Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Deviņi no Pertas Latvijā

Gleznu izstāde Talsos

Laikraksts Latvietis Nr. 267, 2013. g. 29. jūlijā
Māris Brancis -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Pertas latviešu mākslinieku izstādes atklāšana Talsu novada muzejā. No kreisās: Māris Raudziņš, Talsu novada muzeja galvenā speciāliste Guna Millersone, Selga Ešots, Gabriela Mazaļevska, Pēteris Ciemītis. FOTO Māris Brancis.

Pēteris Ciemītis. FOTO Māris Brancis.

Selga Ešots. „Divas zivtiņas“. FOTO Māris Brancis.

Māris Raudziņš. FOTO Māris Brancis.

Arvīds Sodums. „Sieviete svētku tērpā. Zulu.“ FOTO Māris Brancis.

Dziesmu svētki bija gandrīz sasnieguši kulmināciju, kad 5. jūlija pēcpusdienā Talsu novada muzejā atklāja Pertas latviešu mākslinieku izstādi no Austrālijas ­Jauns vienādojums. 8+1. Tā bija šī projekta kulminācija: jau kādus trīs gadus tēlnieks Māris Raudziņš ņēmās to realizēt, tagad tam varēja pielikt punktu.

Izstādes nosaukumam neesot kāda īpaša nozīme – tā interesantāk izklausoties, kaut gan tulkojumu var atrast. Starp deviņiem māksliniekiem tikai viens – Arvīds Sodums – ir dzimis Latvijā, pārējie saules gaismu ieraudzījuši citviet: vai nu Vācijas bēgļu nometnēs, vai Austrālijā. Pieci no viņiem bija ieradušies uz izstādes atklāšanu – pats izstādes iniciators Māris Raudziņš, Pēteris Ciemītis, Selga Ešots, Gabriela (Gabrielle) Mazaļevska un Jānis Nedēļa, kura darbu izstāde Ephemera līdz 3. augustam skatāma arī Rīgas galerijā Bastejs.

Kā liecina lielā Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Arsenālā sarīkotā skate Latviešu māksla trimdā, no 116 izstādes dalībniekiem Austrāliju pārstāv 15 autori, no kuriem trīs ir no Pertas – Arvīds Sodums, Pēteris Ciemītis un Jānis Nedēļa. Tātad pārējie seši autori Latvijas mākslas cienītājiem ir gluži sveši.

Viena no viņiem – Selga Ešots darbojas daudzās jomās, piemēram, viņas objekts bija aplūkojams šī gada Pertas rudens (te nav lieki atgādināt, ka šajā zemeslodes daļā patlaban ir ziema, nevis vasara) upes festivālā Mākslinieki uz pastaigu takas (Artists on the Walkpath). Uz Latviju māksliniece atvedusi krāsu ofortus, kuros pacietā formā fiksēti Spānijas ceļojuma iespaidi un augu un zivs motīvi, kas vietām pāraug abstraktos veidojumos.

Arī Gabriela Mazaļevska (Gabrielle Mazalevskis) ir plaša profila māksliniece, kura nodarbojas pat ar pirotehniku. Talsos skatāmi viņas gleznojumi uz papīra, kuros maigas krāsas kārtotas plašos ritmos un kuros liela vieta ierādīta gaismai, gaismas kustībai.

Lolita Skailarka (Skye-Larka) uz Latviju atvedusi akvareļus. Tajos attēloti jūrmalas liedaga vai upes gultnes tuvplāni ar daudzām izkaisītām lietām vai priekšmetiem un plašas Austrālijas ainavas. Ir arī daži mežu un koku viegli kolorēti zīmējumi.

Kā glezno, tā nodarbojas ar tēlniecību Lens Žuks. Liekas, viņš veras pasaulē ar ironisku skatienu un smīn par cilvēkiem, ja tie ir gleznās attēloti. Ainavās spilgtās krāsas kārto ritmiskos laukumos, radot sakāpinātu jūtu uzbangojumu.

Pati jaunākā izstādes dalībniece ir Maija Medene. Viņa strādā fotogrāfijā, sērijās stāstot par sievietes jūtu pasauli – estētiski skaista vide, izmeklētas detaļas, izsmalcināts gaismas pielietojums, it kā nejauši tuvplāni, kas ne vienmēr vieni ir iedarbīgi. Stāsts atklājas tikai tad, ja redzi visu sēriju kopumā.

Savukārt visvecākais izstādes dalībnieks ir Arvīds Sodums (dzimis 1919. gadā). 1950.-1960. gados viņš dzīvoja un strādāja Dienvidāfrikā, Keiptaunā. Tur tapuši neskaitāmi tušas zīmējumi un gleznas, kas iemūžinājušas vietējo cilšu afrikāņus. Daļa no tiem eksponēti Talsos.

Viens no Latvijā pazīstamākajiem Pertas māksliniekiem ir Jānis Nedēļa – izteikts laikmetīgās mākslas pārstāvis. Talsos viņš izstāda jauktā tehnikā darinātus darbus, kuros haoss mijas ar kustību, sarežģītiem ritmiem, gaišākiem un tumšākiem laukumiem.

Izstādes iniciators un kurators Māris Raudziņš ir tēlnieks. Starp citu, viņa tēvs bija viens no basketbolistiem, par ko stāsta lieliskā filma Sapņu komanda. Mākslinieks uz Latviju atvedis divas skulptūras un pasteļzīmējumus. Tēlniecības darbi uzrāda autora lieliskus dotumus tēlniecisko masu kārtošanā, krāsu un faktūru pielietojumā. Arī zīmējumi pastelī ataino kādu tēlniecības formu kustību.

Izstādes centrs ir izcilie Pētera Ciemīša portretzīmējumi tušā. Uz melna fona izdalās vecu vīru gaišās sejas. Tajās steidzīgas līnijas, te retāk vai biezāk guldamās blakus viena otrai, te mezdamas lokus, te it kā tīši traukdamās nezināmā virzienā, izzīmē acis un lūpas, kas atklāj ļoti sarežģīto domu un jūtu pasauli. Pēteris Ciemītis šajā laukā ir liels meistars.

Izstādei sagatavots arī katalogs. Diemžēl tā latviešu valoda var daudz ko vēlēties: rakstīto var pārprast vai pat nesaprast. Rodas iespaids, ka angļu tekstus latviešu valodā pārlikt palīdzējis Google tulkotājs.

Izstāde pēc Talsiem ceļos uz Madonu – diemžēl citu muzeji nebija atsaukušies, bet pēc tam darbi tiks uzdāvināti Latvijas muzejiem.

Māris Brancis
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com