Mana 90. nedēļa 11. Saeimā

Nedēļu varu raksturot kā interesantu. To sāku ar divām RP sēdēm par jaunās valdības veidošanu: valdes sēde un tūlīt pēc tam frakcijas sēde. Bija skaidri redzams, ka reti kāds bija apmierināts ar veidošanas procesu, it sevišķi ar kategorisko, bet nepamatotu, spiedienu liegt Danieļam Pavļutam turpināt iesākto darbu Ekonomikas ministrijā un viņa vietā virzīt Vjačeslavu Dombrovski, līdzšinējo Izglītības ministru. Salīdzinājums starp desu un politikas taisīšanu ir akurāts, kaut šajā gadījumā nav īsti skaidrs, kurš ir meistars. Šaubos, ka jaunā Ministru Prezidente. Bet man bija skaidrs, ka šādā procesā nevēlos piedalīties. To paziņoju RP frakcijas vadītājām un trešdien Saeimas ārkārtas sēdē balsojumā par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam nepiedalījos. 
Saeimā īsā runā vispirms pateicos Valdim Dombrovskim un viņa komandai par labi veiktu darbu un tad pamatoju savu izšķiršanos nebalsot šādi:

„Neesmu apmierināts ne ar ministru kabineta veidošanas procesu, ne ar tā rezultātu. 
Process sākās Valsts prezidenta kabinetā ar Ministra Prezidenta, Valda Dombrovska, demisiju vēl nenoskaidrotos apstākļos un nenoskaidrotu iemeslu dēļ. 
Kabineta veidošanas process nav bijis atklāts, Ministru prezidenta kandidāte nav devusi novērtējumu par ministru kandidātiem un pamatojusi, kādēļ dažus uzskatījusi par labu esam, bet it sevišķi vienu, Danielu Pavļutu, noraidījusi jau no sākta gala bez konkrētiem pamatojumiem vai skaidrojumiem. Neesmu arī dzirdējis argumentus kādēļ vēl trīs ministri – Jānis Bordāns, Artis Pabriks un Ilze Viņķele pēkšņi vairs nav piemēroti saviem ministra amatiem. Ar šādu rezultātu neesmu apmierināts.

Notiek dīvainības, ka piedāvā ministriju frakcijai, kura saka, ka tai nav piemērota kandidāta. Vai nebūtu labāk noskaidrot, kurai frakcijai ir kompetenti un atbilstoši kandidāti un tad izdarīt izvēli? 
Manuprāt, šāds process un rezultāts neceļ Saeimas prestižu vēlētāju acīs, bet panāk tieši pretējo. Es šādā procesā nevēlos piedalīties un tādēļ arī balsojumā nepiedalīšos.“

Mans nodoms nebija balsot pret proponēto kabinetu, bet izteikt neapmierinātību par procesu un zināmā mērā arī par rezultātu. Tādēļ balsojumā nepiedalījos, nevis balsoju pret vai atturas. Ziņa ātri izplatījās ziņu portālos un avīzēs. Komentāri portālos visumā atbalstoši. Esmu arī saņēmis daudz atzinīgus novērtējumus personīgi un e-pastā. Par savu lēmumu jūtos labi.

Valdis Liepiņš
11. Saeimas deputāts, Reformu partija