Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


PBLA ziņojuma papildinājums

Tikšanās ar ministru un PBLA sēdes smagumpunkti

Laikraksts Latvietis Nr. 281, 2013. g. 25. okt.
Aldis Putniņš -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv
PBLA

PBLA

Kā papildinājums PBLA ziņojumam par pērn notikušo PBLA sēdi, vēlos izcelt dažas lietas. PBLA pieņemšanā 2. oktobrī Mazajā Ģildē piedalījās Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, ar kuru, kopā ar Juri Ruņģi, iznāca parunāties par Latvijas valsts pārstāvniecību Austrālijā. Ministrs noraidīja ieteikumu tuvākā laikā atvērt Latvijas vēstniecību Kanberā. Iemesls – citas prioritātes ārvalstu politikā un ierobežotie līdzekļi. Tā vietā ir piedāvāts atvērt ģenerālkonsulātu. Agrāk bija paziņojums, ka ģenerālkonsulāta izveidošanu cer realizēt 2017. gadā, bet jaunākās ziņas liecina par to, ka šis process ir atlikts uz 2019. gadu, ko apstiprināja arī ministrs. Atbildot uz mūsu iebildumiem par tik ilgu laiku, ministrs lika saprast, ka galvenais kavēklis ir līdzekļu trūkums, t.i., lietas varēt notikt ātrāk, ja finansiālā situācija uzlabotos, bet šobrīd izmaiņas šajā jomā nav paredzamas.

Attiecībā uz izmaiņām Pilsonības likumā par dubultpilsonību, ministrs paredz nākamā gada pirmajā pusē sūtīt konsulāro darbinieku komandu uz Austrāliju, lai sniegtu informāciju Austrālijas latviešiem par pieteikšanās procesu uz dubultpilsonību.

PBLA sēdes laikā bija daži smagumpunkti. Pēdējos gados PBLA ienākumi ir samazinājušies, un, lai šī jumtu organizācija varēt ilgāk pastāvēt, ir jāsamazina izdevumus un jāstrādā pie ienākumu palielināšanas. Lai palielinātu PBLA ienākumus, tika nolemts palielināt biedrorganizāciju dalības maksu, kā arī tika samazināts apstiprinātais budžets. Tuvākā nākotnē ir paredzama PBLA biroja slēgšana ASV un tā darbības pārcelšanu uz Rīgas biroju, kas dos papildus naudas ietaupījumus.

Sēdes laikā atsevišķos jautājumos bija atšķirīgi viedokļi starp Eiropas Latviešu Apvienību un citām centrālām organizācijām. Eiropā daudzās vietās tagad dominē jaunāko laika latviešu emigranti, kam emigrācijas iemesli bieži atšķiras no t.s. vecās trimdas. Katrā gadījumā, ir fakts, ka ļoti liela daļa no latviešu diasporas tagad atrodas Eiropā. Līdz ar to jautājumi par latvietības saglabāšana, piemēram, latviešu skolu attīstību (skolotāju sagatavošanu, skolu finansēšanu, mācības materiāli), Eiropā ir akūti, bet resursi ir ierobežoti. Rodas jautājums par to, kā visefektīvāk un taisnīgāk sadalīt Latvijas valdības un PBLA resursus diasporas izglītības programmām. Šis jautājums sēdes laikā netika atrisināts, un PBLA valde to nodeva risināšanai darba grupai.

Jautājumi arī pacēlās par PBLA nosaukuma maiņu, statūtu maiņām un mērķiem. PBLA tika dibināta Latvijas okupācijas laikā, un kopīgais mērķis bija Latvijas atbrīvošana. Šo mērķi sasniedza pirms vairāk nekā 20 gadiem, un Latvijas valsts suverenitāte ir kaut cik nodrošināta ar iestāšanos Eiropas Savienībā, NATO un citās starptautiskās organizācijās. Pēdējais nozīmīgais solis integrācijai Eiropā ir eiro ievešana Latvijā 2014. gada sākumā. PBLA darbs ir pakāpeniski pārgājis no politiskiem mērķiem uz fokusu par latvietības saglabāšanu diasporā. Tas neizslēdz palīdzības sniegšanu Latvijai, bet tas vairs nedominē kā agrāk. Diasporas kultūras un latviskās izglītības jautājumi tagad ir primāri, un to būtu jāatspoguļo PBLA nosaukumā, statūtos un deklarētos mērķos. Nekādi konkrēti lēmumi netika pieņemti, un valde turpinās strādāt, lai rastu kopīgu viedokli līdz nākamai valdes sēdei.

Aldis Putniņš
PBLA valdes loceklis
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com