Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


7. Vācijas-Latvijas sadarbības konference Mellē

Mērķis – veicināt abu valstu pašvaldību sadarbību

Laikraksts Latvietis Nr. 270, 2013. g. 14. aug.
Vera Rozīte -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Konference Mellē. FOTO Vera Rozīte.

Pēc Jēkabpils un Melles mākslinieku dialogizstādes atklāšanas: no kreisās: mākslas zinātniece Dr.Silvana Kreijere (Kreyer), arhib. Elmārs E. Rozītis, izstādes organizētāja, māksliniece Rozvita Pentceka (Roswitha Pentzek), Vera Rozīte. FOTO Ingrīda Dreška.

Dabas parku un mežu ieskautajā Vācijas pilsētā Mellē no 31. jūlija līdz 3. augustam notika septītā Vācijas-Latvijas sadarbības konference, kas pulcēja vairāk nekā 60 dalībnieku no Vācijas un Latvijas. Konferences mērķis – veicināt abu valstu pašvaldību sadarbību.

Pirmā šāda veida konference notika Vācijā, Villihā, un viens no šo konferenču uzsācējiem ir Villihas Vācu-latviešu draudzības biedrības priekšsēdētājs V. Broks.

Ar Latvijas pašvaldībām sadarbojas apmēram 30 Vācijas pašvaldību, biedrību un citu veidojumu. Šo konferenci pārstāvēja 17 viesi no Latvijas.

Melles pilsētas Domes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Andreass Dreiers (Andreas Dreier), kurš Latvijā viesojies vairākas reizes, atklājot konferenci, uzsvēra šo abu valstu un pilsētu partnerības nozīmi tālākā ceļā, kopīgi darbojoties Eiropas Savienībā. Dr. Zigrīda Fretlē (Sigrid Fretlöh) ar savu referātu 20 gadi Eiropas Savienības pilsonības – partnerpilsētu sadarbības priekšrocības ievadīja tālāko konferences norisi.

Pēc fotogrāfiju izstādes Vācija un Latvijas pilsētu partnerība un Melles Automuzeja apmeklējuma, katoļu Sv. Mateja baznīcā notika ekumēnisks dievkalpojums, kuru vadīja katoļu dekāns Mihaels Vērmeiers (Michael Wehrmeyer), evaņģēliskais superintendents Volfgangs Los (Wolfgang Loos) un LELBĀL arhibīskaps Elmārs Ernsts Rozītis.

Tūlīt pēc tam senatnīgās pilsētiņas Rātsnama laukumā ērģelnieks un zvanu spēles mūziķis profesors Gert Oldenbeuving sniedza savu priekšnesumu, ko kopā ar konferences dalībniekiem bija sanākuši noklausīties arī vietējie iedzīvotāji.

Konferences programma šajā gadā bija plaša un noteikti virzīta ar skatu uz nākotni. Dipl. soc. darb. un soc. Ped. Maritas Feller referāts Bērnu audzināšana, izglītība agrīnā vecumposmā un Melles ģimenes centra apmeklējums, Vides izglītības centrs bifurkācijas rajonā – pilsoniskās iniciatīvas piemērs (ref. Dipl. Biol. Josef Schmitz), Modernās sabiedrības attīstība – pasaules atsvešināšanās process? (Roswitha Pentzek), – virzīja klausītājus uz pārdomām un atbildību nākotnes priekšā, ko vēl uzskatāmāku padarīja mākslas izstāde ar nosaukums No ledus laikmeta uz ledus laikmetu.

Šo mākslas darbu izstādi atklāja māksliniece un Latvijas entuziaste Rozvita Penceka (Roswitha Pentzek), kura sadarbībā ar sešiem māksliniekiem no Jēkabpils un Melles šo izstādi bija iecerējusi kā abu pilsētu sasaukšanos. Tekstuālā priekšnesumā visi izstādes dalībnieki: Ruta Štelmahere, Uldis Čamans, Rolands Hartmans, Marija Otte un mākslinieku pāris Rozvita un Dīters Penceki izklāstīja savu koncepciju.

