Bet es – Dieva tuvumā man ir labi!

Virsrakstā lasām 2014. gada Brāļu draudzes lozungu, 73. psalma 28. pantu, jaunajā Bībeles tulkojumā. Agrākais, 1965. gada tulkojums, skanēja: „Bet man paliek mans aplaimotājs Dieva tuvums.“ Tanī patīk skaistā, gludā literārā valoda, bet jaunajā tulkojumā – tās tiešums un psalmos iecerētais dzejiskuma atveidojums. Latvijā un tāpat ārpus Latvijas abi tulkojumi atzīti kā vienlīdzīgi labi, un mēs esam bagāti ar abiem kopā. Šajā pantā abiem tulkojumiem kopēji ir 4 vārdi, uz kuriem varam attiecināt kā aizvadītā gadā piedzīvoto, tā nākošā gadā vēlamo: BET, DIEVA, TUVUMS, MAN.

BET – ir pirmais, skarbais vārds. Aizvadītā gadā ir bijis un nākošā noteikti būs daudz jautājumu, šaubu, kārdinājumu, ļaunuma, sarūgtinājumu, nāves, draudu, grēka. Daudzi BET mūsu personīgā dzīvē, arī mūsu draudzēs un Baznīcā, mūsu tautā Latvijā un ārpus tās. Zolitūdes katastrofa bija tikai viens, spilgts, satraucošs piemērs.

DIEVS – vai tās nav tikai iedomas, un īstā dzīve drīzāk atrodama bez Viņa? 73. psalms ir kā dzīve: sātināta ar BET, un tomēr tā var būt uzticības apliecinājums Viņam. No tālienes un teorētiski ilgi var spriedelēt par Dievu – dzīvi pārvērš un pie mērķa ved Viņa TUVUMS, Viņa vadība. Dieva tuvums Jēzū Kristū, Viņa piedzimšana Kristus bērnā ir Ziemsvētku un visas kristīgās ticības noslēpums, un tas tālāk iedarbojas Viņa Vārdā un Sakramentos, un grib iedarboties arī mūsos.

MAN – lai arī cilvēkus skaita miljardos, mēs katrs gribam būt laimīgi. Lai man, maniem mīļiem un iespējami daudziem būtu labi; tulkotājiem grūti, to izteikt vienā vārdā vien: lai būtu laimīgi, svētīgi. Pilnībā, patiesībā un mūžībā to dāvāt var Dievs. Un kaut ko no tālienes nojaust, tas ir Ziemsvētku skaistums.

Tieši to abi ar manu kundzi novēlam Jums arī 2014. gadā, kā šo Ziemsvētku skaistāko dāvanu!

Latv. Ev. Lut. Baznīcas ārpus Latvijas
arhibīskaps Elmārs Ernsts Rozītis