Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Četri Sidnejas jaunieši atvadās no latviešu skolas

Absolventu atmiņas un pārdomas

Laikraksts Latvietis Nr. 300, 2014. g. 17. martā
Sandra Dragūna -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

No kreisās: Skolotājs Māris Bruzgulis, Tālis Štubis, Kaspars Moore, Aija Dragūna, Kaspars Vokers (Walker). FOTO Undis Kaņepe.

Lai gan formālas latviešu vidusskolas Sidnejā nav bijis nu jau vairākus gadus, Sidnejas Latviešu biedrības (SLB) skolā vidusskolas klase savu darbu ir turpinājusi.

Š.g. 1. martā, skolas Draudzīgā aicinājuma sarīkojumā, vidusskolu absolvēja vecākā vidusskolas klase – Aija Dragūna, Kaspars Vokers (Walker), Tālis Štubis un Kaspars Moore.

Taču tie, kas šos jauniešus pazīst, zinās, ka viņi neatvadījās ne no latviešu sabiedrības, ne latviskās dzīves.

Visi četri absolventi ir aktīvi iesaistījušies latviskajā dzīvē. Kā mazi bērni apmeklējuši SLB skolu, saietu 3x3, nometni Tērvete un nu jau vairākus gadus Vasaras Vidusskolu, piedalās latviešu sporta pasākumos, dejo Jautrā Pārī, un divi puiši dzied arī Vīru korī.

Kad viņi pabeidza pamatskolu un nebija īsti skaidrs ne vecākiem, ne skolotājiem, kas notiks tālāk, tieši paši jaunieši izlēma, ka grib turpināt nākt sestdienās uz latviešu skolu. Un viņu mīļajam skolotājam Mārim Bruzgulim, kurš ir darbojies SLB skolā jau tik daudzus gadus, nekas cits neatlika, kā turpināt savus sestdienas rītus pavadīt Stratfildē.

Nezinu, kas tur īsti notika stundās, bet patiesa savstarpēja draudzība un latviskā uguntiņa tika saglabāta, un tā ir sajūta, ko nevar izskaidrot pat vislabākajam austrāliešu draugam.

Sandra Dragūna
Laikrakstam „Latvietis“

* * *

Turpinājumā lasiet pašu absolventu atmiņas un pārdomas par skolu un latvietību.

Kaspars Vokers (Walker)

Latviešu skola ir bijusi manā dzīve, apmēram, 13 gadus. Katru nedēļu no Hornsbijas uz Stratfildi ar automašīnu un kādreiz ar vilcienu kopā ar savu mammu, kad es biju mazs, un vēlāk ar krusttēvu Daini. Bija viens gads, kad es negāju uz latviešu skolu, un diemžēl es aizmirsu daudz ko no latviešu valodas. Tagad katru gadu mana valoda kļūst labāka un labāka, palīdzot maniem skolotājiem, it sevišķi Mārim Bruzgulim. Es vēl atceros savu pirmo latviešu nometni 3x3, kad es biju 7 gadus vecs. Tā notika Sidnejā, Glengarī nometnē. Ēdiens nebija pārāk labs, bet latviešu kultūra bija visapkārt, un es satiku daudz draugus ārpus latviešu skolas.

Kādreiz es biju vienīgais savā klasē. Bet es mēģināju darīt, cik labi es spēju. Es nebiju visgudrākais manā klasē, bet es strādāju, tā kā visi mazie skolnieki šeit dara.

Kad es runāju ar skolotājiem austrāliešu skolā, visi man prasa: „Kāpēc tu ej uz latviešu skolu? Vai tas tev kaut ko dos priekš HSC?“ Un es vienmēr atbildu – jo man patīk runāt latviski, mācīties latviski, dejot latviski un dziedāt latviski, jo es esmu latvietis.

Latviešu skolas gados esmu izveidojis daudz draudzības, un cerams, ka šie draugi man būs uz mūžu.

Man ļoti žēl, ka mana latviešu skolas dzīve ir beigusies. Bet mans laiks ar latviešiem turpinās Vasaras vidusskolā, Vīru korī un Jautrā Pāri, ko esmu iesācis šogad.

Liels paldies Sidnejas Latviešu biedrībai par atbalstu mūsu klasei Vasaras vidusskolas, Kultūras Dienu un Jaunatnes Dienu apmeklēšanai.

Es gribu teikt lielu paldies arī visiem skolotājiem un skolas vadībai: D. Celinskai, A. Štubei, V. Sieriņai, V. Krādziņam, V. Macēnai, M. Moore, S. Dragūnai; manam tēvam Gez, brālim Mārtiņam, māsām Dailai un Emīlijai, manam krusttēvam Dainim, kā arī maniem klases biedriem Aijai, Tālim un Kasparam M.

Aija Dragūna

Kopš es sevi atceros, es nācu uz latviešu namu un latviešu skolu.

Kad austrāliešu skolā es biju 1. klasē, katru pirmdienu mums bija jāraksta, ko mēs darījām iepriekšējā nedēļas nogalē. Manā burtnīcā vienmēr bija rakstīts tā: „On Saturday I went to Latvian school.” Wow !!! Vai mēs kaut ko citu arī darījām?!

Jā, dažreiz es negribēju agri no rīta veselu stundu braukt uz Stratfildi, kad citi darīja kaut ko interesantāku. Bet kad pienāca laiks braukt uz 3x3, Tērveti, danču vakariem, Kultūras Dienām, es domāju... ko gan nelatviešu cilvēki dara savā brīvajā laikā?!

