Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Tautas gara spēks

Somijā un Latvijā

Laikraksts Latvietis Nr. 287, 2013. g. 5. dec.
Anna Žīgure -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Mēs sēžam pie plaša loga, aiz kura līst pamatīgs rudens lietus un skatāmies, kas notiek viņpus rūtīm. Šķiet, gājienam nebūs gala: pa plato eju, kas ved uz Helsinku Izstāžu halli, iet cilvēku kolonna gluži kā Mežaparkā pirms Dziesmusvētku koncertiem. Tur ir jauni un veci, invalīdi, jaunieši, ģimenes, kam līdzi lieli un mazāki bērni, citi pavisam vēl ratiņos. Četras dienas, kamēr vien Helsinku izstāžu hallē risinās gadskārtējā Grāmatu izstāde, kas šogad notika no 24. līdz 27. oktobrim, lielas ļaužu masas pārvietojās turp un atpakaļ – ar grāmatu maisiņiem rokās. Pērn izstādē saskaitīts ap 70 000 apmeklētāju, bet šogad, par spīti ekonomiskajai krīzei, kas smagi piemeklējusi Somiju, grāmatu draugu bijis vēl vairāk, 79 939. Pēdējos gados vienlaicīgi laikā notiek arī antīko grāmatu, mūzikas, pārtikas un vīnu izstādes, jo rīkotāji sapratuši, ka grāmatu rakstītāju, izdevēju un lasītāju veidotā garīgā telpa palīdz celt arī pārējo izstāžu prestižu.

Lielās tautas upurē kara dievam. Mazas tautas aizdedzina savas lāpas par godu kultūrai, kā to dara somi. Tā 1926. gadā secinājis Jānis Akuraters, kurš pagājušā gadsimta sākumā Somijā atrada patvērumu pēc 1905. gada revolūcijas.

Vairākas dienas vērojot tiešām vareno notikumu Helsinkos, jāatzīst, ka simts gadu laikā nomainījušās paaudzes, laikmeti un daudz kas cits, tomēr šī doma vismaz Somijā pārdzīvojusi visas pārmaiņas.

Šogad somu apgādi kopā izdos 11 000 dažādu nosaukumu grāmatu, to starpā, protams, ar ne pārāk labu. 1920. gados Somijā izdeva pāris simtus romānu, pēdējos gados iznākuši pāris tūkstoši. Ja kaut viens procents no visām grāmatām ir vērtīgas, arī tas ir daudz valstī, kuras iedzīvotāju skaits pārsniedz 5 miljonus, uzskata Turku universitātes literatūras profesors Leo Rojala.

1930. gadā cits Piektā gada bēglis dzejnieks Kārlis Skalbe vaicājis somu valodniekam Jūso Mikolam: Kā maza tauta var uzturēt tik plašu rakstniecību? Profesors nopietni atbildējis, ka somu sabiedrībā nesniedz roku tiem, kuri neiegādājas labākās somu grāmatas. Tur to katrs uzskata par savu pienākumu, skaidro Skalbe, un turpina: Lielākie somu gari saņem darba pensijas somu kultūras radīšanai. Pie mums – vispirms parūpējas par krievu ģenerāļu un žandarmu pensijām. Ko teiktu izglītots soms par to? Viņš teiku; vai ziniet, latvji, jums vēl jāmācas kļūt garīgi neatkarīgiem! („Jaunākās Ziņas“, 1930. g. 4. janvārī)

Mūsdienu somi diezin vai būtu tik atklāti, turklāt nav teikts, ka viss bijis tieši tā, kā atstāstījis Skalbe, un tomēr... Helsinku grāmatu gadatirgus ir ne tikai grāmatu tārpu, bet valsts mēroga notikums. Starp citu, mazliet šaurāki, bet arī nozīmīgi ir ikgadējie grāmatu gadatirgi Turku un ziemeļu Atēnās – Jiveskilē.

Helsinkos grāmatu gadatirgus dienās notika neskaitāmas tikšanās ar dažādu žanru rakstniekiem, zinātniekiem, politiķiem. Jā, politiķiem, jo daudzi somu politiķi ir arī rakstītāji, lasītāji ir visi. Neviens nevarētu atļauties lepni paziņot, ka, valsts un sabiedrības labā strādājot, nav laika lasīt grāmatas. Tādi cilvēki Somijā pie valsts vadīšanas netiek pielaisti, par to parūpējas vēlētāji.

Viens no neskaitāmajiem izstādes pasākumiem saucās Ko lasa Parlamenta deputāti? Daudzgalvainā klausītāju pulka priekšā sēdās parlamentā pārstāvēto partiju pārstāvji, bijušie vai tagadējie ministri, frakciju vadītāji. Arī parlamenta priekšsēdētājs.

Tik daudz par politiķiem, bet arī daiļliteratūras rakstnieki, faktu un dokumentālu grāmatu autori, somu un citu valstu vēstures pētītāji izpelnījās lielu ievērību. Četrās dienās, no rīta (plkst. 10.00) līdz vakaram (plkst. 20.00) diskusijas notika uz 18 dažādām skatuvēm un zālēs. Katra tikšanās ilga pus stundu, un kopā uzstājās turpat 1000 cilvēku.

Šī gada grāmatu gadatirgus tēma bija Vācija (pērn Ungārija, pirms tam Igaunija). Tas nozīmē ne tikai jaunus tulkotus vācu autoru darbus; gadatirgus ietvaros dota iespēja vispusīgi iepazīties ar attiecīgo valsti, tās literatūru, politiku, zinātni, utt. Uz Helsinkiem bija atbraukuši pāris desmiti vācu rakstnieku un kultūras darbinieku, kuri piedalījās dažādās diskusijas.

Grāmatu tirgus laikā visi ievērojamākie somu laikraksti publicēja literatūrai veltītus pārskatus un literāros pielikumus, radio un TV raidīja jaunumus un intervijas no Helsinku izstāžu halles.

Latvijā savulaik izskanēja doma: mums nav karspēka, bet ir gara spēks. Kopš neatkarības atjaunošanas mums ir arī karspēks, bet vai ar karaspēku pietiek, lai mēs būtu spējīgi aizstāvēt savu atjaunoto valsti? Par somiem nav jāšaubās, viņiem līdzsvaroti abi spēki. Kā ir ar mums? Gribētos, lai arī mūsu valsts vadītāji apzinātos, ka gara spēks ir jākopj un jāatbalsta ne tikai dažās Dziesmusvētku dienās reizi četros gados, bet nemitīgi, visu laiku.

Anna Žīgure
Raksta pirmpublicējums LA



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com