Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Saullēkts Ķemeru tīrelī

Saģērbieties silti, un dosimies sagaidīt sauli

Laikraksts Latvietis Nr. 295, 2014. g. 5. febr.
Aina Gailīte -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Saullēkts Ķemeru tīrelī. FOTO Aina Gailīte.

Saullēkts Ķemeru tīrelī. FOTO Aina Gailīte.

Saullēkts Ķemeru tīrelī. FOTO Aina Gailīte.

Saullēkts Ķemeru tīrelī. FOTO Aina Gailīte.

Saullēkts Ķemeru tīrelī. FOTO Aina Gailīte.

Saullēkts Ķemeru tīrelī. FOTO Aina Gailīte.

Saullēkts Ķemeru tīrelī. FOTO Aina Gailīte.

Saullēkts Ķemeru tīrelī. Priekšā centrā Aina Gailīte ar piešķirto nozīmīti. Zilā jakā Arvis Ozoliņš. FOTO Aina Gailīte.

Tā nu sanāca, ka ieplānotais Dabas Draugu pārgājiens pa Ķemeru Nacionālā parka Tīreļa laipu notika šīs ziemas aukstākajā dienā. Par cik es jau vairākus gadus katru rītu fotografēju saullēktu, un Dabas Draugi organizē jauniešu pārgājienus arī uz Ķemeru tīreli (šis bija astotais), tad, pateicoties mūsu kopīgajām interesēm, norunājām saullēktu purvā sagaidīt kopā.

Rīdzinieki, cieši saspiedušies, uz Ķemeriem devās mašīnās, es, kā jūrmalniece, ar vilcienu viena pati. Ķemeru stacijā, kad vilciens aizbrauca tālāk uz Tukumu, es paliku viena melnā tumsā. Ceļu zināju, jo rudenī jau biju nogājusi šo maršrutu dienas gaismā. Labi, ka zemi klāja paplāna sniega kārtiņa, tad tumsā vismaz zināju, kur kāju spert. Līdz purvam pa grantētu ceļu caur mežu un gar kapiem jānoiet 4 km. No šosejas uz Rīgas pusi pie apvāršņa varēja redzēt zilganu rīta blāzmu. Toties meža ceļā melna tumsa, kaut gan kapu krustus tomēr varēja saskatīt, un mežā koki vējā čīkstēja tik žēlabaini.

Kādu gabalu aiz kapiem pamanīju auto lukturu gaismas, iebridu sniegā, visi trīs auto apstājas. Vīrieša balss no pirmās mašīnas jautā – kā jūs sauc?! Kā filmā... tā es klātienē iepazinos ar Arvi Ozoliņu, biedrības Dabas Draugi dibinātāju. Mani iestūķēja (jo visi biezi saģērbušies) vienīgajā brīvajā vietā, un pēc brīža nonācām jaunākajā stāvvietā netālu no purva laipas. Pārgājiena dalībnieki pievērsās brokastīm un termosiem, es devos uz laipu, lai neko nenokavētu un grupu varētu sagaidīt jau skatu tornī.

Caur priežu stumbriem debesis virs purva jau iezīmējās tumši zilā tonī un no laipas varēja pamalē redzēt sārtojamies austrumus. Pat simtgadīgās purva priedītes neaizsedza šo skaisto brīdi – rītausmu. Ķemeru tīreļa laipa pēc pārbūves pagājušā gada rudenī tika atvērta apmeklētājiem, un tagad pa trim dēļiem ir drošāka iešana.

Skatu tornis ir iespaidīgs, domāts 15 apmeklētājiem. Uz augšējās platformas mani sašūpoja brāzmainais vējš un, kā par spīti, pūta tieši objektīvā. Skats iespaidīgs un sajūta fantastiska, emocijas ir kāpjošas, jo ar katru brīdi austrumu puses krāsu toņi mainās, melnie mākoņi kļūst lillā, un tad nezini, vai būs oranži vai rozā – šoreiz rozā ņēma virsroku. Toties rietumu puse ieguva arvien izteiktāku ceriņkrāsas toni.

