Pusotrs gads Latvijas vēsturē

Grāmatas vāks.

Pa laikam tiek pārrunāts, kā sagaidīt Latvijas Republikas simtgadi. Ierosinājumi dažādi, viens no tiem – daudzsējumu enciklopēdijas veidošana. Solis tās sagatavošanā sperts – novembra pēdējā darbdienā notika grāmatas 1918.-1920. gads Latvijas Republikas Pagaidu valdības sēžu protokolos, notikumos, atmiņās atvēršana.

Apjomīgā sējuma sagatavošanas grupā, ko vadīja Valsts kancelejas darbiniece Līga Peinberga, līdzdarbojušies Latvijas Valsts vēstures arhīva, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja, Latvijas Kara muzeja un Latvijas Nacionālās bibliotēkas cilvēki.

Publicēti laikā no 1918. gada 26. novembra līdz 1920. gada 7. jūnijam notikušo 202 sēžu protokoli. Vairākos apkopojumos sniegts pārskats par atsevišķiem būtiskākajiem notikumiem, valstiskajām institūcijām. Ievadā raksturojumu par pirmajiem soļiem Latvijas valsts izveidošanā sniedzis vēstures doktors Valters Ščerbinskis.

Jo būtiski ir komentāri par protokolos minētiem notikumiem, cilvēkiem – šīs savāktās ziņas būs izmantojamas arī turpmāk. Protokoli aizņem lapas atvēruma kreiso pusi, attiecīgi nepāra numerācijas lappusē sniegts ilustratīvais materiāls – attēli, dokumenti, izvilkumi no tā laika preses izdevumiem, atmiņām. Izpaliek, piemēram, itin bieži publicētais 1918. gada 18. novembra Viļa Rīdzenieka attēls no Latvijas proklamēšanas akta, toties uzzinām, ka laikraksts Līdums nākošajā dienā ziņojis – pasākums noticis Rīgā, Latviešu Operā. Retāk zināmu attēlu izmantojums padara grāmatu interesantāku. Tas kopumā veido laika ainu, jo Pagaidu valdības sēdēs (pareizāk teikt – sēdes laikā uz papīra pierakstītajā) atainojas tikai daļa notiekošā. Pusotrs gads – pats sākums valstij. Neziņa, nedrošība, šaubas un pretī – pārliecība, drosme, pašaizliedzība, aktīva rīcība. Latvija starp tuvākām un tālākām kaimiņu valstīm, atbalstītāji un pretinieki, laiks, ko saucam par Brīvības cīņām vai Atbrīvošanas karu. Un reizē arī ikdienas dzīve. Vērtējums pirms vairāk nekā 90 gadiem un šodienas skatījums – tas viss tur ir. Daudz kas no šeit atrodamā varētu noderēt, gatavojot citus izdevumus.

Savulaik ironizējām par vārdiem „...šo grāmatu lasījis neesmu, taču vēlos to nosodīt...“. Tā padomju valstī kopš Staļina laikiem dažkārt tika izrādīta lojalitāte valdošajam viedoklim. Es šoreiz piebilstu: „Grāmatu izlasījis neesmu (kā nekā 800 lappuses, tas prasa laiku), taču vēlos to uzteikt.“ Ar AS Latvijas valsts meži, Latvenergo un VSIA Latvijas Vēstnesis atbalstu izdevumu kā dāvinājumu saņems bibliotēkas un skolas.

Nereti paliek, kas līdz galam nenoskaidrots, neizzināts, tā arī šoreiz. Latvijas Pagaidu valdības sēžu protokolu apstiprināti noraksti glabājoties Latvijas Valsts vēstures arhīva Valsts kancelejas fondā. 1918.-1919. gada oriģinālus uz toreizējo Latvijas PSR Revolūcijas muzeju 1971. gadā atnesis rīdzinieks A. Baltuško, bet toreiz laikam nav pajautāts, kā viņš pie tiem ticis. Iespējams, kāds no lasītājiem arī varēs kaut ko precizēt – parakstu zem fotogrāfijas vai pieminēta cilvēka dzīves gadus, taču paveikts ļoti daudz.

Indulis Zvirgzdiņš
Laikrakstam „Latvietis“