Adelaides vīru koris pirmssvētku jūtās

Palielināt / Enlarge

Eglītes vakars verandā. FOTO Imants Kronītis.

Gada darbi beigušies, laiks atpūsties un gatavoties svētkiem. Adelaides vīru koris Daugava prot ne tikai strādāt, bet arī priecāties, kā tas pierādījās gadskārtējā eglītes sarīkojumā Edgara un Maldas Ceplīšu skaistās, plašās mājas verandā sestdien, 7. decembrī. Katru ciemiņu sagaidīja cūkas cepeša kairinošais aromāts, un laipnais namatēvs drīz vien apgādāja katru nācēju ar vēsu dzeramo. Ar katru jaunatnākušo ciemiņu vairojās salātu bagātība uz bufetes, un pēc mirkļa namamāte aicināja viesus vakariņās. Galds bija klāts divdesmit pieciem viesiem. Pēc vakariņām dzidri zilais peldbaseins turpat dārzā drīz vien ievilināja Ceplīšu bērnubērnus, kur viņu čalas un plunčāšanās pavadīja pieaugušo dziedāšanu.

Tik mazā sabiedrībā izrādījās trīs instrumentālisti: Lilita Daenke un Imants Kronītis spēlēja akordeonus, bet Kārlis Ceplītis parādīja savu māku ar ģitāras spēli. Kārlim ir arī ievērojama balss un plašs dziesmu krājums (un viņš zina dziesmām visus pantus, ne tikai pirmo!), tā ka kaimiņi varēja baudīt īstu koncertu, jo tika dziedāts ar pavadījumu un uz balsīm. Skaisti, vismaz mums pašiem tā likās!

Neiztrūka arī formālā daļa. Ar aploksni un ziediem kora priekšnieks Ričards Rozentāls pateicās diriģentei Astrai Kronītei par gada darbu; pateicība tika arī kora saimniekam Jānim Kaunesim par katrā mēģinājumā sagādāto kafijas pauzi ar biskvītiem un svinamos gadījumos pat šokolādi. Visbeidzot pateicība pienācās arī nama tēvam un nama mātei par skaisti uzklāto galdu, garšīgo cūkas cepeti un sirsnīgo, gādīgo viesmīlību. Mājās rīkotām viesībām piemīt tā intīmā atmosfēra, kuru pat mūsu iemīļotajā DV namā nevar tik viegli uzburt. Un Edgara bāra saturs ir nepārspējams!

Svinībām sākoties, vēl bija dienas gaisma, bet iestājoties tumsai, Malda aizdedzināja svecītes – gan īstās, gan daudzās elektriskās, un arī eglīte mirdzēja vienās gaismiņās. Svētku burvības pārņemti, dziedājām Klusa nakts un Ak, tu priecīgā. Patīkami siltais vasaras vakars, košās gaismiņas, jaukā kompānija un pastāvīgā dziedāšana, par iekšēji ieņemtiem labsajūtas veicinātājiem nemaz nerunājot, lika aizmirst pulksteni, un bijām pārsteigti, ka tuvojās jau pusnakts stunda.

Paldies visiem, kas palīdzēja sarūpēt tik jauku vakaru!

Gunta R.
Laikrakstam „Latvietis“