Redakcijā

Sveicināti, lasītāji!

„Mana mīļā, mana drosmīgā arāju tauta! Drosmīgā, sīkstā, izturīgā tauta, par kuru daina vēsta šādus vārdus: man pieder tēvuzeme ar visām atmatām. Man pašam kungam būt, man pašam arājam! Pagāja gadu simti, un tos pašus drosmīgos vārdus atkārtoja izcils mūsu tautas dzejnieks: mēs gribam būt kungi mūsu dzimtajā zemē, mēs gribam te paši sev likumus lemt. Šī zeme ir mūsu, šis pilsētas mūsu, mēs negribam lūgt to, kas mūsu, bet ņemt. Šīs idejas iedvesmoti, pulcējās rindās kaujai vecie latviešu strēlnieki. Mēs lējām asinis par brīvu Latviju. To saprata Ļeņins. Latvija kļuva par suverēnu valsti. Es ticu, ka arī tagad pēc ilgās nakts ir ataususi diena.“*

Šos vārdus pirms 25 gadiem 1988. gada 8. oktobrī Latvijas Tautas frontes dibināšanas kongresā teica skatuves mākslinieks, tolaik jau 94 gadus vecais Ēvalds Valters.

„Šī zeme ir mūsu...“ rakstīja Vilis Plūdonis, bet vai viņš iedomājās, ka sīvās cīņas par mūsu brīvību, mūsu neatkarību un mūsu tiesībām saukt Latvijas zemi par „mūsu“ beigsies ar to pašu Latvijas zemes atdošanu par samaksu, vēl piešķiņķojot klāt tiesības dzīvot „mūsu“ zemē?

Pēdējos trīs gados, kā liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) dati, tika izsniegtas 6749 termiņuzturēšanās atļaujas (TUA) kā bonuss tam, ka pieteicējiem atļāva pirkt nekustamo īpašumu Latvijā vai, retākos gadījumos, citādi investēt Latvijā. Šis TUA bonuss bija ieviests 2010. gada 1. jūlija grozījumos Imigrācijas likumā, lai veicinātu ārzemju naudas ieplūšanu Latvijā.

Ņemot vērā Nacionālās apvienības prasību atcelt TUA bonusa piešķiršanu, ir interesanti lasīt iekšlietu ministrijas ziņojuma 5. pielikumu, kur rakstīts: „Par tirgus dalībniekiem no NVS valstīm viennozīmīgi nevar apgalvot, ka darījumi notiek tieši tāpēc, lai saņemtu TUA, jo liela NVS rezidentu veikto darījumu daļa notiek bez minēto atļauju pieprasīšanas – iespējams darījumi notiktu arī bez atļaujas saņemšanas.“ Tā kā Latvijas izpārdošanu var mierīgi turpināt arī bez termiņuzturēšanās atļauju uzdāvināšanu, jo NVS valstis veido lielāko daļu no TUA pieprasītājiem. Populārākās TUA prasītāju valstis: Krievija 5023, Ukraina 529, Kazahstāna 335, Uzbekistāna 303, Ķīna 243, Baltkrievija 164, Azerbaidžāna 67, Kirgizstāna 36, Izraēla 30, ASV 28, Gruzija 21, Armēnija 10. (Ziņojumā sadala 6883 pieteikumus pa valstīm, bet nesadala 6749 izsniegtās TUA pa valstīm).

Ziņojumā minēts, ka „ievērojamus naudas līdzekļus (..) investējušas Krievijas Federācijas esošās vai bijušās valsts pārvaldes un uzņēmumu amatpersonas un to ģimenes locekļi, kā arī nestrādājošas personas (pensionāri, mājsaimnieces, studenti), kas joprojām rada aizdomas par viņu kā investoru kapitāla izcelsmes likumību, tomēr līdz šim Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests nav identificējis saskaņā ar Imigrācijas likuma nosacījumiem veiktas investīcijas, kuru izcelsmes kapitāls būtu kvalificējams kā noziedzīgi iegūts.“ Komentāri izpaliks...

Ja atzinīgi vērtē Latvijā ar TUA pieprasīšanu saistītie iepludinātie 419 miljonu latu, tad arī jāprasa, kas ir tos saņēmis, kur tie ir aizgājuši, un kāds Latvijai ir labums no tā.

Un kāds labums nāk Latvijas tautai, ja zeme un mājas pieder ārzemniekiem, kuri ir cenas tā sacēluši, ka sapnis būt īpašniekam sava paša mājoklim kļūst arvien nesasniedzamāks?

Cik ilgi vēl šī zeme būs mūsu, šīs pilsētas mūsu?

GN
2013. g. 19. septembrī

* „Padomju Jaunatne“, 1988. g. 11. okt., Nr. 193.