Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Par Ukrainu un Latviju

EDSO Parlamentu Asamblejas sesijā

Laikraksts Latvietis Nr. 297, 2014. g. 19. febr.
Vineta Poriņa -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

No š.g. 13. līdz 14. februārim Vīnē notika Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) Parlamentu Asamblejas 13. ziemas sesija, kurā piedalījās ap 270 parlamentāriešu no 58 valstīm. Latvijas delegācijas vadītāja, Saeimas deputāte Dr. Vineta Poriņa (Nacionālā Apvienība) gan Demokrātijas, cilvēktiesību un humanitāro jautājumu komitejā debatēs par tiesiskumu un likuma varu EDSO reģionā, gan sesijas otrajā dienā speciālajās debatēs uzstājās ar runu tieši par notiekošo Ukrainā, kā arī par Eiropas Savienības (ES) un EDSO vēsturisko lomu Ukrainas jautājumā, aicinot EDSO un ES sniegt konkrētu atbalstu Ukrainas virzībai uz ES.

V. Poriņa uzsvēra būtiskākos jautājumus ģeopolitiskajā cīņā par Ukrainu un Latviju, lai arī sesijas runātājiem bija dots ierobežots laiks debatēm. Publicētais ir runas teksts pilnībā.

Tiesiskuma galvenais jautājums EDSO reģionā patlaban ir Ukraina

Skaidrs, ka šobrīd notiekošais ir ģeopolitiska cīņa par Ukrainu. Taču EDSO var spēlēt pat ļoti lielu lomu, lai ģeopolitiskās spēles nenotiktu uz likuma varas rēķina, izmantojot spēka struktūras pret tautu. Man kā Latvijas pārstāvei ir redzams, ka daudzi neizprot to, par ko Baltijas valstis u.c. līdzīgi domājošie ir izteikušies EDSO Parlamentu Asamblejā – par Krievijas maigās varas lomu dažādās manipulācijās. Pat ES īsti nav informēta arī par to, kāda antireklāma un propaganda tiek izmantota, lai novērstu Ukrainas tuvināšanos Eiropai. Iedzīvotāji tiek biedēti: ja Ukraina noslēgs Asociācijas līgumu ar ES, tad ekonomika cietīs lielus zaudējumus. Vienlaikus notiek nekautrīgas spekulācijas par Ukrainas nespēju pastāvēt kā vienotai valstij, par Ukrainas it kā neizbēgamo fragmentāciju. Parādās TV un interneta materiāli ar virsrakstiem Ko ukraiņi vēl nezina par ES?, Vai Ukrainai vajadzīga integrācija ES? u.tml. Tas nav nejauši, un tā nav vārda brīvības izpausme. Ukrainā klaji tiek pārkāpta iedzīvotāju pulcēšanās brīvība, elementāras cilvēktiesības, notika represijas pret prezidenta prokrieviskā kursa kritiķiem. Oficiālā vara Ukrainā ir lietojusi neproporcionālu varu pret režīma oponentiem. Vērojams, ka lielu daļu medijus Ukrainā kontrolē cita valsts, kā tas ir ar lielu daļu medijiem krievu valodā Baltijas valstīs.

Krievija pat neslēpj savas ģeopolitiskās ambīcijas. Krievijas oficiālās personas jau ir paspējušas paziņot, ka bez Ukrainas nevar būt runa par Eirāzijas savienību. Ir pamatotas aizdomas, ka Eirāzijas projektā ir atvēlēta loma arī Latvijai. Daudzas šodien notiekošās aktivitātes Latvijā ir saistītas ar prezidenta V. Putina Eirāzijas projekta attīstību.*

Situācija Ukrainā dod vielu nopietnām pārdomām. Tāpēc ļoti būtiska tieši šobrīd būtu EDSO un ES sadarbība Ukrainas jautājumos. ES un Krievija ir galvenie ārējie faktori, kas ietekmē Ukrainu. Taču demokrātiju un likuma varu pārstāv tikai ES. Otra puse pārstāv ģeopolitiku un impēriskas ambīcijas.