Pēdējos dažus gadus esmu bijusi vienīgā meitene mūsu klasē kopā ar trim puišiem. Kādreiz tas nebija viegli, un es jutos vairāk kā māte viņiem nevis klases biedrene. Tāpēc atvainojos viņiem, ka esmu kādreiz bijusi bossy (Red.: angl. – valdonīga).

Mana vismīļākā latviskā nodarbošanās ir dejot Jautrā Pārī un katru gadu janvārī braukt uz Vasaras Vidusskolu. Es esmu tik laimīga, ka esmu latviete.

Es pateicos visiem skolotājiem, kas man ir bijuši; īpaši Mārim, kurš bija kopā ar mums vairākus gadus. Nezinu, Māri, kā tu varēji mūs tik ilgi izturēt!

Esmu pateicīga saviem vecākiem, latviešu skolai un visai latviešu sabiedrībai, kas man ir daudz ko iemācījuši par latviešu kultūru un visādi atbalstījuši.

Zinu, ka mēs nepazudīsim no latviešu sabiedrības.

Kaspars Moore

Pēdējos trīs gadus es esmu turpinājis nākt uz Latviešu vidusskolas klasi. Diemžēl sestdienās man bija arī basketa treniņš un spēles, bet es tiku uz skolu daļēju laiku.

Pēdējās Kultūras Dienās Adelaidē es spēlēju basketbolu Sidnejas latviešu komandā Spars un pēc latviešu skolas beigšanas turpināšu braukt uz Vasaras Vidusskolu Adelaidē, kur man tik ļoti patīk.

Mans laiks Sidnejas Latviešu skolā ir bijis ļoti iespaidīgs. Kad es biju jaunāks, es spēļu grupā mācījos latviešu dziesmiņas un kā zīmēt latviešu rakstus. Pēc tam bērnudārzā es iemācījos latviešu alfabētu un kā rakstīt teikumus. Vēlāk mums mācīja vairāk par latviešu kultūru un tradīcijām. Anita Štube un Sandra Dragūna mums visus šos gadus mācīja tautas dziesmas un dejas. Arī Linda un Andris Galviņi mums palīdzēja iemācīties tautas dejas. Man tās ļoti patika. Ilona Brūvere mācīja drāmu, un šīs mācības deva man drosmi uzstāties lielāka skatītāju pulka priekšā un Vasaras Vidusskolas koncertos.

Valdis Krādziņš mums mācīja ģeogrāfiju un vēsturi. Viņš stāstīja par to kā Latvija ieguva savu neatkarību. Mēs arī tagad zinām, kur ir Latvijas ezeri un upes, kā arī pilsētas un priekšpilsētas. Vija Sieriņa mums ir mācījusi latviešu valodu un gramatiku. Mēs kopā noskatījāmies filmu Rūdolfa Mantojums. Māris Bruzgulis ir bijis jauks skolotājs. Viņš mums iemācīja kā sastādīt teikumus no lietvārdiem un darbības vārdiem. Mēs lasījām par Lāčplēsi, kas mums ļoti interesēja. Lasījām arī Jāni Jaunsudrabiņu un Imantu Ziedoni.

Paldies visiem maniem skolotājiem un vislielākais paldies Tev, Māri, ka Tu tik ilgi biji mūsu skolotājs!

Tālis Štubis

Man liekas, ka esmu gājis uz latviešu skolu, kamēr vien varu sevi atcerēties. Tāpat esmu redzējis citus bērnus, sākot un atstājot latviešu skolu. Redzēju arī savu brāli Ivaru absolvējot vidusskolu. Manās skolas gaitās man ir bijuši daudz labu skolotāju.

Dace bija bērnudārza klases skolotāja. Mana jaukākā atmiņa no viņas ir mācīšanās dancot Tūdaliņ, tāgadiņ. Ilona Brūvere mācīja drāmu. Viņa organizēja teātra uzvedumus, un tā mana latviešu valoda kļuva plašāka. Mana mamma Anita savā klasē mūs kādreiz veda uz Stratfildes iepirkšanās centru un apkārt tam. Atceros, ka vienreiz mums bija jāmeklē kļavu lapas kādam mākslas projektam. Ja uzvedāmies labi un pareizi atbildējām jautājumus, mums atļāva kaut ko paņemt no labo darbu kastes. Sandra bija mums mūzikas skolotāja. Ar visu to, ka ne vienmēr gribēju piedalīties šinī klasē, vēlāk izrādījās, ka man ļoti patīk mūzika un dziedāšana. Valdis mācīja vēsturi. Man ļoti patika seno laiku vēsture un par Pirmo Pasaules karu. Valdis mums deva arī Laimas šokolādi. Kādreiz arī Sieriņas kundze mācīja mums latviešu valodu un to, ko nozīmē būt latvietim. Māris bija mums skolotājs ne tikai vidusskolā, bet jau pamatskolā. Mārim bija daudz pacietības, jo nebija viegli 5 gadus tikt ar mums galā. Viņš mums mācīja no lietvārdiem līdz Lāčplēsim. Esmu pateicīgs visiem šiem skolotājiem. Tāpat liels paldies vecākiem un vecvecākiem. Es ceru, ka Sidnejas latviešu sabiedrība vēl ilgi pastāvēs un augs. Es esmu priecīgs un lepns, ka esmu daļa no tās. ■



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com