Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Redakcijā

Lācim lāča daba

Laikraksts Latvietis Nr. 302, 2014. g. 30. martā
Gunārs Nāgels -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Sveicināti, lasītāji!

Marta mēnesis – piemiņu mēnesis. Jau 6. martā atzīmējam, ka 1919. gadā krita Latvijas pirmās karaspēka vienības komandieris pulkvedis Oskars Kalpaks. Tā laika Latvijas sabiedrotie, vācieši, pārpratuma dēļ bija uzbrukuši Latvijas Republikas vienībai, kuru tie bija noturējuši par komunistu karaspēku. Tas notika vēl pirms Latvijas Armijas dibināšanas, pirms Bermonta, pirms karastāvokļa pasludināšanas starp Latvijas Republiku un Vācijas valsti.

16. martā atzīmēja Leģionāru atceres dienu, pieminot kaujas 1944. gadā netālu no Latvijas, kad pirmo un vienīgo reizi abas latviešu „Brīvprātīgās ieroču SS vienības“ gāja kopīgā cīņā pret Padomju karaspēku. Ka tās nebija „Brīvprātīgas,“ var pārliecināties, apmeklējot Latvijas Okupācijas muzeju, kur redzama iesaukšanas pavēle, un par to, ka tās arī nebija „SS“ var lasīt Amerikas Pārvietoto personu komisijas atzinumā 1951. gadā. Īpatnējākais šī gada 16. marta novērojums ir tas, ka gan demonstrācija, gan antifašistu pretdemonstrācija savos plakātos sludināja opozīciju nacismam/fašismam.

25. martā Latvijas politiskā vadība, vēstnieki, citas oficiālas personas un pārsvarā vecāki cilvēki pieminēja 1949. gada masu deportācijas, kad no savām dzīves vietām Latvijā piespiedu kārtā uz tāliem Krievijas apgabaliem izveda 42 149 cilvēkus, no kuriem gandrīz trešā daļa bija bērni līdz 16 gadu vecumam. Tajās marta dienās no Lietuvas izveda 31 917, un no Igaunijas 20 713 – kopā 94 779 no Baltijas valstīm.

Pa ceļam no Latvijas uz izsūtījumu vietām piedzima 6 bērni, bet mira 183 cilvēki. Izsūtījumā gāja bojā 4941 personas. Operācija Krasta banga bija plānota kā liels trieciens latviešu tautai, un okupācijas varai nebija svarīgi, tieši kurus cilvēkus izveda. Ja sarakstā minētais nebija atrodams, tad tai vietā ņēma kādu citu.

Šai varai bija un vēl ir raksturīga cilvēku masu pārvietošana vai iznīcināšana un šo faktu noliegšana vai attaisnošana. 1944. gadā ap 200 000 Krimas tatāriem tika dotas 30 minūtes sagatavoties deportācijai. Krimas Autonomās republikas izglītības ministrija jau 2008. gadā atteicās skolās mācīt oficiālo Kijevas versiju par Golodomoru Ukrainā 1932.-1933. g., kad Padomju izraisītā mākslīgā badā mira 2,4 līdz 7,5 miljons ukraiņu. Un tagad pēc Krimas referenduma (kur nebija pat iespējas balsot pret) un tās pievienošanas Krievijai, Krimu būs jāpamet visi, kuri atsākas pieņemt Krievijas pilsonību.

Lācim lāča daba.

GN
2014. g. 30. martā



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com