Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Pankūkas saldas, pankūkas sāļas...

Adelaides Vanadzes cep „pengkokus“

Laikraksts Latvietis Nr. 268, 2013. g. 2. aug.
Gunta R. -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv
DV

Daugavas Vanagi

Dažas pankūku saimnieces. No kreisās:  Vera, Ilga, Regīna, Gunta. Aizmugurē daļa no publikas. Citi sēdēja blakus telpā, jo pietrūka vietas. FOTO Imants Kronītis.

Katras namamātes biedējošākais murgs īstenojās, ja ēdāju rinda stiepjas vēl garumā, bet ēdiena bļodām jau sāk rādīties dibens un draud... tukšpadsmit! Gluži tik ļauni nebija, bet daudz netrūka, kad sestdien, 27. jūlijā Adelaides Vanadzes aicināja tautu uz gadskārtējām pankūku pusdienām DV namā.

Ar tautas kaprīzēm grūti rēķināties. Beidzamos divos gados publika mūsu ražojumu, ja ne gluži smādēja, tad noteikti neieradās tādos baros, kādus bijām paredzējušas. Šogad, vadoties pēc pieviltām cerībām, nolēmām krietni samazināt metienu, lai beigās nebūtu nepieklājīgs pārpalikums. Galu galā, tik daudzi aizbraukuši uz ārzemēm, un tie, kuri atgriezušies, vēl regulē savus iekšējos pulksteņus un tautā nerādās, vai ne? Nekā nebija! Vispirms jau vajadzēja steidzīgi meklēt vēl kādu galdu un krēslus, taču ar visu to bija jāatzīst, ka tomēr vienā telpā visus nesasēdināsim un būsim spiesti dalīt tautu. Bāra telpā pulcējās ļaužu pārplūdums no Lielās zāles, un saimnieces ar bažām skatījās uz pankūku kaudzēm: ka tik nu nepietrūktu!

Par vienveidību gan neviens nevarēja sūdzēties. Sāļā galā varēja izvēlēties no diviem dažādiem gaļas un diviem dažādiem kartupeļu pankūku variantiem, un šāgada jauninājums bija alus pankūkas ar speciālu siļķu mērci. Tad nāca ābolu, ananāsu, vienkāršas plānās un ar biezpienu un rozīnēm pildītas saldās pankūkas. Visas tik garšīgas un kairinošas. Piedevām varēja izvēlēties no vairākiem ievārījumiem, vārītiem āboliem un saldā vai skābā krējuma. Gaļas pankūkas bez buljona nav iedomājamas. Beigās šķīvis bija tik pilns, ka dažs pankūku cienītājs jau no skatīšanās vien nokunkstējās, ka „....nudien, ar to visu es netikšu galā!“, lai gan patiesības labad jau šeit jāpiemetina, ka vēlāk uz virtuvi atgriezās lielākoties tukši šķīvji, daži pilnīgi kā nolaizīti, un atkritumu spainim izrādījās liesa diena. Bija sanākuši arī nelatvieši, kuri jau padzirdējuši par mūsu pankūkām un atgriežas ik gadus baudīt kaut ko eksotisku.

Pakavējām laiku arī ar jokiem un dziesmām, lai neviens nevarētu teikt, ka tikai vēderam iznāca prieks. Gunta nolasīja vēstuli no sena skolas biedra, kas ar humoru apraksta savu pensionāra dzīvi. Dziedājām paši un skatījāmies un klausījāmies kā dzied un spēlē Andrejs Rjū (André Rieu) un viņa orķestris un solisti. Tikai dažus izmeklētus viesus apciemoja Laimes māte, kad pienāca laiks izlozēt loteriju, jo laimestu nebija daudz, toties katram noderīgi.

Un beigās visi tomēr bija paēduši, ja arī varbūt dažādība uz šķīvja vairs nebija gluži tāda kā sākumā. Bārmenis dabūja pamatīgi noskrieties, visiem slāpes dzesēdams, un melnā armija, t.i. saimnieces un citi darba darītāji varēja sev uzsist uz pleca par veiksmīgi padarītu darbu. Par lielo cepšanu nemaz nerunājot, galdus un krēslus salikt un novākt, traukus nomazgāt un virtuvi satīrīt pēc tik lielas cepšanas nav nekāda joka lieta, jo eļļa netika taupīta, un tā nepalika rātni uz pannas vien. Izskaņai, – kādai vēl jāmazgā galdauti un liela trauku dvieļu kaudze. Lai slavēts veļas mazgājamās mašīnas izgudrotājs!

Gunta R.
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI






Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com