|
Laiks Latvijā: |
Laikraksts Latvietis Nr. 304, 2014. g. 9. apr.
Ausma Bļodniece -
Sestdienas pēcpusdienā, 8. martā, notika Brisbanes Latviešu biedrības literārās kopas sarīkojums Andreja Eglīša dzeja, uz kuru ieradās neliels pulciņš latviešu dzejas interesentu. Māras un Arņa Siksnas vadībā, sarīkojumu iesāka ar īsu Andreja Eglīša dzīves stāstu un darbību Latviešu Nacionālā Fondā un turpināja ar viņa dzeju lasījumiem un aprakstiem. Viss ritēja neformālā kārtībā, un katram klausītājam bija iespēja papildināt sarīkojumu ar kādu dzejoli jeb lasījumu.
Andreja Eglīša mūžs no agras jaunības līdz baltam vecumam bijis veltīts Latvijai. Viņš ir dzīvojis līdzi Latvijas baltām un nebaltām dienām. Latviju viņš ir spodrinājis, nemitīgi cēlis pretī saulei gan savās dzejas rindās, gan arī dibinot un ilgus gadus vadot Latviešu Nacionālo Fondu.
Likās, ka katram šīs pēcpusdienas klausītājam kaut kāda Andreja Eglīša dzejas rindiņa ir „trāpījusi dvēselē vai sirdī.“ Tika lasīti vairāki dzejoļi, ieskaitot kantāti Dievs, Tava zeme deg! Noslēgumā noklausījāmies Lūcijas Garūtas Mūsu Tēvs lūgšanu jauniešu kora Balsis izpildījumā.
Andreja Eglīša darbs Latvijas labā ir novērtēts, piešķirot visaugstāko atzinības balvu – Triju Zvaigžņu ordeni 1994. gadā. Lai glabājam tos ideālus, ko viņš ir izteicis savā dzejā!
Mana mazā zeme, cik tu manās acīs liela esi,
savas prieka debesis, savus nomirušos klēpī nesi,
Avoti kad izsīkt draud, upes maujot sajūt dzīvošanas slāpes, –
vienā mazā tautas dziesmā izdziedi tu visas lielās sāpes.
Paldies Mārai un Arnim par šīs pēcpusdienas vadību, kā arī tiem klausītājiem, kuri skandēja Andreja Eglīša dzeju!
Ausma Bļodniece
Laikrakstam „Latvietis“