Redakcijā

Sveicināti, lasītāji!

Visā pasaulē robežas tiek noņemtas. Krita Berlīnes mūris. Pacēlās Dzelzs aizkars. Latvija pievienojās Šengena zonai. Tiek parakstīti dažādi brīvās tirdzniecības līgumi ar pasaules valstīm. Viss notiek, lai veicinātu brīvu kustību un brīvu tirgošanās. Drīz pievienosimies vienotai Eiropas valūtai.

Bet Latvija nebūtu Latvija, ja nespertu soli pretējā virzienā. Rīgas pilsēta ieviesīs Rīdzinieku kartes, lai šķirotu pareizos un nepareizos Rīgas sabiedriskā transporta lietotājus. Tiem vieniem būs maksāt mazāk, bet tiem otriem būs maksāt vairāk. Nerīdziniekiem būs simboliskā Kaina zīme uz pieres, jo viņi nogrēkojuši, nepierakstoties Rīgā.

Tas viss man atgādina nelaimīgas vizītkartes, kas parādījās Padomju okupācijas pēdējos gados. Katra pilsēta vai rajons izdalīja visiem saviem iedzīvotājiem vietējās vizītkartes, lai pašmāju labumus neizpirktu svešie, kas ieradušies no kaimiņciema. Labi atceros braucienu pa Vidzemi jau 1990. gados, kad piestājāmies veikalā Alojā, lai nopirktu bērniem saldumus. Nekā nebija – bērnu mātes Rīgas vizītkarte pierādīja svešinieka statusu, un nekādus saldumus tā arī alojieši mums nepārdeva.

Ierobežojumi, protams, darbojās arī Rīgā, un kaut arī es vienreiz, uzturoties universitātes kopmītnēs, saņēmu sev pienākošos vienu kilogramu cukura, tomēr citreiz es siera veikalā nesaņēmu ne grama siera.

Bet šodien sabiedriskais transports nav deficīta prece, un jāsaprot, ka darbojas kas cits, nekā vēlme pasargāt mūsu transportlīdzekļus no lauķiem un svešciemniekiem. Bet kas tad ir īstais iemels?

Dzirdētie argumenti par Rīgas nodokļu maksātāju smago nastu, sedzot sabiedriskā transporta zaudējumus nav pārliecinoši, ja nav uzreiz pievienoti pētījumi par paredzētām maiņām sabiedriskā transporta lietošanā. Loģiski, ja kaut kas kļūst dārgāks, tad centīsies to izmantot mazāk. Tas ir ekonomikas pamatprincips.

Cik liels ir sagaidāms kritiens Rīgas sabiedriskā transporta lietošanā no nerīdzinieku puses? Vai kopīgie ienākumi Rīgas Satiksmei no nerīdziniekiem kritīs vai celsies? Jāņem vērā arī lielos papilddarbus un papildizdevumus, kas saistīti ar Rīdzinieku kartes sistēmas ieviešanu un pārvaldīšanu.

Ja īstā problēma ir netaisnīgā nodokļu sadale, kas balstās uz oficiāli deklarēto dzīves vietu, tad tas ir cits jautājums, kas jāatrisina citādā veidā.

GN
2013. g. 17. oktobrī