Intervija ar Ilonu Brūveri

Palielināt / Enlarge

Ilona Brūvere (sēž) izrādē „Skroderdienas Silmačos“. FOTO no Brūveru ģimenes arhīva.

Palielināt / Enlarge

Ivars Apelis un Ilona Brūvere. FOTO no Brūveru ģimenes arhīva.

Palielināt / Enlarge

Ilona Brūvere (no kreisās) izrādē „Kaleidoskops“. FOTO no Brūveru ģimenes arhīva.

Šī gada decembra beigās notiks Austrālijas Latviešu 55. Kultūras dienas (AL55KD). Par teātra izrādi atbildīgā ir Sidnejas Latviešu teātra (SLT) režisore un aktrise Ilona Brūvere. Aicināju viņu uz nelielu sarunu.

Tu un Kultūras dienas

Ilze Nāgela: Vai jau agrāk esi bijusi kādu no Kultūras dienu Rīcības komitejā?

Ilona Brūvere: Jā, pēdējo reizi, kad Kultūras dienas (KD) bija Sidnejā un arī pirms tam, bet neatceros, kurā gadā tas bija, jo man ir viens niķis – es nekad nekrāju programmas; tātad nezinu, kad tas bija.

IN: Vai vienmēr Tava piedalīšanās KD rīkošanā ir bijusi saistīta ar teātri?

IB: Pagājušo reizi rīkoju jauniešu pēcpusdienu, kur bija skices un mūzikas priekšnesumi, pirms tam teātra izrādi.

IN: Vai esi jau agrāk iestudējusi lugu/lugas speciāli Kultūras dienām? Ja, jā, tad kad tas bija? Kas bija šīs lugas?

IB: Iestudēju Emīls un Detektīvi; saucu tā, jo, lai gan parasti sauc Emīls un Berlīnes zēni, man lielāko tiesu bija meitenes, tātad atgriezos pie vācu autora oriģinālā nosaukuma. Neatceros gadu, bet bija pirms kādiem 14 gadiem domāju!

AL55KD

IN: Kādēļ lugu „Burvis no Oza zemes“ izvēlējies iestudēt šīm Kultūras dienām?

IB: Ir dziesmu spēle – kaut kas, kas ilgāku laiku nav bijis KD – jeb mūzikls, kā Latvijā to dēvē. Ir pazīstams stāsts, tātad pat ja nerunā latviski, var sekot. Ir pavisam cits izskats (es lietoju Latvijā zīmētos kostīmu tēlus) un pavisam cita skaņa, jo ir latviešu mūzika – Valts Pūce ar Pētera Brūvera vārdiem.

IN: Vai tiks aicināti viesmākslinieki – mūziķi, dziedātāji, aktieri šai izrādei – mūziklam? Varbūt no Adelaides, Brisbanes, Melburnas vai Pertas? Varbūt no Latvijas?

IB: Saites būs ar Latvijas izrādi, bet ne aktieri, mūziķi.

IN: Vai Sidnejas Latviešu nama skatuve un citas telpas tiek kā īpaši/speciāli gatavotas KD iestudējumam? Varbūt pat kādi būvēšanas darbi notiek?

IB: Es lietošu daļu no zāles un skatuve, būs mazliet citādāk apgaismotu.

IN: Teātra – mūzikla iestudēšana ir Tavā ziņā, bet varbūt Tev būs kādi asistenti mūzikas un vokālā jomā, varbūt asistents – horeogrāfs?

IB: Var jau būt – viss noskaidrosies nākotnē.

IN: Kas gatavo dekorācijas?

IB: Man pašreiz ir divas citādās iespējas, un kamēr neesmu izdomājusi tieši ko darīšu, nav ko runāt!

IN: Vai aicināsit uz KD mūzikla autorus?

IB: Satikos ar Valtu Pūci, kad biju nesen Rīgā, un satikšos atkal, kad būšu tagad uz trim mēnešiem Rīgā. Par to runājām, bet ir zināmas grūtības ar to, jo man jau pirmā izrāde ir decembrī, pirms Ziemassvētkiem. Neviens jau negrib pavadīt svētkus prom no ģimenes.

IN: Pastāsti par Taviem palīgiem dziesmu spēles – mūzikla tapšanas darbā!

IB: Ir daudz aktieru (ieskaitot bērnus), ar gaismām un tehniskām lietām noņemsies Gints Kārkliņš un Voldis Kains. Kostīmus gatavos vairāki cilvēki, ieskaitot sestdienas skolas vecākus, un, kā jau teicu, par dekorācijām vēl nav ko runāt. Rakstīšu vairāk par izrādi un iecerēto, kad atgriezīšos no Rīgas. Mans fokus ir bijis uz aktieriem, un plāns sakārtot tā, ka viņi jau var mācīties dziesmas un iepazīsties ar tekstu, kamēr esmu prom. Kad atgriezīšos, pielietošu etīdes un citas Staņislavska pēcteču metodes mēģinājumos – tāpat kā darīju izrādes Maks un Morics iestudējumam.

