Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Redakcijā

Latvijas „de jure“ pienākumi

Laikraksts Latvietis Nr. 295, 2014. g. 5. febr.
Gunārs Nāgels -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Sveicināti, lasītāji!

Austrālijā šī ir karsta vasara. Pat Melburnu, tālu no Austrālijas tropiem un tuksnešiem, bieži no Rīgas šķīra kādi 50-60°C. Ja Austrālijas latvieši gatavojas latviešu skolu atsākšanai, tad Latvijas austrālieši tikko atzīmēja Austrālijas dienu ar gadskārtējo kriketa spēli. Tiesa, šoreiz ne Ziedoņdārzā vai Esplanādē kā citus gadus, bet ievērojami siltākā Zelta bolinga centrā.

Austrālijas diena – 26. janvāris – sakrīt ar Latvijas de jure atzīšanas dienu, tāpēc vienmēr pastāv šī sevišķā saite abu valstu starpā. 1921. gada 26. janvārī kara uzvarētāju – Antantes Augstākā padome Lielbritānijas, Francijas, Itālijas, Japānas un Beļģijas vārdā nolēma atzīt Latviju un Igauniju de jure. Pirmā valsts, kas de jure atzina Latviju bija, protams, Padomju Krieviju, kad tā parakstīja miera līgumu ar Latviju jau 1920. gada 11. augustā. Šo de jure mēs esam visu laiku uzturējuši, kaut arī bija garāks starpgadījums, kad ar de facto tas tā nebija.

Ar de jure nāk ne tikai tiesības, bet arī pienākumi. Bet pienākumi pret ko? Kam ir šī mūsu valsts? Kāpēc ir Latvija? Ar preambulu mēģināsim to noformulēt, bet viens ir skaidrs bez jebkādas preambulas – Latvijas valsts uzdevums ir sargāt latviešu tautu un aizstāvēt mūsu intereses visā pasaulē. Mēs redzam, kā kaimiņzeme sakās aizstāvēdama cilvēkus, kuri nav tās pilsoņi, bet ir tikai tai tautībai piederīgi, kuras vārdā tā valsts ir nosaukta.

Es uzskatu, ka viens no Latvijas valsts pienākumiem ir aizstāvēt latviešus visā pasaulē, neraugoties uz to, vai tie ir Latvijas pilsoņi, vai nav. Jaunpieņemtais pilsonības likums atļaus daudziem latviešiem formāli piereģistrēt savu piederību mūsu valstij, bet ne visi varēs vai vēlēsies izmantot šo iespēju. Protams, Latvijas valsts pienākums ir arī aizstāvēt visus Latvijas pilsoņus visā pasaulē, neatkarīgi no to tautības.

Latvija tagad sludina Eiropas vērtības, to starpā brīvo presi. Bet kā mēs labi zinām, ne visur prese ir aizsargāta no valsts mēģinājumiem to iebiedēt, lai tā ziņotu tikai valdībai tīkamas lietas. Savelkot kopā ar sākumā minēto Austrāliju, spilgts piemērs, kad valsts ierobežo preses brīvību ir notikumi Ēģiptē, kur Austrālijas latvietis, godalgotais žurnālists Pēteris Greste jau kopš pagājušā gada 29. decembra atrodas apcietinājumā, apsūdzēts (gan ne formāli) par nepareizās informācijas izplatīšanu.

Te nu ir vieta Latvijas valstij izmantot visas iespējas, lai iestātos par viņa tūlītējo atbrīvošanu. Ja Latvijas lasītājiem uzvārds liekas dzirdēts, tad jāmin, ka Pēteris Greste ir Latvijā pazīstamā skolotāja un ģeologa Jāņa Grestes brāļa mazdēls.

Latvijas – kā demokrātiskas valsts interesēs ir veicināt preses brīvību visā pasaulē, un šī ir tā reize, kad patiešām mūsu valdībai būtu jārīkojas, lai Austrālijas latviešu žurnālistu atbrīvotu.

GN
2014. g. 5. febr.



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI






Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com