„Demogrāfiskās atveseļošanās ceļa kartes veidošana“

Palielināt / Enlarge

Premjere Laimdota Straujuma un prezidijs: Sigita Sniķere, Maksims Ivanovs, Imants Parādnieks, Jaaks Uibu, Ilmārs Mežs, Viola Korpa, Pēteris Leiškalns. FOTO Rauls Vēliņš.

Palielināt / Enlarge

Jāks Uibu un Ilmārs Mežs. FOTO Dainis Mjartāns.

Atsaucoties Saeimas demogrāfijas apakškomisijas uzaicinājumam šī gada janvāra beigās, Latvijā viesojās viens no Igaunijas ievērojamākajiem demogrāfiem Dr. Jāks Uibu (Jaak Uibu). Viesis arī piedalījās konferencē Demogrāfiskās atveseļošanās ceļa kartes veidošana.

Jākam ir vērā ņemama pieredze līdzīgā darbā mūsu kaimiņvalstī. Jāks ir divu doktora disertāciju autors, grāmatas autors, kas veltīta igauņu tautas atveseļošanai. Viņš ir bijušais iedzīvotāju ataudzes ministra padomnieks un bijušais veselības ministra padomnieks.

Diskusijā ar Ilmāru Mežu un žurnālistiem ciemiņš uzsvēra, ka ir atbraucis uz Rīgu ne tikai dalīties ar pieredzi, bet arī mācīties. 2013. gadā uz vienu reproduktīvā vecumā esošu sievieti Latvijā piedzima 1,3, bet Igaunijā – 1,6 bērni. Jāatzīmē arī kaimiņu sasniegums 2010. gadā, kad tika konstatēts, ka dzimušo iedzīvotāju skaits ir līdzinājies mirušo skaitam. Uibu kungs augstu novērtējis demogrāfiskās apakškomitejas esību Latvijas Saeimā un tās pēdējo divu gadu darba rezultātus. Latvijas demogrāfs Ilmārs Mežs minēja, ka viņš ļoti labprāt iemainītu mūsu Saeimas demogrāfijas apakškomitejas pastāvēšanu pret Igaunijā esošo finansiālā atbalsta sistēmu ģimenēm un vecākiem. Kā nozīmīgāko uz igauņu dzimstību veicinošo faktoru Jāks atzīmē vecāku pabalsta ieviešanu, kas pēc igauņu ekspertu viedokļa nodrošinājis 16 – 19 tūkstošu jaundzimušo nākšanu pasaulē katru gadu. Igauņu kolēģis uzsvēra, ka lielākoties šie mazuļi dzimuši sievietēm ar augstāko izglītību un vidējiem un augstiem ienākumiem. Igauņu rīcību ir kritizējusi ES, aicinot kaimiņus vairāk diferencēt palīdzību un lielākas naudas summas piešķirt maznodrošinātām ģimenēm un mazāku palīdzību sniegt labi situētām ģimenēm.

Galvenā konferences uzmanība tika veltīta demogrāfijas lietu apakškomitejas iniciatīvai izveidot tautas ataudzes karti, kuras galvenais iniciators un līderis ir Imants Parādnieks. Konferenci atklāja Latvijas premjere Laimdota Straujuma, Imants Parādnieks un labklājības ministrs Uldis Augulis. Premjere jau agrāk bija norādījusi uz ģimeni kā mūsu valsts pamatu, un šoreiz viņa minēja savus dēlus kā paraugu, jo viņu ģimenēs katrā jau ir pa trim bērniem. Sigita Sniķere klātesošos iepazīstināja ar Nacionālā attīstības plāna 2020 mērķiem demogrāfijas jomā, kurā kā galveno mērķi uzsvērts – panākt, lai ar katru gadu dzimst vairāk bērnu nekā iepriekšējā gadā. Par nepieciešamajām politikas izmaiņām demogrāfiskās situācijas uzlabošanai klātesošos uzrunāja ekonomists Mihails Hazans, demogrāfs Ilmārs Mežs, socioloģe Viola Korpa un sociālo lietu eksperts Pēteris Leiškalns, savukārt Igaunijas pieredzē dalījās Jāks Uibu (Jaak Uibu). Ar esošās situācijas izvērtējumu un priekšlikumiem no Labklājības ministrijas puses iepazīstināja Bērnu un ģimenes politikas departamenta vecākais eksperts Maksims Ivanovs. Viens no daudzajiem priekšlikumiem bija novērst nabadzību daudzbērnu ģimenēs.

„Lai uzlabotu Latvijas demogrāfisko situāciju un līdz 2020. gadam, kad jaundzimušo skaits Latvijā pārsniegtu mirstības rādītājus, Nacionālajā attīstības plānā noteikts mērķis – 2014. gadā mūsu valstī jāpiedzimst vismaz 23 tūkstošiem mazuļiem,“ situāciju skaidroja Saeimas Demogrāfijas lietu apakškomisijas priekšsēdētājs Imants Parādnieks.

Žurnālistu aicināts, Igaunijas viesis norādīja divus pašus būtiskākos veicamos pasākumus, kas uzlabotu dzimstību Igaunijā. Pirmkārt, plašas iedzīvotāju aptaujas veikšanu, ko iespējams realizēt kārtējās vispārējās vēlēšanās un šeit jāatzīmē Latvijas pozitīvā pieredze Ventspils novadā, kur visām sievietēm reproduktīvā vecumā tika veikta SKDs aptauja, kas sievietēm būtu vēl nepieciešams, lai laistu pasaulē vēl vienu mazuli. Otrs faktors, ko uzsvēra igauņu zinātnieks, bija koordinējošas un organizatoriskas institūcijas izveide valdībā. Tas ļautu risināt demogrāfijas jautājumus kompleksi, ietverot dažādas valsts nozares kā tautsaimniecība, veselība, izglītība, jurisprudence... Jaunas vairākbērnu ģimenes veidošanās priekšnoteikums būtu dzīves vieta, darbs un kultūra. Tāpēc kā viens no praktiski veicamiem darbiem varētu būt vienotas Pašvaldību Savienības datu bāzes izveide, kurā atspoguļotos brīvās dzīves vietas un vakantie darba piedāvājumi. Šeit arī parādītos dažādi detalizēti piedāvājumi, kā bērnu dārza pieejamība un citi pašvaldību piedāvājumi. Ņemot vērā ģimenes institūcijas krīzi Eiropā, nozīmīgi būtu ģimenes stundas ieviešana skolās, kas ļautu iepazīstināt jauniešus ar ideālas ģimenes modeli Latvijā. Ilmārs Mežs norādīja, ka būtiskākais ir likvidēt korelāciju starp nabadzību un daudzbērnu ģimenēm Latvijā, kas panākams ne vien ar dažādu pabalstu ieviešanu, bet galvenokārt ar dažādām nodokļu atlaidēm un likumdošanas iniciatīvām, samazinot vairākbērnu ģimeņu izdevumus. Piemēram, nekustamā īpašuma nodokļa atlaides, daļēja kredīta dzēšana pēc bērna piedzimšanas un citi.

Konferences noslēgumā dalībnieki apkopoja visus ierosinājumus demogrāfiskās krīzes pārvarēšanā, un tie veidos pirmos soļus Latvijas demogrāfiskās atveseļošanās ceļa kartē. Darba apkopojums būs pieejams tīmeklī Saeimas mājas lapā. Vēlēsim Latvijas parlamentāriešiem, valdībai un pašvaldībām veiksmi iecerēto darbu īstenošanā.

Rauls Vēliņš
Laikrakstam „Latvietis“