Skolu pārzines no ASV

Palielināt / Enlarge

Skolotāju sanāksme. FOTO Māra More (Moore).

Palielināt / Enlarge

Skolotāju sanāksmes dalībnieki. FOTO Māra More (Moore).

Latviešu namā svētdien, 15. septembrī no plkst. 10.00 līdz 14.00 Sidnejas Latviešu biedrības (SLB) skolas skolotāji un ieinteresētie tikās ar Čikāgas un Bostonas latviešu skolu pārzinēm Elisu Freimani un Sandru Kronīti-Sīpolu. No SLB skolas piedalījās pārzine Māra Sieriņa-Moore, kā arī Dace Celinska, Vija Sieriņa, Baiba Haringtona, Ilze Jezerska, Māris Bruzgulis un Valdis Krādziņš. Skolotāji jau bija iepazinušies ar pārzinēm sestdienas skolas laikā 14. septembrī.

Sanāksmē vispirms skolotājus lūdza uz papīra pievienot savas domas par četriem jautājumiem: 1) Kā motivēt skolēnus, 2) Kā saistīt un motivēt vecākus, 3) Kā atbalstīt skolotāju darbu un 4) Kā gatavot skolēnus Vasaras vidusskolai.

Sandra Kronīte-Sīpola tad pateica dažas idejas par to, kā piesaistīt bērnus skolā. Vēsturi var mācīt teātra veidā. Vecākie bērni var lasīt jaunākajiem, ka arī ar viņiem parunāt par mācībām (Montessori metode). Katra bērna dvēselīti ir svarīgi pieturēt pie latvietības. Būtu svarīgi nosūtīt īsziņu vecākiem par to, kas mācīts klasē todien. Tas uzlabotu skolotāju-vecāku attiecības. Visi skolēni varētu piedalīties rotaļās.

Elisa Freimane tad runāja par valodas līmeņiem. Mainstreaming nozīmē, ka bērni, kam ir problēmas ar valodu, ir kopā ar spējīgākajiem. Vecais trimdas latviešu skolu modelis, kur visi mācās vienā līmenī, vairs neder. Ir un būs valodas un spējas atšķirības. Viņa tad izklāstīja stāvokli trīs latviešu skolās ASV: Kalamazū (Kalamazoo, MI), kur ir ap 20 bērnu, Milvokos (Milwaukee,WI), kur ir ap 30 bērnu un Čikāgā (Chicago,IL), kur ir ap 100 bērnu.

Kalamazū, kur kādreiz bija liels latviešu centrs, ekonomiskais stāvoklis pasliktinājās un daudz ģimeņu aizbrauca projām. Tagad skolā ir ap 20 bērnu. Kādu laiku skolā bija uzstādītas mācību stacijas, kur katrs bērns mācījās savā tempā un līmenī. Sistēmu bija grūti uzturēt. Tagad iesācēju programmā ir vairāk bērnu nekā parastajā plūsmā (valodas pratēji). Iesācēji satiekas skolā neregulāri, bet pratēji katru nedēļu.

Milvoku skolā bērnu sadale pa klasēm bija nevienāda. Daļa vecāku vēlējās ievest augstāku akadēmisko līmeni. Tad darbā nāca jauna pārzine, kas iesaistīja mazu grupu vecāku un skolotāju. Bērnus sadalīja valodas grupās: attīstas spējas, viduvējas spējas un pārliecinošas spējas. Tagad vecāku neapmierinātība ar maiņām sāk norimt. Skolēnu sekmes pēc viena mācību gada liekas labākas.

Čikāgas skolā spēļu grupā sāka nākt bērni, kas neprata latviski. Skola nebija gatava nepratējiem. Vecāki nesaprata skolas prasības. Viņi domāja, ka bērni saprot, bet nerunā. Vairākās sapulcēs skolotāji pārrunāja valodas līmeņu stāvokli. Bērnus sadalīja grupiņās:

1. saprot un runā (pēc programmas),
2. saprot, bet nerunā (valodas grupās),
3. nesaprot un nerunā (bērnu dārzā).

Čikāgā secinājumi bija, ka:

1. divi līmeņi darbojas, bet ne trīs
2. ir neērti runāt ar vecākiem par ģimenēm, kas mājās nerunā latviski
3. nav resursu, lai mācītu nepratējiem
4. ir daudz bērnu, kas valodas dēļ nenāk skolā
5. skolā iemācījāmies strādāt ar vidējo grupu
6. vairums esošo ir ar apmierinošām zināšanām

Čikāgā ir arī vidusskola. Pagājušajā gadā bija 12 absolventu.

Abas pārzines vēl runāja par dažām iespējām, ko var darīt klasē: uzdot projektus par zināmiem priekšmetiem, uzrakstīt dzejoļus, uzrakstīt par sevi, uzrakstīt, par ko būt pateicīgam, vārdus un nozīmes, hronoloģiskas tabulas, kartes, rakstus par dzejniekiem un gleznotājiem. Šos visus var ilustrēt.

Tad sekoja diskusijas par SLB skolu. Varbūt būtu daudz paveikts, ja varētu uzlabot vienu lietu līdz gada beigām, piemēram, ka visi ierodas skolā laikā. Varētu arī sākt skolu ar rotaļām, kas ļautu vēlākajiem ierasties skolā pirms mācībām klasēs. Vēl būtu labi, ja bērni vai vecāki paziņotu, kad bērns netiek uz skolu to dienu. Kāds dežurējošais varētu iezvanīt klases pārzines vietā. Un būtu labi, ja visas ģimenes samaksātu skolas nodevas.

Ja netiek galā ar kādu problēmu, tad tas ir jāpieņem. Viņas arī pasvītroja, cik svarīgi ir, ja visi skolā sadarbojas. Pārzines atzina, ka skolai ir labas telpas un vēl labāka kafejnīca, kādas viņām Amerikā neesot.

Čikāgas skolai ir trīs noteikumi:

1. cieņa,
2. runā latviski un
3. visi ir droši (fiziski un emocionāli).

Pārzines vēl brauks uz sanāksmēm Melburnā un pēc tam Dzintaros Dienvidaustrālijā.

Uzkodas sanāksmē gādāja Māra Sieriņa-Moore.

Valdis Krādziņš
Laikrakstam „Latvietis“