Diriģēšanas un dziedāšanas semināri

Palielināt / Enlarge

Kora „Atbalsis“ mēģinājums. Diriģē Sandra Birze. FOTO Ojārs Greste.

Kad iestājos korī Daina ap 1993. g., tas skaitījās jauniešu koris Zanes Riteres vadībā. Kora sastāvs ir laiku pa laikam mainījies, bet kodols ir noturējies un koris, Zanītes vadībā, nākamgad sasniegs 30 gadu jubileju. Dziedātājiem ir iespēja pulcēties draudzībā un dziesmā, pie reizes iemīlēt skaisto repertuāru, kas bieži smelts no plašām Dziesmu svētku programmām. Man šķiet, ka mūsu pulcēšanās un sadziedāšanās ir svarīgāka šodien it sevišķi tādēļ, jo tas atver logu uz mūsu kultūras attīstību nākotnē.

Esmu dziedājusi kopš bērnības gan ansambļos, a cappella grupās, kvartetā, vairākos koros un šogad pirmo reizi starp 20 000 koristiem Dziesmu svētku Noslēguma koncertā. Šis Dziesmu svētku brīnišķīgais piedzīvojums it īpaši dziļi iespaidoja un iedvesmoja mani un visus draugus, kas piedalījās.

Kopā ar mūsu Austrālijas latviešu apvienoto kori Atbalsis (kura sastāvā bija daudz Dainas kora dziedātāju) izjutu dziļu privilēģiju un gandarījumu piedalīties šī gada Dziesmu svētkos. Ar vērstu dedzību 2012. g. jau gatavojāmies uz AL54KD Adelaidē, kur Kopkora koncerta izlase jau piegrieza vērību Dziesmu svētku dziesmu repertuāram. No šī gada sākuma katru pirmdienas vakaru koris Daina cītīgi iestudēja 26 Jauktā kora dziesmas un mūsu vīri diženi samācījās arī Vīru kora repertuāru. Atbalsis mēģinājumi Melburnā, Jolantes Lārmanes vadībā, turpināja dot iespēju sadziedāties sestdienas pēcpusdienās. Kopā ar savu vīru Robertu un ar moderno tehnoloģijas atbalstu Skype, izbaudīju kopkora mēģinājumus Rīgā, Dziesmu svētku virsdiriģentu vadībā. Cik ļoti ieguvu no šīm īpašām stundām (Melburnā tas bija nakts vidū līdz agram rītam), ievērojot diriģentu sniegto izpratni, izteiksmi un izjūtu. Pēc mūsu foršā salidojuma un koncerta maija nedēļas nogalē Melburnas Latviešu namā, kur piedalījās koristi no visām Austrālijas lielpilsētām, jutāmies iedvesmoti un gatavi doties uz Latviju piedalīties Dziesmu svētku burvīgajā blāzmā.

Man kā Austrālijas latvietei ir sajūta, cik nepieciešami ir aktīvi nodarboties kā koristei. Mūsu valoda, kopība, kultūra un identitāte ir tik neizdzēšami saistīta ar dziesmu un dziedāšanu.

Citēju no Bret Mulder raksta „The Latvian Song and Dance Festival: a strategic role for culture?“: „For the expatriate Latvians living in the diaspora, singing connects them to their virtual homeland and prepares them for an awaited return.“*

Bet lai dziesma turpinātu izskanēt mūsu tālajā Austrālijā, lai mēs varētu turpināt ar iedvesmotu dedzību, mums derētu pastudēt kora diriģēšanas mākslu. Latvijas kori skaitās no visskaistākajiem un visizcilākajiem koriem pasaulē, – jo diriģentu un kormeistaru plašās zinības, prasme un pieredze ir turpinājusi augt un zelt no paaudzes uz paaudzēm, it sevišķi caur visiem bargiem un tumšiem laikiem.

Kā lai mēs, Austrālijas latvieši, varam turpināt uzturēt mūsu dziedāšanas tradīcijas un kultūru paaugstinātā līmenī?

Protams, ar izglītību, attīstību, pieredzi un piedalīšanos!

Diriģēšana, man šķiet, ir īpaša māksla. To piedzīvoju, saņemot virsdiriģentu iedvesmoto vadību Dziesmu svētku Noslēguma koncertā – ar dziesmu var aizraut tautu un radīt neaizmirstamu tautas kopību un mīlestību.

Mūsu (Austrālijas latviešu) jaunatnei pienākas tā paša privilēģija, augot sabiedrībā, kas aktīvi atbalsta mūsu latviešu kultūras attīstību. Jaunatnei jātiecas augšup ar mūsu vadību, padomu, pieredzi un atbalstu.

Šāda vadība koru mākslā prasa pārliecinātas un daudzveidīgas zināšanas, spējas, izpratnes un pieredzes.

Mūsu saite ar Latvijas māksliniekiem un mūzikas talantiem ir nepieciešama, lai mūsu pašu zināšanas turpina uzplaukt. Ir radusies brīnišķīga iespēja mūsu nākotnes kora mākslas attīstībai. Dziesmu svētku virsdiriģenta Ivara Cinkusa cildināmā izpratne, pieredze un muzikālās spējas iedvesmos visus interesentus diriģēšanas un dziedāšanas semināros, kas notiks Melburnā, šī gada decembrī.

Tā ir mana laime un privilēģija piedalīties.

Sandra Birze
BMus, Grad Dip in Ed, MMus
Laikrakstam „Latvietis“

* Angl.: Dziedāšana savieno diasporas latviešus ar savu tēvzemi, un sagatavo tos eventuālai atgriešanai.