejas. Daži diriģē, pielietojot tik daudz enerģijas, ka domā, nupat pacelsies gaisā tā kā kāds cepelīns un beidz elsot. Citi ar viegliem roku mājieniem, jaukiem izteicieniem un smaidu mēģina 13 000 balsis dabūt, lai dzied saliedētā veida. Katrs diriģents pielieto savu pieeju, bet var redzēt, ka Latvijas dziedātāji, lielāko tiesu, pie viņiem ir pieraduši. Tie no ārzemēm kādreiz brīnās – tieši ko diriģents ar savu mājienu grib panākt... bet kā jau lasāmā grāmatā, beigās viss tiek paskaidrots.

Otrais mēģinājums

Kad saule bija sapakojusi savus nažus koferī un devās tālāk, bija laiks doties atpakaļ uz otro mēģinājumu. Nu stāvēja priekšā atkal garš mēģinājums (6 stundas), bet pievakarē noteikti būs labāk, vai ne? Nu ja saule vairs nespīdzināja dziedātājus – tagad bija lietus reize ņemt priekšā dziedātājus. Pončo parādījās, un dziedātāji, izkūpinātas šprotes, tagad tika ietīti plastmasa plēvē, vienīgi diriģents turpināja baudīt lietus svaigumu bez aizsardzības un ar visām spējām mēģināja uzturēt kora enerģiju.

Ar laiku lietus noskaloja dienas grūtības, un tvaiks sāka spokoties pāri cementam. Tas arī izgaisa, un dalībnieku enerģija atjaunojās – līdz tam laikam, kad sākām izjust nakts vēsumu, garās stundas, dziesmu sarežģītos gājienus. Bail bija, ka rīta gaisma atkal ausīs pirms mājas tiks redzētas.

Trešais mēģinājums

Atkal jāsteidzas uz estrādi. Bet kas par laimi – tramvajā var iekāpt! Tanī var ērti stāvēt un elpot puslīdz svaigu gaisu ne citu cilvēku dvašu kā vakar. Saule arī ir izdomājusi savu spēku savaldīt, vienīgi tiem koristiem, kas dzied pašā augšā, kur estrādes sāni aiztur vēja maigo vēsmiņu, ir tāda sajūta, ka viņi atrodas cepjamā pannā. Šodien mēģinājumā nāk klāt dejotāji un pūtēju orķestris (1500 pūtēji!!), kā arī citi mūziķi un solisti. Diriģenti tagad dala savu uzmanību starp koristiem uz mūziķiem.

Vēl nāk klāt arī skatītāji – jo šis ir pirmais ģenerālmēģinājums. Tagad viss laukums plūst un kustās. Bija grūti saprast, kāpēc mēģinājumos koristi nepārtraukti, kā slikti nostādīta strūklaka, izsprūk no koristu rindām un aiztek prom. Diriģenti un tie, kas organizē koncertu, lūdzās, noteica, lai neiet, bet nekā. Koristu aizplūdums turpinājās. Nu kad skatītāji ir klāt, tas norima, bet tagad skatītāji paši sāka plūst apkārt kā straume, kas pārplūdusi un meklē jaunu eju!

Mēģinājums raiti iet uz priekšu, un diriģenti maz aptur vai atkārto, bet tomēr ir atkal garš mēģinājums.

Ceturtais mēģinājums

Pirmais vakara mēģinājums ar skatītājiem. Koristiem ir jauna enerģija, un var sasmaržot svētkus!

Gājiens

Desmitos no rīta sākās, bet austrāliešiem tikai plkst. 13.00 bija jāstājas... ļoti garš gājiens. Visu Rīgu pušķo dažādo novadu tautas tērpi. Gājiens pats līdzīgs tautiskai jostai vijas pa Vecrīgu un tad pa Brīvības bulvāri.

Visu ceļu skatītāji aplaudē, kāds iekliedzās Ozī, ozī, oi! oi! oi!, cits sveic: Esiet sveicināti Tēvzemē! Ar lusti dalībnieki soļo tālāk. Dažreiz dzied, dažreiz skan mūzika. Dažreiz kāds pieskrien ar ziediem.

Saule ir atkal izdomājusi sildīt dalībniekus, un temps diezgan ātrs, bet visu ceļu stāv un aplaudē – tātad grūti nav soļot tālāk un smaidīt, un baudīt svētku sajūtu. Kad gājiens noslēdzas, visiem iespiež rokās ūdens pudeli... labi gan garšo!

Noslēguma koncerts

Liekas, ka Rīgas ielas paliek arvien tukšākas. Pilni tramvaji un citi transporti dodas uz estrādi. Ja gribi taksīti, tad lūdzu – gaidi 40 minūtes.

Grūti saprast tādu cilvēku lērumu. Ne tikai apmēram 15 000 koristu un tad vēl mūziķi un dejotāji, bet arī 22 000 skatītāju sēdvietās un vēl visi dejotāji, brīvprātīgie un citi, kas ar Dziesmu svētku identitātes karti var par brīvu klausīties koncertu, ja ir ar mieru sēdēt zālītē starp kokiem.

Grūti arī saprast, kāpēc tagad ir tik daudz vairāk koristu nekā bija mēģinājumos. Brīnos, ka starp pirmo un otro jaukto kora uzstāšanos, pieaug koris vēl!!

Garš koncerts, bet tas neuztrauc skatītājus. Ja dibens nospiests un kājas stīvas, var pastaigāt pa estrādes mežiņu, kur starp kokiem gaismas savilktas, kas kā jāņtārpiņi vizuļo, un kur mazs tirdziņš dod iespēju nopirkt nepieciešamo – grāmatas, koka izstrādājumus, izšūtus linus, adītas spēļmantiņas, auskarus, sprādzes, brošas... utt. Un ja vēdera prasības sāk traucēt klausīšanās spējas, var doties uz ēdienu telpu, kur Lido, Tex Mex un citi piedāvā visādas ēšanas iespējas – daudzas saistītas ar kartupeļiem.

Koncerta garums arī, laikam, neuztrauc dziedātājus, jo viņi paši vairākas reizes pieprasa dziesmu atkārtojumu. Koncerts sākās plkst. 19.00 un beidzās plkst. 1.30 no rīta.

Beidzot pēdējā dziesma ir nodziedāta... bet, nē, nav! Pēc aplausiem meitu ziedu vaiņagi lido pa gaisu, tā kā kaut kādā Amerikas koledžas izlaidumā lido javas. Tad vēl nāk trīs dziesmas, ko dzied ar publiku, un kurās izpalīdz diriģenti. Dabīgi – Pūt, vējiņi ir viena! Tad diriģenti pazūd un sadziedāšanā piedalās visādi ansambļi, mūziķi, aktieri... pat viens vācietis, kas iemīlējies latviešu meitenē un nu lūdz visas publikas priekšā, lai tā viņu precē. Laimīgā kārtā viņa teica: „jā“!

Devos mājās plkst. 5.00, kad rīta gaisma jau parādījās debesīs. Tramvajs pilns, bet var paelpot. Var vēl vairāk, var padziedāt! Un tā skanīgs un jautrs tramvajs dodas uz Rīgas centru, slīd pa sliedēm it kā dejas taktī.

Lai dzīvo Dziesmu un Deju svētki!!

Ilona Brūvere
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com