Aizlūgums par Zolitūdē cietušajiem

Palielināt / Enlarge

Aizlūgums Sv. Pētera baznīcā. Bruno Krūmiņš.

Palielināt / Enlarge

Aizlūgums Sv. Pētera baznīcā. Prāv. Agnis Rozītis. FOTO Pēteris Strazds.

Palielināt / Enlarge

Aizlūgums Sv. Pētera baznīcā. Lilita Daenke. FOTO Pēteris Strazds.

Palielināt / Enlarge

Aizlūgums Sv. Pētera baznīcā. FOTO Pēteris Strazds.

Palielināt / Enlarge

Aizlūgums Sv. Pētera baznīcā. Programma (1)

Palielināt / Enlarge

Aizlūgums Sv. Pētera baznīcā. Programma (2)

Divdesmit pirmā novembra traģiskais notikums Latvijā, kas atbalsojās visas pasaules presē, ir prātam neaptverams: iebrūk pārtikas veikala Maxima jumts, un bojā iet 54 cilvēki. Pēkšņi. Bez priekšnojautas. Bez atvadām no saviem tuviniekiem un mīļajiem. Smagus ievainojumus cieš, un noteikti vēl ilgi ārstēsies pārdesmit citi. Daži pazuduši bez vēsts. Visi gājuši savās ierastās ikdienas gaitās, kur bīstamākais ir tikt ielai pāri bez sadursmes ar kādu satiksmes līdzekli.

Sestdien, 30. novembrī, Sv. Pētera baznīcā Adelaides latvieši pulcējās, lai aizlūgtu ne tikai par bojāgājušiem, ievainotiem, viņu ģimenēm un tuviniekiem, bet visiem, kam vien kāds sakars ar šo notikumu. Skarti ir arī glābēji, policijas darbinieki, ārsti un slimo kopēji, padomu devēji un skolotāji, starp daudziem citiem. Visvairāk žēl bērnus, kas gaidīja mājās tēti vai māmiņu no veikala, kur tie iepirkās vakariņām. Gaidīja, bet nekad nesagaidīs.

Ar savām pārdomām dalījās aizlūguma vadītājs, prāvests Agnis Rozītis. Viņš paskaidroja, ka aizlūgšanai ir trīs šķautnes: lūdzam par tiem, kas miruši vai ievainoti, par tiem, kas ir šī gadījuma skarti, kā glābējiem, kaimiņiem, ātrās palīdzības sniedzējiem utt. un par tuviniekiem. Kaut esam tālu prom, gribam rādīt solidaritāti ar cietējiem Latvijā. Šādas traģēdijas lieku reizi atgādina, cik trausla ir mūsu dzīvība un cik pēkšņi un neparedzēti var notikt kaut kas liktenīgs. Cilvēks domā, Dievs dara, lai gan šādās reizēs grūti saprast, kāpēc.

Prāvests Agnis Rozītis savas pārdomas beidza, sacīdams, ka mūsu dzīve balstās cerībā uz mūžīgo dzīvošanu, un ka šis gadījums ir pāreja mūžīgā dzīvē, kas ir mūsu visu patiesais mantojums. Ilga Vēvere, Valdis Jaudzems un prāv. Rozītis lasīja no Bībeles un litānijas lūgšanu, uz kuru visa draudze atbildēja ar Kungs, apžēlojies vadīja Elīna Rikarde. Draudze kopīgi noskaitīja Tēvreizi.

Ļoti skaisti un aizkustinoši izskanēja uz kokles spēlētā tautas dziesma Tek saulīte tecēdama, Lilitas Daenkes izpildījumā.

Dziedājām Tuvāk pie Dieva kļūt sirds ilgojās. Ja arī bojāgājušie to vēlējās, var droši teikt, ka viņi to nevēlējies tieši tagad un tādā veidā. Latvijā jau tūliņ pēc sagruvuma sāka meklēt vainīgos, un aizlūgums bija arī par tiem.

Gunta R.
Laikrakstam „Latvietis“