Par sevi

IN: Esi dzimusi un augusi Austrālijā, bijusi saistīta ar latviešu sabiedrību un tātad nākamie jautājumi par to. Kādas ir Tavas pašas pirmās atmiņas par Austrālijas Latviešu Kultūras dienām?

IB: Atceros daudzas teātra izrādes, bet nevaru atcerēties, vai tās bija KD, vai nē! (Neturu programmas, tātad nekad nezinu.) Skaidri atceros, kad biju maziņa un bija Adelaidē KD, ka vecāki ar radiem gāja uz KD balli un nāca kājām mājās, jo nevarēja dabūt taksīti!! Īpatnēji, kas paliek prātā... domāju, ka man bija kādi 9 vai 10 gadi. Kad biju pusaudze, tad dejoju, dziedāju, tēloju, bet tas jau vēlāk.

IN: Kādas ir Tavas visspilgtākās atmiņas no Kultūras dienām?

IB: Labi atceros kora mēģinājumus – man patika lielā korī dziedāt, un KD bija daudz dziedātāju uz skatuves Sidnejas Pilsētas namā.

Atceros arī, kā pusaudze, ka visas KD pagāja mēģinājumos – skrēju no viena mēģinājuma uz otru, jo dziedāju, dejoju, tēloju – kā jau visi citi jaunieši tajos laikos!

Atceros Emīla izrādi arī, jo man pašai tā patika – bija raiba, ar daudz aktieriem no visām paaudzēm; – man lielas izrādes vienmēr ir patikušas kā režisorei.

Atceros arī, kad saites ar Latviju kļuva iespējamas un mākslinieki varēja viesoties, un pa daļai tas ir izmainījis KD.

IN: Kā tas notika, un kurā brīdi Tu izvēlējies teātri?

IB: Jāsaka, ka no pašām bērnu dienām. Sestdienas skolā, pamatskolā jau man patika tēlot, un tas jau bija tas, kas mani piesaistīja pie latviešu sabiedrības, – ka varēju piedalīties teātrī.

IN: Vai labāk jūties kā režisore, vai kā aktrise?

IB: Jāsaka, ka, lai gan agrāk patika tēlot, tagad režija pievelk vairāk.

IN: Vai ir vieglāk, vai grūtāk spēlēt lugās, kurām pati esi režisore?

IB: Man nepatīk tēlot, kad vadu režiju, jo visa man enerģija ir saistīta ar režiju; kā realizēt uz skatuves to, ko redzu galvā. Esmu to tikai darījusi, kad nav bijusi cita izeja, piemēram, kāds pēkšņi saslimst vai vedam izrādi uz citu pilsētu, un kāds nevar braukt... – citādi netēloju.

IN: Mīļākie dramaturgi, mīļākās lugas? Kāpēc tieši šīs?

IB: BLAUMANIS!!! Burvīga valoda, mīl cilvēci, bet skatās ar humoru uz dzīvi.

Absurdais teātris, piemēram, Pinters, Albījs un citi, jo liek man domāt, jautāt ne tikai pieņemt visu, ko redzu. Moljēra un Goldoni farsi – paķer situācijas, cilvēkus un notikumus un pasmejas (bet nekad ļaunā veidā) – arī liek padomāt.

ŠEKSPĪRS – redz taisnību visās situācijās, burvīga valoda, humors, saprot cilvēci – no viņa daudz ko var mācīties. (Un no viņa lugām un dzejām ir nākuši tik daudzi teicieni, ko var lietot runās, lekcijās, kad raksta apsveikumus – gandrīz kā latviešu dainas!!!)

Restaurācijas komēdijas* (Restoration comedies) – kas pierāda, ka lai gan laiki mainās, cilvēce jau nē!

Jēkaba laikmeta traģēdijas** (Jacobean tragedies) – jo tās ir tik tumšas. BET, ja Alvis Hermanis iestudē, – tad jau man patīk gandrīz viss!!!

IN: Ko Tu vēlētos vēl piebilst, bez manis jautātā?

IB: Lai lasītāji turpina lasīt Latvieti, jo tur būs daudz rakstu par KD izrādi!!

IN: Ko Tu gribētu novēlēt laikraksta Latvietis lasītājiem?

IB: Ceru, ka ir pavadītas Priecīgas Lieldienas, – ka izdevās olu krāsošana, ka sanāca jauks un mīlestības pilns laiks ar ģimeni un draugiem. Lai cilvēki saprastu, kā Blaumanis teica, ka tu nevari mīlēt cilvēci, ja tu nemīli to cilvēku, kas tev ir blakus!

IN: Pateicos par interviju!

* Angļu komēdijas, rakstītas Restaurācijas periodā 1660-1710, kad atjaunota Anglijas monarhija.

** Angļu traģēdija, rakstīta skotu un vēlāk arī angļu karaļa Džeimsa (Jēkaba) valdīšanas laikā 1567-1625.