Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Redakcijā

Vāgners un Stūra māja

Laikraksts Latvietis Nr. 293, 2014. g. 23. janv.
Gunārs Nāgels -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv
Vagnera_zale_1

Vāgnera zāle Vecrīgā. FOTO Gunārs Nāgels.

Vagnera_zale_2

Vāgnera zāle Vecrīgā. FOTO Gunārs Nāgels.

Sveicināti, lasītāji!

Rīgas gads kā Eiropas kultūras galvaspilsētai – Rīga 2014 – ir oficiāli atklāts. Ko mēs rādīsim paši sev, Eiropai un pasaulei? Atklāšana sastāvēja no prezidenta Andra Bērziņa uzrunas un Riharda Vāgnera operas Rienci uzveduma Latvijas Nacionālā operā. Varētu teikt, ka Vāgnera aplis noslēdzies. Vāgners Rienci sāka komponēt savā Rīgas periodā, un pirms 95 gadiem, 1919. gada 23. janvārī Latvijas Nacionālās operas trupa izrādīja savu pirmo iestudējumu tagadējā Operas ēkā – tā paša Vāgnera operu Klīstošais holandietis.

Interesanti, Vāgners uzskatīja, ka tik vērienīgu operu kā Rienci nebija iespējams uzvest Rīgā. Tas jau ir saprotams, jo viņa rīcībā bija tikai Rīgas Pilsētas teātris, bijušajā Lielā Ķēniņa ielā, kur viņš bija kapelmeistars no 1837. līdz 1839. gadam. Tagad teātra ēka pazīstama kā Vāgnera zāle, un Lielā Ķēniņa iela pārdēvēta par Riharda Vāgnera ielu. Kopš Vāgnera laikiem ēka ir vairākkārt pārbūvēta, un pašas Teātra zāles vairs nav.

Ja vēl ne tik sen Vāgnera zālē mājoja kamerorķestris Kremerata Baltica un apvienība Latvijas koncerti, tad patlaban tās liktenis ir itin bēdīgs. 2013. gada augustā Rīgas Vēsturiskās Mūzikas un dejas festivāla ietvaros uz vienu dienu koncertiem tika atvērta Vāgnera zāle.

Kas kavē Vāgnera zāles reabilitāciju? Kādreiz bija runa, ka to varēt restaurēt kā kopīgu projektu ar Vāciju, jo, saprotams, Vāgnera zāle ir arī daļa no Vācijas kultūras vēstures. Pat ir bijis priekšlikums atjaunot un modernizēt pazaudēto pilsētas teātra zāli.

Jāizmanto šis Eiropas Kultūras galvaspilsētas gads, lai iekustinātu Vāgnera zāles atdzīvināšanu.

Tāpat Rīga 2014 programmā ir iekļauta cita pilnīgi nolaista, bet ļoti zīmīga ēka – Stūra māja, jeb bijusī Valsts drošības komitejas (t.i. čekas) ēka. Tur notiks izstādes un ekskursijas, bet tikai no šī gada pavasara līdz rudenim. Ēkas liktenis pēc tam ir nezināms.

Mēs vēl arvien nespējam tikt galā ar savu pagātni – ēka stāv pamesta daudzus gadus un čekas maisus (gan tiešā, gan pārnestā nozīmē) paredz noslēpt vēl 30 gadus. Kāpēc tāds nespēks? Visa nomenklatūra izplūdusi firmās, neatkarīgās valsts aparātā vai citur paslēpusies. It kā nekad nebūtu bijis šis mūsu tautas un valsts apspiešanas aparāts – pat vārds nomenklatūra šai nozīmē, šķiet, tikpat kā pazudis no latviešu valodas un jaunās paaudzes apziņas.

Saņemsimies šogad! Jo, ja negūsim virsroku pār savu pagātni, tad tā turpinās bremzēt mūsu attīstību.

GN
2014. g. 23. janvārī



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI






Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com