Pa laipas lokiem zosu gājienā tuvojās pārgājiena dalībnieki. Līdz brīdim, kad saules piere pacelsies virs apvāršņa, bija jāgaida kāda pusstunda, jaunieši lēkāja, fotografēja. Tad Arvis Ozoliņš visus ātri sasildīja – lika atkārtot dažas kustības un atskanēja smiekli, aukstums atkāpās.

Atkal visi zosu gājienā pa laipas 3,7 km loku devās atpakaļceļā. Es ar lielu atkāpi sekoju. Ik pa brīdim uz laipas izbūvētajām platformiņām ceļotāji saspiedās cieši kopā un uzzināja daudz interesanta par purva veidošanos, tā likumiem, iemītniekiem, augu valsti. Saules gaisma ar joni izmainīja purvu, priedīšu zaļums kļuva sarkanīgs, tāpat kā pērnā zāle. Aizsalušo ezeriņu zilais sniegs atguva balto krāsu.

Pamanīju pie laipas interesantu momentu – ūdens bija sasalis kā pret kalnu, izrādās tas ir raksturīgi augstajiem purviem, kāds ir arī Ķemeru tīrelis. Vienā šādā apspriedes momentā uz purva laipas man tika piešķirta nozīmīte – Atklāj Latviju no jauna! Kas tik nenotiek, nez vai vēl kāds ir saņēmis apbalvojumu purvā! Paldies Dabas Draugi!

Aukstums dzina laukā no purva, un visi naski soļojām uz stāvvietu. Gribēju jau atvadīties no pārgājiena dalībniekiem, lai kājām dotos atpakaļceļā, bet tika izteikts piedāvājums braukt uz jūru. Nu, protams, ka uz aizsalstošo jūru! Pa ceļam pārgājiena vadītājs, prātīgas domas vadīts, izmainīja maršrutu, lai ceļotāji ilgāku brīdi atrastos mašīnās un varētu sasildīties.

Dubultos pludmales plašums pavērās sniega baltumā un debesu zilumā. Visi, protams, taisnā ceļā uz ledus, un ak, tavu prieku... Dabas Draugi atklāja slidotavu! Šoziem līcī ir izteikti zems ūdens līmenis, augstais viļņu ledus veidojas tālāk no krasta, atstājot joslas ar spoguļgludu ledu.

Mazliet aprunājos ar vienu no biedrības Dabas Draugi dibinātājiem un valdes locekli Arvi Ozoliņu par mērķiem un uzdevumiem; tās ir aktivitātes jauniem, radošiem cilvēkiem, kuri var nest plašākā sabiedrībā aktīvas atpūtas izpausmes, akcentējot Dabas mīlestību. Pārgājienu organizēšana dažādos Latvijas novados bez dalības maksas. Šogad ir plānota sadarbība ar Gaujas Nacionālo parku, un pārgājienu dalībniekiem būs iespēja atklāt arī Kvēpenes pieclatnieka ozolu.

Ievēroju Arvja profesionālo pieeju pārgājiena raita ritma vadīšanā; atklājās, ka viņš savas zināšanas ir noslīpējis Outdoor Recreation specialitātē Northern Beaches TAFE Sidnejā un kā aktīvs latvietis dziedājis Sidnejas vīru korī. Cik maza tomēr ir plašā pasaule, un cik lielas iespējas ir dotas aktīviem jauniešiem, kuri zin, ko grib sasniegt! Ja gribat piedalīties interesantos pārgājienos, nospiediet tik peli uz www.dabasdraugi.lv

Atvadījos no jauniegūtajiem draugiem ar domu, varbūt saullēktu bildēm pievienot arī pieclatnieka ozolu!?

Aina Gailīte
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI






Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com