Gaismas ceļš uz Gaismas pili

Šodien pirmā grāmata aizceļoja uz latviešu arhitekta Birkerta projektēto Gaismas pili. Tāls bijis ceļš. Divi ceļi kopā – viens valodas ceļš, kurš gājis kopā ar grāmatu attīstību un otrs – tautas ceļš uz SAVU GRĀMATU KRĀTUVI, savu GAISMAS PILI. Ne katrai tautai sava valsts un sava Gaismas pils. Mēs esam bagāta tauta, mūsu kultūra, mūsu valoda nāk pāri laikiem kopā ar Krišjāni Valdemāru, Juri Alunānu, Krišjāni Baronu, Kronvaldu Ati, Māteru Juri, brāļiem Kaudzītēm, Raini un vēl tik daudziem... Un piestāj Daugavas krastā.

Tumšā ziemas vakarā gaiši logi Gaismas pilī Latvijā, Eiropā. Mēs varam būt lepni, mūsu valodas saknes nāk no senatnes, no Eiropas, mūsu ozoli joprojām aug Latvijā un to zari ieaug atpakaļ – Eiropā, parādot mūsu tuvību Eiropas kultūrai un garam. Savijas kopā Eiropas kultūras saknes no seniem laikiem līdz pat šim vakaram, un mēs kļūstam patiesi bagātāki, brīvāki un daudz stiprāki kā tauta.

Jo mums ir sava Gaismas pils, pilna ar dārgumiem, ar ozolzīlēm no dziļām, senām, pārlaicīgām saknēm, kas dod gaismas spēju mums kā tautai – pastāvēt un būt. Satversmē mums jānostiprina tas, kas pieder mums, latviešu tautai, kura gājusi grūtu, garu ceļu uz savu valsti Latviju un savu Gaismas pili. Un nav jāatsakās no savām tiesībām būt latviešu tautai, nav jāliec mugura.

Dzimtbūšanas laiki ir pagājuši, un jauni kungi nav nepieciešami. Gaismas pils ir augšāmcēlusies tautas apziņā, ne tikai krastmalā, ēkā, kuras logos iedegusies gara gaisma. Latviešu tautai ir tiesības saukt sevi vārdā par latviešu tautu un ir pienākums – pastāvēt laiku laikos arvien par Latviju, savu zemi un savu tautu, kā stikla kalnā kāpjot, kaut grūtībās, bet sasniedzot Gaismas virsotnes, kuru pamats ir uz savas zemes, kuras nāk no savas valodas un savas kultūras.

Gaisma uzvar tumsu, pat viena gaismas lāse lauž absolūtās tumsas varu. Bet daudzas kopā – dod gaišu dienu.

Silvija Kaugere
In Patria Credere
Laikrakstam „Latvietis“