Redakcijā

Sveicināti, lasītāji!

„„Man vienalga viss...“ kādreiz dziedāja Zigfrīds Muktupāvels. Būtu mazliet pārspīlēti, ja apgalvotu, ka šie vārdi raksturotu caurmēra latviešu attieksmi pret dzīvi, bet daudzos jautājumos vienaldzība ir ņēmusi virsroku.

Protams, Dziesmusvētki un novembra vidus izraisa patriotisma uzliesmojumu, bet cik tālu sniedzas šīs jūtis, un cik tālu tās spēj mūs iekustināt? 18. novembrī Rīgā izsludinājām Latvijas neatkarību, un gadu vēlāk, 11. novembrī atbrīvojām Rīgu no iebrucējiem. Uzvarējām pret Vāciju un vēlāk uzvarējām pret Krieviju. Tomēr mūsu cīņa nebija ne pret pašiem vāciešiem, ne pret pašiem krieviem, un visu tautību piederīgie varēja turpināt mierīgi sadzīvot pēc kara atjaunotā latviskā Rīgā.

Vai šī iecietība arī būtu vienaldzības pazīme? Mums viss ir tik dziļi vienalga, ka mēs visu un visus pieņemam bez iebildumiem? Un ja tad kaut kas mūs izrauj no mūsu vienaldzības, tad mēs pārāk ātri un asi reaģējam?

Svētki, svinamās dienas, atceres dienas – mums ir daudzas, un viena par otru zīmīgāka. Mūsu vēsture ir sarežģīta, varbūt pārāk sarežģīta, un tas, iespējams arī veicina vienaldzību, jo ne vienmēr varam saprast kā izkulties no pagātnes.

Austrālijā ir vienkāršāk. Bez Ziemassvētkiem un Lieldienām, tiek svinēta Austrālijas diena 26. janvārī, kad pirmā 11 kuģu flote ar cietumniekiem un zaldātiem ieradās Sidnejā 1788. gadā, lai dibinātu jauno koloniju. Anzaku dienā, 25. aprīlī atzīmē militāru izgāšanos Turcijā Pirmā Pasaules kara laikā. Karalienes dzimšanas dienu svin atšķirīgās dienās katrā Austrālijas pavalstī, ne tad, kad karalienei patiešam ir dzimšanas diena, bet noteikti tieši pirmdienā, lai vienmēr iznāktu garā nedēļas nogale. Svin dienu, kad strādnieki izcīnīja tiesības strādāt tikai 8 stundas dienā (un 8 stundas izklaidēties vai atpūsties un 8 stundas gulēt). Katra novembra pirmā otrdiena ir brīvdiena Viktorijas pavalstī, jo tad notiek lielās zirgu skriešanas – Melburnas kauss (Melbourne Cup).

Ko svinam Latvijā? Valsts izdzīvošanai patiešam zīmīgas militāras uzvaras, noziegumus pret cilvēci, kurus pret Latvijas un latviešu tautu ir veikušas gan tuvās, gan tālās kaimiņzemes.

Nebūsim vienaldzīgi, bet ieturēsim līdzsvaru, lai varam risināt gan pašu, gan valsts problēmas. Mums jāapzinās sava vēsture, īpaši – kā tā izteikta svētku un atceres dienās, un jācenšas mācīties no vēstures.

GN
2013. g. 8. nov.