„Mēs esam atbildīgi, lai pasaulei nepazustu latvieša gēns“

Palielināt / Enlarge

Valters Nollendorfs. FOTO Inta Vīste (Wiest).

Palielināt / Enlarge

Biedrības priekšsēde Sarmīte Dāvidsone pasniedz puķes Valteram Nollendorfam. FOTO Inta Vīste (Wiest).

Palielināt / Enlarge

Baltijas studiju programmas vadītājs prof. Guntis Šmidchens un vieslektore Iveta Grīnberga ar prof. Nollendorfu (centrā). FOTO Inta Vīste (Wiest).

Palielināt / Enlarge

Okupācijas muzeja pārbūves projekts Nākotnes nams. Autors: arhitekts Gunārs Birkerts.

Latvijas Okupācijas muzejs

Mēs nevaram noteikt
ne laiku,
nedz vietu,
saulei kur tecēt,
kur mēnesim skriet.
Un tas jau nav vajadzīgs,
ja vien
pasaulē
varam
cits citam
garām
nepaiet
/Valters Nollendorfs/

Sietlas Latviešu namā 21. februārī viesojās Valters Nollendorfs, lai pastāstītu par Latvijas Okupācijas muzeja Rīgā Nākotnes nama projektu.

Emeritētais profesors Valters Nollendorfs ir Latvijas Okupācijas muzeja biedrības valdes priekšsēdis, šī muzeja ārlietu direktors, kas lielāko daļu sava mūža veltījis Latvijas vēsturiskās atmiņas saglabāšanas un skaidrošanas darbam Latvijā un ārzemēs. V. Nollendorfa darbdienas aizrit, veidojot jauno Okupācijas muzeja ekspozīciju un vadot ekskursijas gan izciliem ārvalstu viesiem – karaļiem, prinčiem un prezidentiem, gan latviešu skolēniem, lai vēsturiskā atmiņa vienmēr būtu dzīva. Par nopelniem Latvijas vēstures popularizēšanā Valters Nollendorfs 2012. gadā saņēmis Pasaules Brīvo Latviešu Apvienības balvu.

Profesors izsaka bažas par pēdējā laikā Latvijā notiekošiem padomju laika glorificēšanas mēģinājumiem. Vairāki sabiedrībā pazīstami cilvēki, piemēram, komponists Imants Kalniņš, žurnālists Juris Paiders, politiķis un Saeimas deputāts Jānis Urbanovičs intervijās ir atļāvušies noniecināt Latvijas valsts pirmās neatkarības laiku, rādīt okupāciju kā pašu sagatavotu pāreju uz padomju režīmu vai slavināt jaukos padomju laikus, kad „nemaz jau tik slikti nebija“. Runājot par padomju laikiem, kad, piemēram, medicīnas pakalpojumi bija par brīvu, apzināti tiek aizmirsti simtiem tūkstošu cilvēku, kuri izsūtījumā vai politieslodzīto nometnēs nesaņēma nekāda veida medicīnisko palīdzību vai tika turēti badā.

V. Nollendorfs uzskata, ka šī ir īpaši bīstama tendence. Viņš atgādina bijušā ASV valsts sekretāra padomnieka Pola Goubla (Paul A. Goble) teikto: „Jau tagad pārāk daudz latviešu ir aizmirsuši, ka viņu tagadne un nākotne ir apdraudēta, ja viņi neuzturēs dzīvu Latvijas valsts statusu, tādas valsts, kāda tā bija 1918. gadā.“ P. Goubls pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas ir bijis viens no Latvijas aktīvākajiem atbalstītājiem. Goubls uzskata, ka neviens nevar paredzēt Latvijas ģeopolitisko situāciju pēc 20 gadiem. Iespējams, ka Rietumvalstu atbalsts varētu mazināties, tādēļ ir svarīgi uzturēt latviešu nacionālo apziņu, valsts kontinuitātes jeb turpināšanas ideju.

Valters Nollendorfs ir pārliecināts, ka šo ideju iemieso arī Okupācijas muzeja Nākotnes nama jaunais projekts. Muzeja pārbūves projekta autors ir arhitekts Gunārs Birkerts. Muzeja ēkas galvenā ideja ir tumšā un gaišā kontrasts ēkas ārējā veidolā. Ideju par tumšo atveidos esošā ēkas fasāde ar nosūbējušām vara plāksnēm, uz kurām laiks ir atstājis savas pēdas, bet gaišumu rādīs jaunā piebūve ar gaišas krāsas akmens plāksnēm. Gala siena paredzēta caurspīdīga, kas pēc arhitekta domām nozīmē atklātību un skaidrību kā vienu no svarīgākajiem dzīves principiem. Muzeja jaunā ēka ir ne vien tumšā un gaišā, bet arī pagātnes un nākotnes pretstats.

Jaunā ekspozīcija būs emocionālāka, dramatiskāka un interaktīvāka. Profesors Nollendorfs uzskata, ka muzeja apmeklētājiem pēc iespējas vairāk jāliek vēsturi izjust un piedzīvot. Jaunā ekspozīcija no vecās atšķirsies arī ar to, ka vairāk tiks uzsvērta Latvijas militārā okupācija un pretošanās padomju varai. Liela uzmanība būs pievērsta arī atsevišķu cilvēku likteņstāstiem, kā arī nacionālai simbolikai, kas cilvēkiem bija tik svarīga Gulaga nometnēs. Ekspozīcija būs vizuāli iespaidīgāka, piemēram, pašā telpas centrā būs novietots Vorkutas nometnes sargtorņa makets. Vorkuta ir pilsēta pašos Krievijas ziemeļos, kur atradās soda nometne politieslodzītajiem.

Dodoties augšup pa kāpnēm, apmeklētāji varēs apskatīt dziedošo Baltijas ceļu, kas bija sākums Latvijas neatkarības atgūšanai. Baltijas ceļš veidots kā projekcija uz sienas, kas katram ļaus izjust arī zināmu klātbūtnes efektu. Kad muzeja ekspozīcija būs izstaigāta un apskatīta, apmeklētāji varēs pakavēties Klusuma telpā, lai pārdomātu mūžības jautājumus. V. Nollendorfs uzskata, ka Okupācijas muzejam ir un būs liela loma ne tikai Latvijas vēstures skaidrošanas darbā ārvalstu viesiem, bet arī vēsturi zinošas un patstāvīgi domāt spējīgas jaunās paaudzes audzināšanā, jo „mēs esam atbildīgi, lai pasaulei nepazustu latvieša gēns.“ Okupācijas muzeja pārbūvi plānots pabeigt 2015. gadā.

Tikšanos ar Valteru Nollendorfu rīkoja Latviešu biedrība Vašingtona štatā. Biedrības priekšsēde Sarmīte Dāvidsone pateicās profesoram Nollendorfam un pasniedza ziedus gaišā – nākotnes krāsā. Klātesošajiem bija iespēja uzdot jautājumus, uz kuriem profesors labprāt atbildēja.

Iveta Grīnberga
Laikrakstam „Latvietis“