Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Pēteris Martinsons

(1931.28.I – 2013.2.VIII)

Laikraksts Latvietis Nr. 269, 2013. g. 7. aug.
Māris Brancis -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv
Martinsons

Pēteris Martinsons
1931.28.I - 2013.2.VIII

Katra ziņa par aiziešanu mūžībā ir negaidīta un sāpīga, lai cik tā ilgi vibrējusi gaisā. Arī par keramiķi Pēteri Martinsonu, kurš šķita esam mūžīgs un kurš no mums atvadījās 2. augustā 82 gadu vecumā. Zinājām, ka viņš jūlija pirmajā pusē atrodas simpozijā Lodē, kur negaidīti viņu piemeklējis insults, noticis arī kājas lūzums un ka tā rezultātā viņš cīnās par dzīvību. Vairāk kā divu nedēļu laikā piedomājām pie viņa vai ik brīdi, apzinādamies jo grodāk, cik augstas raudzes cilvēks viņš ir bijis, viņa plašo kultūras apvārsni, viņa talanta lielumu, kādu latviešu mākslā nav daudz, par viņa vietu mūsu keramikas attīstībā.

1980. gadu sākumā, kad nebiju vēl sastapis mākslinieku, ap viņa vārdu vējoja kāds īpašs gars. Par viņu runāja ar lielu cieņu un pat bijību, kā par kaut ko īpašu. Viņš spēra lielus, platus soļus, mūždien sakoncentrējies, šķīla valodas, cieši raudzīdamies sarunu biedrā. Viņš staigāja ar iekšēju pašapziņu, noteikti un nosvērti, bet klusi, tik klusi, ka likās – lai ne skudru nesamītu. Tikšanās bijušas daudzas, bet nekad skaļas, toties gaišas un tikpat atklātas kā viņa acis, kas vērīgi raudzījās pretim.

Šogad jūnijā bija iespēja kaut nedaudz ielūkoties Pētera Martinsona radošajā laboratorijā (to, kas bija noticis viņa galvā, iecerot darbu, tas palika apslēpts, neuzzināts), kad viņš piedalījās I šamota skulptūru simpozijā Jelgavā. Viņa apģērbs bija askētisks, lai neteiktu trūcīgs – tam viņš nepievērsa uzmanību. Lai kāds bija laiks – saulains vai lietains, Pēteris staigāja basām kājām, lai būtu nepārtrauktā saskarē ar zemi – tā viņš atgūstot mieru un stabilitāti. Te nav lieki atcerēties, ka viņš bija tā saucamais ronis, kurš pat ziemā iet peldēties āliņģī. Brīvos brīžos viņš daudz stāstīja par savām keramiķa gaitām kā še uz vietas, tā ārpus Latvijas. Pat atceroties gadījumus, kad viņu PSRS laikā nelaida uz Rietumeiropas valstīm vai kad bija iznākusi saskare ar čekas darbiniekiem, nekad viņa balsī neieskanējās naidīgas intonācijas, bet turpināja tajā pašā mierīgajā, nosvērtajā, pieklusinātā balsī, kādā minēja citus notikumus, tostarp patīkamus un jocīgus.

Pie Sapņu vārnu patvēruma strādāja tikpat savaldīgi, kā valodoja, piestājot kustināt rokas, lai nodotos sarunai. It kā priekšā būtu mūžība gara un nekur nav jāsteidzas – visu rāmā mierā darīja. Reiz gan sagatavotais šamota plasts, piestiprināts vajadzīgajā vietā, būvējot torni, negaidīti nokrita, pārtraucot ierasto, labi izplānoto darba gaitu. Mums aizrāvās elpa, bet Pēteris, vēl vairāk sakoncentrējies, centās glābt, kas glābjams, un strādāja tālāk. Nervozitāte, steiga, iekšējs drudžainums, nospriedu, darbā ar māliem nedrīkst būt, tas to nepieļaus. Viņš gribēja būt klāt visā – no sākuma līdz galam, pat tad, kad viņš nebija īsti nepieciešams, arī tajās trīs dienās, kad ar lēnu uguni žāvēja šamota skulptūras. Strādājot viņš viss atdevās darbam, cits nekas neeksistēja. Darbam bija pakļauts viss, tā priekšā pēc viņa gribas bija jāatkāpjas nogurumam, nespēkam, visam. Sev viņš nepiegrieza vērību. Tādēļ arī šī nelaime Lodē notika. Sirds jau brīdināja dienu iepriekš, taču Pēteris tam nepievērsa uzmanību, jo darbam, lūk, jābūt gatavam noteiktā laikā, vai tur lūzt, vai plīst. (Bet vai tā nav patiesi laime, ja aizej ar māla piku rokās, ja keramika ir bijusi visas dzīves saturs?)

