Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Kas mēs esam?

Par Satversmes Preambulu

Laikraksts Latvietis Nr. 299, 2014. g. 6. martā
Andrejs Lucāns -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Pirms kādiem gadiem Valsts prezidents Valdis Zatlers pats sev jautāja: „Kas es esmu?“ Ilgi nebija ziņu, kā viņam veicas ar atbildes meklēšanu. Taču nesen kādā intervijā, nu jau deputāts Zatlers, žurnālista jautāts, vai viņš ir atradis atbildi uz šo jautājumu, pēc nelielas minstināšanās atbildēja: „Latvietis!“. Visu cieņu!

Tagad pienākusi reize uz šo jautājumu atbildēt 11. Saeimas deputātiem saistībā ar Eiropas Savienības tiesas tiesneša Egila Levita piedāvāto iespējamo Satversmes Preambulas tekstu, kas tagad nonācis līdz diskusijām Saeimas frakcijās. No Levita piedāvājuma gan vairs maz kas palicis pāri. Pat nosaukums Preambula nomainīts ar Ievads. Atšķirībā no Levita piedāvājuma vairs netiek minēta latviešu nācija kā valstsnācija un latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda. Satversmes Ievada sacerētāju attieksme ir līdzīga mūsu valsts vadītāju attieksmei, kad tie svinamās reizēs, lai izvairītos no vārdu latvieši un latviešu tauta pieminēšanas, uzrunās izmanto salikumus ar latviskuma šķietamību: „Latvijas tauta“, „Labvakar, mana dārgā Latvijas tauta!“, „Labvakar, Latvija!“, „Dārgie Latvijas ļaudis!“, „Laimīgu Jauno gadu Tev, Latvija!“

Kā pietrūkst abos piedāvājumos? Pietrūkst latviešu tautas. Abu piedāvājumu uzstādījumus cauri gadsimtiem uzdots risināt Latvijas tautai. Kas tā ir un vai tā var pildīt šos uzdevumus? Pirmskara Latvijas tautā cittautiešu bija tikai 24,5%, un tie gandrīz visi bija lojāli latviešiem un Latvijas valstij, ar ko tā kā diena no nakts atšķīrās no tagadējās Latvijas tautas ar gandrīz 50% cittautiešu, no kuriem liela daļa ir nelojāli, kā to parādīja valodu referendums, kurā vairāk nekā 85% balsošanā piedalījušos cittautiešu nobalsoja Par krievu valodu kā otro valsts valodu. Tas uzskatāmi liecina par nelikvidētās okupācijas sekām, kuras piedāvātajā Ievadā netiek pat pieminētas. Satversmes priekšvārdam būtu jānorāda uz Satversmes dotām tiesībām pieņemt pozitīvās diskriminācijas likumus, lai novērstu apdraudētību latviešu tautai un Latvijas valstij. Nelojālie jaunpilsoņi nedrīkst izlemt latviešu tautas un valsts likteni. Tas nozīmē, ka jāpārskata pilsonībā uzņemšanas kritēriji, un tie jāpadara stingrāki.

Ja mēs Latvijas tautā iekļaujam nelojālos pilsoņus (plus draudošās iespējas nākotnē Latvijas tautai pievienot visus nepilsoņus – kolonistus), tad latviešu tautas izredzes izdzīvot cauri gadsimtiem ir vienlīdzīgas nullei. Ievadam būtu jādod nepārprotams signāls latviešu tautai un Latvijas valstij lojālajiem cittautiešiem, ka viņi ir gaidīti Latvijas pilsonībā, taču, lai strādātu latviešu tautas un Latvijas valsts interesēs, nevis pret tām – kā to darījuši krievu valodas pieprasītāji.

Pašreizējais Saeimas Ievada piedāvājums ir nožēlojams, latviešu tautas nacionālo pašapziņu un pašcieņu aizskarošs, pazemojošs un apkaunojošs gļēvuma precedents. Tas nav Ievads latviešu tautas Satversmei. Tad labāk – nekāds! Tas ir pazemīgi padevīgs, glaimīgs un iztapīgs savārstījums latviešu tautas un Latvijas valsts nelabvēļu neapmierinātības remdēšanai – dziļš reveranss impēriskajam šovinismam un kosmopolītismam. Latviešu tautas nākotnes ideoloģiskās vīzijas – latviskas Latvijas mērķa – Ievadā nav. Valstsnācijas tiesību apziņas nav. Zemes, kas ir latviešu tautas, latviešu nācijas un valsts pamats, aizsardzības nav. Latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas nav. Pastāvēšanas uz okupācijas seku likvidēšanu nav. Arī latviešu tautas nacionālo interešu un tiesību garantiju nav.

Jūs jautāsit: kas tad tur ir? Atbildu: izņemot zemu klanīšanos Latvijas tautai, tur nav nekā! Latvijas tauta visu vajadzīgo latviešu tautai ir izdzēsusi. Jāsāk no baltas lapas, par iedvesmes un drosmes avotu, izmantojot Vācijas konstitūciju: „Vācu tauta dod sev caur konstitucionālo varu šo pamatlikumu...“, protams, pārfrāzējot mūsu vitālajām vajadzībām: „Latviešu tauta dod sev caur konstitucionālo varu šo Satversmi.“

Bet, domājot par atbildi Kas mēs esam?, no pieredzes varu teikt, ka bez nacionālās pašapziņas un pašcieņas mēs esam NEKAS! Kauns!

Andrejs Lucāns,
Burtniekos, 18.02.2014.
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com