Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Latvijas Universitātes svinības Adelaidē

Svētdien, 29. septembrī kopā pulcējās ap 50 akadēmiskās saimes biedru

Laikraksts Latvietis Nr. 278, 2013. g. 4. okt.
Gunta R. -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv
LU

Latvijas Universitāte

Vienības „Atāls“ vecākā Dace Dārziņa. FOTO Ilze Nāgela.

Dr. Gunārs Nāgels sniedz svētku runu. FOTO Ilze Nāgela.

Dr. Gunārs Nāgels sniedz svētku runu. FOTO Ilze Nāgela.

No kreisās: čellists Jānis Laurs ar kolēģi Jūvenu Bremblu (Ewen Bramble). FOTO Gunārs Nāgels.

No kreisās: čellists Jānis Laurs ar kolēģi Jūvenu Bremblu (Ewen Bramble). FOTO Gunārs Nāgels.

No kreisās: Dr. Gunārs Nāgels un Adelaides Latviešu biedrības priekšnieks Bruno Krūmiņš. FOTO Ilze Nāgela.

No kreisās: Kārlis Ātrens, Rudīte Bērziņa, Maija Tomane. FOTO Ilze Nāgela.

No kreisās: Andis Bērziņš, Valdis Jaudzems, Juris Skābe. FOTO Ilze Nāgela.

No kreisās: Bruno Krūmiņš, Gunta Rudzīte. FOTO Ilze Nāgela.

No kreisās: Māra Līdums, Kārlis Ātrens, Gunārs Nāgels, Aivars Līdums, Juris Ozoliņš. FOTO Ilze Nāgela.

Sarīkojuma programma.

Sarīkojuma programma.

Līdzīgi saulei tu atnes mums dienu,
Gudrību vērīgiem gariem tu sniedz,
Celdamās augstāku pati arvienu,
Tautai tu augstāku pacelties liec.
Edvarts Virza, Latvijas Universitātei

Salīdzinot ar pasaules vecāko universitāti Boloņā, Itālijā, kas dibināta 1088. gadā, Latvijas Universitāte ir tīrais zīdainis, pat ja ieskaita tās gatavošanās gadus kā Rīgas Politehnikums. Universitāte kā tāda dibināta 1919. gadā drīz pēc pašas Latvijas brīvvalsts un piedzīvojusi vairākus nosaukumus. Tie atbilda dažādu valdību un okupantu prasībām, taču šodien tā atguvusi savu oriģinālo, lepno nosaukumu – Latvijas Universitāte.

Latvieši jau sen apzinājās, ka izglītība ir ceļš uz tautas un personīgo labklājību, tādēļ mūsu Pirmās Atmodas visiem pazīstamie dižgari kā Krišjānis Barons, Krišjānis Valdemārs, Juris Alunāns un Kronvaldu Atis brauca skoloties uz Tērbatu, kas pastāvēja jau no 1632. gada, kad to dibināja kā Tartu. Tagad ar lepnumu varam konstatēt, ka LU, neskatoties uz samērā īso pastāvēšanas laiku, ir ierindota pasaules labāko universitāšu sarakstā, turpat kur ir arī Tartu, Viļņa un Boloņa. Vēlam tai zaļot, zelt un plaukt!

Tāpat kā valsts valoda, Latvijas Universitātes mācību valoda ir latviešu valoda, tādēļ ir zīmīgi, ka svētku runātājs Dr. Gunārs Nāgels, B. Sc., (Hons), Ph.D., M.App.Ling. izvēlējās savu tematu tieši par Latviešu valodas politiku Latvijā. Katrs, kas nav pēdējos 20 gadus nogulējis, zinās, ka Latvijas krievvalodīgā minoritāte vēlas, lai arī krievu valodai Latvijā būtu valsts valodas statuss. Kā panākt, lai visi krievvalodīgie iemācītos un labprāt lietotu latviešu valodu?

Padomju laikos latviešu valoda oficiāli nebija vajadzīga, jo valsts valoda bija krievu; tai bija ekonomiska vērtība, skolā visi to mācījās, un latviešu valodai trūka jebkāda prestiža. Arī latvieši pierada runāt krieviski, ja klāt bija kaut viena persona, kas latviski nesaprata. Diemžēl tas notiek vēl šodien, un latviešu valodas nepratēji neredz iemeslu latviešu valodu mācīties, jo pasaulē ekonomiskā vērtība vēl arvien ir krievu un, protams, angļu valodām. Kaut kādā veidā jāpadara latviešu valoda vēlama arī pēc skolas beigšanas. Latviešiem ir tendence uz neiecietību, ja kāds viņu valodu lieto nepareizi vai runā ar akcentu, un drīz vien, sarunā pāriet uz krievu valodu, ja to prot. Latviešu valoda taču ir tik grūta, ka svešinieki nespēj to iemācīties, vai ne?

Dr. Nāgels runāja par dažādām valodas mācību metodēm dažādos vecumos, piemēram, pieaugušie mācās valodu pavisam citādāk nekā bērni. Kura ir labāka – instrukcijas vai iegremdēšanas metode? Vai ir kritisks vecums, pēc kura vairs nav iespējams iemācīties valodu izrunāt bez sveša akcenta? Valoda jāiegūst pakāpeniski, balstoties uz to, ko skolnieks jau zina. Mēs brīnāmies, ja kāds ārzemnieks iemācījies runāt latviski, bet neviens nebrīnās, ja latvietis runā kādu svešvalodu. Tas norāda uz mūsu mazvērtības kompleksu attiecībā pret mūsu pašu valodu.

Dr. Nāgels nobeidza savu ļoti saistošu runu, aizrādot, ka krievvalodīgai minoritātei Latvijā jādod iespējas, interesi un vajadzību, lai mācītos latviešu valodu, un tas jādara pašiem latviešiem, ar pozitīvu attieksmi un neatlaidību.

Ungāru komponists Bela Bartok dzimis 1881. gadā un savu radošo inspirāciju smēlies tautas mūzikā. Braukādams pa laukiem, viņš pierakstīja savas tautas melodijas un ritmus, pielietodams tos savās kompozīcijās. (Tai laikā arī citās zemēs notika tāda pat tautas mūzikas meklēšana un krāšana.) Čellists Jānis Laurs ar kolēģi Jūvenu Bremblu (Ewen Bramble) kuplināja sarīkojumu ar virkni čello duetu, kurus raksturo ļoti īpatnējie ungāru tautas mūzikas skaņas un ritmi. Katrs gabaliņš ļoti īss, reizēm nepilna minūte, bet nepārprotami eksotisks, kaislīgs, melanholisks vai dzirkstoša humora piesātināts. Par katru gabaliņu Jānis sniedza paskaidrojumu, kas reizēm bija garāks par pašu mūziku!

Svinības rīkoja Akadēmiskā Studentu Vienība Atāls Adelaidē. Vienības Vecākās pienākumus pilda Dace Dārziņa, uz kuras aicinājumu viesi pakavējās pie vīna glāzes un vieglām uzkodām, un izmantoja gadījumu aprunāties ar Gunāru un Ilzi Nāgeliem. Jau pēc divām nedēļām Dr. Nāgels dodas uz Rīgu, iepazīties ar savu turpmāko darbu kā Okupācijas Muzeja vadītājs. Vēlam viņam labu ceļa vēju un veiksmīgu darbošanos muzejā.

Gunta R.
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI






Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com