Tā viņš bija rīkojies visu mūžu, sevi bez atlikuma atdodams keramikai.

Studējis gan Pēteris Martinsons bija arhitektūru, tajā pat kādu laiku strādājis, taču nepatika ierobežojumi, priekšraksti. Viņš gribēja būt brīvs un pats radīt. Keramika ienāca viņa dzīvē, kad 1962. gadā sāka pedagoga gaitas Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā. Keramiķe Rita Einberga iepazīstināja ar mālu, ar virpošanu un keramikas noslēpumiem. Neizgājis ierasto keramiķa skološanās ceļu, viņš cirta savu stigu mākslā, brīvu no pieņemtajām normām. Palīdzēja arī arhitekta konstruktīvā domāšana, un dzima tas Pēteris Martinsons, kādu mēs pazīstam šodien: iekšēji atraisīts, garīgi brīvs un neatkarīgs, bez kompromisiem gan attiecībā pret radošo darbību, gan – pret valdošajām aprindām. Izlīguma nevarēja būt. Brīva ceļa gājējs, nepiekāpīgs. Uz latviskiem pamatiem celtā būvē vējoja pasaules vēji, pats tikai krietni vēlu drīkstēdams doties tiem līdzi.

1960. gadu pašās beigās un 1970. gadu sākumā radās iespējas sūtīt darbus uz pasaules keramikas Meku – uz starptautiskiem keramikas konkursa izstādēm Faencā, Itālijā. 1972., 1975. un 1976. gadā šajos konkursos Pēteris Martinsons saņēma zelta medaļas. Ar gadiem viens pēc otra krājās citi starptautiski apbalvojumi, 1971. gadā viņš kļuva par Ženēvas starptautiskās keramikas akadēmijas biedru. Taču uz Rietumeiropu Pēteris Martinsons netika laists, tādēļ viņš izmantoja iespēju piedalīties keramikas simpozijos tā saucamās sociālistiskās sadraudzības valstīs Polijā, Ungārijā, Čehoslovākijā. Tur tikās ar visas pasaules redzamākajiem keramiķiem, ieguva draugus un starptautisku atzinību. Tikai ar neatkarības atgūšanu arī viņam atvērās vārti uz plašo pasauli. Pasaulē viņu jau sen pazina un pieskaitīja pie pašiem labākajiem keramiķiem.

Tikpat iecienīts Pēteris Martinsons bija kā pedagogs Latvijas Mākslas akadēmijā, kur sāka strādāt kopš 1968. gada, bija gan katedras vadītājs, gan profesors, izaudzinot ļoti daudzus varošus jaunāku paaudžu keramiķus, kā īstens mentors sekodams viņu gaitām arī pēc studijām un atbalstīdams viņus.

Viņa darbi ir ne tikai Latvijas muzeju kolekcijās, bet arī ārpus mūsu valsts – Lietuvā, Ungārijā, Polijā, Ķīnā, ASV un citur. Bet 29. jūnijā, Pēterdienā, Pēteris Martinsons oficiāli uzdāvināja ļoti lielu savu darbu kolekciju Marka Rotko Mākslas centram Daugavpilī, kur viņš līdz ar amerikāni bija dzimis un audzis. Todien likās, ka neredzami pielikts punkts garam radošas darbības ceļam. Kas būs tālāk? – domājām. Tālāk bija vien Lodes keramikas simpozijs. Un viss, ceļš bija galā.

Māris Brancis
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com