Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Valentīne Lasmane

2013. gada Pasaules brīvo latviešu apvienības laureāte

Laikraksts Latvietis Nr. 285, 2013. g. 24. nov.
PBLA un Zviedrijas Latviešu apvienība (Austra Krēsliņa) -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Valentīne Lasmane 16. nov. vakarā pēc PBLA balvas saņemšanas kopā ar Latvijas vēstnieku Zviedrijā Gintu Jegermani. FOTO Raitis Freimanis.

PBLA

PBLA

Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) biedru organizācijas 2013. gadā PBLA balvu piešķīrušas Valentīnei Lasmanei Zviedrijā par Latviešu Centrālās padomes darbības un 1944./1945. gada bēgļu laivu kustības dokumentēšanu, par ilggadēju latviešu valodas un kultūras kopšanu.

Lasītājiem Valentīnes Lasmanes vārds nebūs svešs, viņa joprojām bieži publicē rakstus, naski uzraksta par Stokholmas latviešu sarīkojumiem, vai recenzē kādu grāmatu. Viņas lielais devums latviešu vēstures bibliogrāfijā ir ar nosaukumu Pāri jūrai (1990), kur sakopotas bēgšanas acu liecinieku liecības. Šai sakarā viņa arī intervēta un devusi padomus Zviedrijas televīzijas garfilmai Pēdējā laiva uz Jūrkalni (Sista baten till Jurkalne), kas iznāca 2001. gadā, Ulle Hegera (Olle Hager) režijā. Filma Zviedrijas televīzijā rādīta trīs reizes, kā arī Norvēģijā, Somijā un Latvijā. V. Lasmane arī atkārtoti sniegusi intervijas par šo latviešu vēstures posmu Zviedrijas laikrakstos un sadarbojusies ar Latvijas pētniekiem, kas interesējušies par trimdu, bet varbūt pats svarīgākais – viņa par šiem vēstures tematiem mācījusi un stāstījusi latviešu jauniešiem un skolas bērniem. Gadu desmitu gaitā runa ir par vairākām paaudzēm latviešu jauniešu, kas no viņas stāstiem guvuši priekšstatu par visnotaļ būtiskām Latvijas vēstures norisēm, kas latviešu jaunajai paaudzei ļāvis labāk saprast iemeslus un apstākļus, kādēļ ir šī tautas daļa, kas kā svešinieki dzīvo ārpus Latvijas.

V. Lasmanes spalvai pieder arī mācību grāmata zviedriem, kas vēlas iemācīties latviešu valodu – Larobok i lettiska (Mācību grāmata latviešu valodā, 1980), bieži izmantota un arvien vēl aktuāla, līdz ar latviešu valodas gramatikas grāmatu zviedru valodā – Oversikt over lettisk gramatik (Latviešu gramatikas pārskats, 1980). Abas mācību grāmatas joprojām lieto kā universitātē, tā pieaugušo izglītības kursos, gan arī privāti. Grāmatas izdotas atkārtoti, divos iespiedumos. Bet pedagoģe Lasmane arī sastādījusi grāmatu A Course In Modern Latvian (Amerikas Latviešu apvienība, 1985) un Latviešu-zviedru sarunvārdnīcu (1993).

Daudz būs to zviedru, kas dažādu iemeslu dēļ gribējuši iemācīties latviešu valodu un ar galvas mājienu atpazīdami V. Lasmanes vārdu atcerēsies, kā gājuši pie viņas to darīt. Taču jau bēgļu nometnēs Zviedrijā viņa no pašiem pirmsākumiem strādāja par skolotāju ar latviešu bēgļu bērniem. Ar laiku radās doma par vasaras skolu, un V. Lasmane bijusi viena no Eiropas Vasaras skolas (EVS) ierosinātājām, tās pamatlicēja un skolotāja. Viņa arī mācījusi Minsteres Latviešu ģimnāzijā (MLĢ) 1983./84. gadā, kur vadīja valodas mācības gan abitūrijas klasei, gan latviski nepratēju klasei.

Arī Valentīnes Lasmanes darbs latviešu kulturālajā un sabiedriskajā jomā ir ievērojams. Viņa ierosināja un noorganizēja Rūdolfa Blaumaņa piemiņas plāksnes izveidošanu un svinīgo atklāšanu Blaumaņa nāves vietā Puhkaharju sanatorijā, Somijā 1988. gadā ar dalībniekiem no Francijas, okupētās Latvijas, Zviedrijas un Somijas. Viņas iniciatīva bija 1996. gadā ierosināt un nodibināt Annas Dagdas piemiņas fondu, kuru viņa vēlāk arī vadīja. Viņas pārraudzībā tika izdoti Dagdas kopotie raksti 2001-2005. Fonds joprojām pastāv un darbojas Latvijā, ik gadu apbalvojot jaunus dzejniekus.

V. Lasmane tulkojusi igauņa R. Kolka vēsturisko romānu Pagastveču mantojums no zviedru valodas latviski, kā arī Ulle Hegera vēsturisko romānu Smieties tu varēsi Sibīrijā (1994).

Politiski nozīmīgs darbs bija okupētajā Latvijā apcietinātajai Lidijai Doroņinai dabūt patvēruma tiesības Zviedrijā. Doroņinu apcietināja 1983. gadā, un V. Lasmane par viņu iestājās pie Zviedrijas imigrācijas departamenta, sadarbojoties ar Amnesty International grupām Francijā un Norvēģijā, ar baptistu centru ASV, PBLA un citām organizācijām. 1990. gadā L. Doroņina varēja atbraukt uz Zviedriju un plaši stāstīt par savu pieredzi.

V. Lasmane ir bijusi aktīva daudzās Zviedrijas trimdas organizācijās, piemēram, Mākslas veicinātāju biedrībā (sekretāre 1980-82), Baltiešu Institūtā (latviešu nodaļas palīdze konferencēs 1980-92), Baltiešu humānistu apvienībā (latviešu sekcijas vadītāja 1988-2001) un gleznotāja Valdmaņa fonda valdē. Viņa Zviedrijas Latviešu pensionāru biedrībā referējusi par Čaku, V. Ginteru, Klīdzēju un par trimdas attīstību, darbojusies Latviešu palīdzības komitejā, Latviešu Nacionālajā fondā u.c. Viņa raksta apskatus un recenzijas par Zviedrijas latviešu sarīkojumiem laikrakstā Brīvā Latvija.

Valentīne Lasmane ir dzimusi 1916. gadā un vēl 97 gadu vecumā darbojas Zviedrijas latviešu sabiedrībā un bauda gan senāko trimdinieku, gan to latviešu, kas pēdējos gados ieceļojuši Zviedrijā, dziļu cieņu.

Informāciju sagatavoja

PBLA un Zviedrijas Latviešu apvienība (Austra Krēsliņa)



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com