Cūkas bēres Adelaidē

Palielināt / Enlarge

No kreisās: Edgars Ceplītis un Māris Miezis taisās sadalīt gaļu. FOTO Gunta R..

Palielināt / Enlarge

Mārim kantējās klāt Irmgarde un Vera. FOTO Gunta R..

Palielināt / Enlarge

Ķirurgs Toms pie darba. FOTO Imants Kronītis.

Palielināt / Enlarge

Gunta, Soņa, Geņa, Biruta, ar otro godalgu viktorīnā. FOTO Imants Kronītis.

Palielināt / Enlarge

Tiesneses ar godalgām. FOTO Imants Kronītis.

Palielināt / Enlarge

Publika sēž dārzā. FOTO Gunta R..

Palielināt / Enlarge

Publika sēž dārzā. FOTO Imants Kronītis.

Daugavas Vanagi

...Ar kādu ziedu īpaši saistīts gleznotāja Kloda Monē (Claude Monet) vārds? Cik burtu ir latviešu alfabētā? Kurā gadā dibināja Rīgas Latviešu biedrību? Kurā Pučini operā atrodams tēls Skarpia?... Tas ir tikai neliels izvilkums no plašā jautājumu klāsta, ar kuru cīnījās apmeklētāji gadskārtējos dārza svētkos, sestdien, 5. aprīlī, DV Birztaliņā Adelaidē. Nebrīnītos, ja dažs savas smadzenes būtu galīgi izmežģījis sīvā sacensībā starp galdiem pēc pirmās jebšu kaut vai otrās, vai trešās prēmijas cenzdamies! Ja Tev galvā nebija vesela divdesmit sējumu enciklopēdija ar desmit pielikumiem, tad uz pirmās vietas šampanieša pudeli varēji nemaz necerēt.

Bet tas viss nāca vēlāk. Citus gadus dārza svētkos tauta tika mielota ar kāpostiem un desiņām, toties šogad noskatījāmies ideju no Pertas un rīkojām cūkas bēres. Lopiņu atveda izceptu, bet vienā gabalā. Savu ķirurga skalpeli pret lielo virtuves nazi un dakšu (jācer, ka viņš ar tādiem darba rīkiem neķeras klāt saviem pacientiem!) nomainījis, Dr. Toms Kļavenieks, Mārim Miezim veikli asistējot, veica sekciju, un drīz vien gaļa rindojās pieejamos gabalos uz paplātes. Vanadzes deva savu artavu – dažādus salātus, un viesi priecīgi varēja apmierināt izsalkumu.

Netrūka arī dziedāšanas. Katru gadu tiek sarakstīti jauni vārdi, gadījumam piemēroti, kādai labi pazīstamai melodijai, un šogad uz Rīga dimd dziedājām Birztalā, birztalā, jauki sēdēt birztalā... utt., piecus pantus. Šī gada pārsteigums bija tas, ka publiku aicināja piedzejot klāt savus pantiņus, un te nu vienreiz atklājās, kāpēc latviešiem ir tik plašs tautas dziesmu krājums: turpat birztaliņā jau bija tik daudz dzejnieku! Netrūka arī citas dziesmas, Imanta Kronīša akordeona pavadījumā.

Un tad nāca tā zināšanu parāde. Imants un Astra Kronīši bija pārcentušies ar jautājumu izvēli. Viens cilvēks to visu nemaz nevar zināt, ko viņi savos divdesmit jautājumos uzdeva, un tādēļ labi, ka bija viena lapa uz katru galdu. Uzvarēja tie, kuri bija sastūmuši kopā divus galdus kā vienu, par ko vēl varētu iesniegt sūdzību, jo tur taču divas reizes vairāk smadzeņu, kā pie citiem galdiem, bet laikam jau tiesnešu lēmums ir nemaināms, un tiesneses Astra Kronīte, Gunta Rudzīte un Malda Ceplīte bija nepielūdzamas un nepiekukuļojamas. Mūsu sētu korupcija vēl nav sasniegusi!

Zaudēšanas rūgtumu varēja saldināt ar kūkām un kafiju, un vispār bija prieks par skaisto laiku – saulainu, bet ne par karstu. Rīkotājiem vienīgo rūgtumu sagādāja publikas trūkums; ar katru gadu mūsu apmeklētāju skaits sarūk, un šogad bija labi ja 60 viesu. Nemaz nav tik sen, kad varēja saskaitīt simtu, un pie izliktiem galdiem vajadzēja saspiesties daudz mīlīgāk, lai visi varētu apsēsties.

Aiz bāra uz maiņām strādāja trīs brāļi Jaudzemi: Juris, Andris un Valdis. Ko gan mēs bez viņiem iesāktu?! Būtu jāpaliek sausā. Andris no rīta viens pats izcīnījās ar piecpadsmit kastēm dažādu dzērienu, kas bija pievestas un atstātas nevis Vanagos, bet Tālavā, un viņam vienam pašam to visu vajadzēja atgādāt uz pareizo vietu; nostrādājies, pirms publika sāka ierasties.

Arī citiem bija krietni jāstrādā. Pirms pāris nedēļām DVAV delegātu sapulces rītā nebija iespējams uzvilkt karogus, jo beidzamā brīdī atklājām, ka ienācis kāds no ielas un pārgriezis un pievācis karoga masta auklas tā, ka pāris īsi, nesasniedzami gali vien karājās. Mūsu nenogurdināmais darba rūķis Artūrs Berķis pirms dārza svētkiem kāpelēja pa augstām trepēm un ierīkoja jaunas auklas. Būtu interesanti zināt, kam tās iepriekšējās tik ļoti vajadzēja?

Paldies visiem un visām, kas pielika roku, lai dārza svētki izdotos.

Gunta R.
Laikrakstam „Latvietis“