Krievijas Federācija ir izvērsusi agresīvu propagandu pret Ukrainas eiroorientāciju. Ir divi galvenie Krievijas propagandas standarti:

1) propaganda, kas adresēta Rietumu valstīm. Tā dzirdama arī EDSO;

2) propaganda, kas paredzēta Krievijas un kaimiņvalstu sabiedrībai.

Pirmajā gadījumā, oficiālā un ārpolitikā izmantotā retorika ir Eirāzijas savienība, Eirāzijas integrācija, Muitas savienība, Neatkarīgo valstu savienība utt. Daudz interesantāka ir tieši tā propagandas retorika, kura atrodas Krievijas sabiedrībā. Tur jau skan atklāta Krievijas impērijas atjaunošanas propaganda. Diemžēl tur ir iesaistīta arī Krievijas pareizticīgo baznīca.

Atgriežoties pie Ukrainas: lielākai daļai Ukrainas iedzīvotāju vispār nav konkrētu priekšstatu par to, kas īsti ir Eiropa. Kas ir ES, ko nozīmē integrēties ES un kādi ir ES standarti un vērtības. Tieši tāpat daudzi cilvēki nezina, kas īsti ir Krievijas piedāvātie integrācijas procesi Eirāzijas savienības projekta ietvaros. Kāda loma jaunajā savienībā būs Maskavai un kāda tiks atvēlēta citām galvaspilsētām.

Nelolosim ilūzijas. Eirāzijas savienība nebūs ES līdziniece. Tā būs PSRS mantiniece, kur visu politiku noteiks lielais brālis. Ja kāds ukrainis vai armēnis grib redzēt savas valsts nākotni Eirāzijas savienībā, tad iesaku viņam aizbraukt uz Abhāziju, Dienvidosetiju vai Pārdņestru. Tur ir redzams, ko nozīmē Maskavas izpratne par tautu pašnoteikšanās tiesībām un neatkarīgu valstu suverenitāti. Gruzīniem un moldāviem nekur nav jābrauc, viņi to jau zina. Tāpēc turpina virzīties uz Asociācijas līgumu ar Eiropas Savienību. Ceru, ka viņiem pietiks spēka! Krievijas masu informācijas līdzekļi Ukrainas iedzīvotājiem uzspiež negatīvu viedokli par Eiropas vērtībām. Tādā veidā tiek izkropļotas un noliegtas arī EDSO vērtības. Krievijas masu informācijas līdzekļi proponē to, ka Eiropa vēlas padarīt Ukrainu par savu piedēkli, lai izmantotu lētu darbaspēku, izejvielas un noieta tirgu savām precēm. Patiesība ir pilnīgi pretēja. Ukrainas tautu šodien ekspluatē nevis Eiropa, bet Krievijas uzņēmumi, Ukrainas līdzšinējais režīms un vietējie oligarhi.

Ukraiņus būtu vairāk jāinformē par Polijas un Baltijas valstu pozitīvo pieredzi. Katrai sociālajai grupai vajadzīga konkrēta, fokusēta informācija. Studentiem – fokusēta uz vienu, politiski aktīvai daļai – uz citu, bet lauku reģioniem – vēl cita informācija. Svarīgi, ka Ukrainas demokrātiskie spēki ir kategoriski pret jebkādu Eirāzijas Savienību ar Krieviju priekšgalā.

Šajā situācijā ES un EDSO ir atbildīgas par to, lai demokrātijas un cilvēktiesību procesi Ukrainā attīstītos un lai valsts dzīves pamatjautājumi tiktu risināti demokrātiski.

Vineta Poriņa

* Ir pamatotas aizdomas, ka Eirāzijas projektā ir atvēlēta loma arī Latvijai. Daudzas šodien notiekošās aktivitātes Latvijā ir saistītas ar prezidenta V. Putina Eirāzijas projekta attīstību. Nav saprotams, kāpēc Latvijas ārpolitikas speciālisti par šo jautājumu joprojām klusē.



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI






Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com