Rozvitas Pencekas ievadvārdi lika ieturēt elpu ne tikai tiem, kuri piedalījās izstādes atklāšanā; tie runā uz mums ik dienas, kad sekojam pasaules notikumiem televīzijā un redzam, kur mūsu civilizāciju ved 20. un 21. gs. egoisma un pašmīlestības dievs, kas izaudzis uz patiesās tuvākmīlestības kapa:

„Leduslaikmeta ideju manī rosināja Saukas ezers Latvijā, kurš izveidojās pēdējā leduslaikmetā pirms 12 000 gadiem, kad visu Ziemeļeiropu klāja bieza ledus kārta. Arī Latvija un Vācija bija ledus ieskautas.

Šodien mēs dzīvojam starpperiodā un baiļojamies par to, ka, cerams – tālā nākotnē – aukstums varētu atgriezties. Faktori, kas varētu izraisīt šādu kataklizmu, ir kompleksi. Skaidrs, ka arī mēs – cilvēki – tur būsim bijuši iesaistīti. Vienalga, kādā veidā, bet daba uz to nepārprotami reaģēs.

Es paļaujos uz bērzu. Tam piemīt enerģētiski uzlādēta izdzīvošanas griba, un tas ir tipisks pēcleduslaikmeta koks, kuru mums vajadzētu augstu novērtēt.

Vai mēs būsim izdzīvotāji, tāpat, kā sieviete Marlēnes Haushoferes 1963. gada romānā Siena, paliek atklāts jautājums, it īpaši jau tas,– kā mēs izdzīvosim. Pēc tam, kad romāna varone apjauš, ka ir ieslēgta savā kalnu salā, viņa atskatās uz notikušo un saka: Man bija tikai šī mazā dzīve, un tā man toreiz neļāva nomirt rimti. Gāzesvadi, spēkstacijas un automobiļu rūpnīcas; tikai tagad, kad cilvēku vairs nav, tie parāda savu patieso, nožēlojamo seju.

Par to, cik nozīmīgs nākotnes veidošanā ir darbs ar bērniem un jauniešiem, uzsvēra gan Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāve Ilze Buligina savā referātā Duālā izglītības sistēma, gan arī Lejassaksijas Kultūras un izglītības ministrijas pārstāvis Tomass Kastenss.

Par pieredzi, īstenojot duālo izglītības sistēmu, referēja bijušais vadošais valdības skolu direktors Frīdrihs-Vilhelms Ritmaisters (Friedrich-Wilhelm Rittmeister).

Ar Osnabrikas-Emslandes-Bentheimas grāfistes Tirdzniecības un rūpniecības kameras darbu klātesošos iepazīstināja tās pārstāvis Rolf Ender.

Handevitas (Handewitt) pilsētas mērs Dr. Artūrs Kristiansens (Arthur Christiansen), kurš jau kopš Latvijas neatkarības atgūšanas sācis attīstīt sadarbības saites ar Latviju, pārsteidz ar savām dziļajām zināšanām par Latviju. Neticami, ka Vācijā dzimis cilvēks ar tādu mīlestību un cieņu pret Latviju, šajos gados ievirzījis tik daudzu pilsētu sadarbības saites! Viņš savā referātā sniedz atskatu uz Vācijas-Latvijas sadarbības konferencēm.

Bieži vien, atgriežoties mājās no konferencēm, mēs atviegloti nopūšamies, jo zinām – pieņemtās rezolūcijas, kuras konferences laikā nereti apaļotas un noapaļotas līdz mirdzumam,– diemžēl,– tā arī nomirst dabīgā nāvē, un izvirzītie cēlie mērķi reālajā dzīvē tā arī nenonāk. Iztērēta gan nauda, gan laiks... un cik nav tā saukto konferenču sērfotāju, kuri, izmantodami jaunas un atkal jaunas pazīšanās, dodas šajās konferenču odisejās tikai un vienīgi merkantīlu motīvu dzīti?!

Šī Vācijas-Latvijas sadarbības konference ir liecība tam, ka šāda veida konferences, ja to vadībā atrodas cilvēki, kuri ar sirds siltumu patiesi investē savas zināšanas un pieredzi sabiedrības labā, nes svētīgus un bagātus augļus. No mazā uz lielo – no atsevišķa cilvēka labiem centieniem, tālāk šie labie augļi sasniedz mazas pilsētas, un tālāk – valstis.

Vera Volgemute Rozīte
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com