Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


DV Biedru vakars „Zem Ozola“

Kāpēc tur vandīties apkārt, kad varam tāpat savās mājās

Laikraksts Latvietis Nr. 290, 2013. g. 29. dec.
Jānis Purvinskis -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv
DV

Daugavas Vanagi

Maija Krasna ciemos DV klubā Pertā „Zem Ozola“. FOTO Jānis Purvinskis.

Lai nedēļas nogalē pēc maizes darba atpūstos un izklaidētos, Pertas nodaļas biedri satiktos un pavadītu laiku ar draugiem, valde rīkoja biedru vakaru. Šis nu gan gluži nebija vakars, bet gan ko tanī laikā saucām par pikniku. Nu tas viss sākās tanīs vecos, labos laikos, kad mūsu nodaļā vēl neredzējām sirmās galvas. Kad mums visiem vēl bija jārūpējas kā nopelnīt naudiņu, ar ko nomaksāt māju, auto mašīnu, samaksāt bērnu skolas naudu utt. Tad braucām uz mežu, tālāk no pilsētas, kur svaigā dabā varējām turpat uz vietas uzcept kādu desu un piedzert aliņu, un vēl bez bailēm braukt mājās. Reizēm arī noīrējām sev autobusu, un tad jau bija pavisam labi.

Vēlāk atradām labu vietiņu pilsētas nomalē, upes malā. Arī šeit bija omulīgi, un daudzus gadus šī vieta mums bija izdevīga. Tikai ar laiku vecums sāka nākt kaulos un vairs nebija tik viegli stiept tos galdus un krēslus no kalna un atkal uz kalnu. Bet mūsu draugu tikšanās tomēr turpinājās, nu jau kā gadskārtējais Pertas nodaļas sarīkojums, kaut saieta vietas mainījās, tā nozīme tomēr vienmēr bija satikties un pabūt draugu pulkā.

Nu tā mēs, kaut gan jau stipri sarukusi kopiņa, vēl katru gadu sanākam kopā mūsu nodaļas biedru saietā. Vienmēr esam ņēmuši līdz savas otrās puses, un draugus, jo priekš tam jau tas viss ir domāts. Un tagad esam nonākuši pie slēdziena, kāpēc tur vandīties apkārt, kad varam tāpat savās mājās, zem kuplā ozola, ko paši kādreiz stādījām. Te arī ne lietus, ne pārāk silta saule nevar mūs ietekmēt: ieregulējam paši savu klimatu ar tehnoloģijas palīdzību un varam rīkoties, kad un cik ilgi mēs vēlamies.

Esam arī izlutināti. Nu vairs nav ne jānes galdi, ne krēsli. Viktors Mazalevskis uzcep tādu cepeti, kādu nevienā restorānā nenopirksi. Mūsu vanadzes nu jau praktizējušās gatavot vislielāko salātu izvēli, un tad vēl vienmēr ir kafijas galds ar visgaršīgākajām kūkām un maizītēm. Zāmuru Veltiņa jau arī vienmēr gādā par slāpju dzesināšanu ar alutiņu vai vīnu. Nu kas tad nu šis par pikniku, tās jau viesības.

Un runājot par viesībām, šoreiz pie mums bija arī viešņa, svaigi kā no Latvijas atbraukusi skaista latviešu meitene. Pertā tikai pāris nedēļas kā padzīvojusi un grib vēl apskatīt apkārtni. Tā kā gribēja satikt vēl kādus latviešus, tika aicināta, lai atnāk uz Latviešu Centru, tad kādus jau satikšot. Bija jau labi, bet neparasti visu sirmo galvu pūlī redzēt vienu pavisam melnu galviņu, nu taču bez neviena sirma matiņa galvā. Paldies, Maija Krasna, par apciemojumu un mēs Jums novēlam jauki pavadīt un izpētīt Pertas apkārtni! Ceram Jūs vēl kādreiz redzēt Latviešu Centrā. Šodien jau 20. oktobris un pēc mēneša jau Valsts Svētki – 18. novembris. Tad nu atkal visi būsim šeit tos pienācīgi nosvinēt.

Tad jau turpat mūsu vanagu klubiņā vēl noskatījāmies filmiņu Latvija, Tūrisma Atzīme. Labākā filma par Latviju, kādu esmu jebkad vēl redzējis. Filma, kuru katram, kurš domā braukt ciemos uz Latviju, un arī tiem, kuri kaut kādu iemeslu dēļ tur paši nevar aizbraukt, tad šo filmu tiem ir jāredz. Nu tad tā – filmiņu noskatījāmies, bijām paēduši un ar draugiem pasēdējuši un papļāpājuši, un tagad varējām braukt mājās, lai jau 18. novembrī varam atkal ierasties svinēt Valsts Svētkus. Paldies par skaistu pēcpusdienu!

Jānis Purvinskis
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com