Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


9. maijs Rīgā

„Uzvaras svētki“ plaši apmeklēti

Laikraksts Latvietis Nr. 309, 2014. g. 14. maijā
Nīls Ebdens -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Uzvaras laukumā Rīgā 9. maijā. FOTO Nīls Ebdens.

Uzvaras laukumā Rīgā 9. maijā. FOTO Nīls Ebdens.

Uzvaras laukumā Rīgā 9. maijā. FOTO Nīls Ebdens.

Uzvaras laukumā Rīgā 9. maijā. FOTO Nīls Ebdens.

Uzvaras laukumā Rīgā 9. maijā. FOTO Nīls Ebdens.

Uzvaras laukumā Rīgā 9. maijā. FOTO Nīls Ebdens.

Eiropā un pasaulē 8. maijs ir diena, kad piemin Otrā pasaules kara beigas Eiropā. Krievijas un postpadomju telpas krieviem svarīgāks ir 9. maijs, proti, ne tik daudz kā klusa piemiņas diena, bet vairāk kā skaļi svētki. Viņi svin uzvaru pār nacistisko Vāciju. Datumu nesakritība saistīta ar faktu, ka 1945. gadā, kapitulācijas dienā ievilkās papīru darbi, un Maskavā ir cits laiks kā Berlīnē.

Rīgas krievi (un viens otrs cittautietis) ieraduši ar lielu vērienu svinēt „uzvaras svētkus“ laukumā, kas nosaukts par Uzvaras laukumu par godu uzvarai pār bermontiešiem. Padomju laikā, savukārt, tur par godu uzvarai pār nacistisko Vāciju tika uzstādīts piemineklis, kas ir gandrīz divas reizes augstāks par Brīvības pieminekli.

Šogad, Ukrainas krīzes laikā, Rīgā ap pasākumu valdīja īpaši saspringta gaisotne. Krievu biedrība Rodina bija pieteikusi gājienu no Strēlnieku laukuma līdz Uzvaras laukumam. Drošības policija ierosināja gājienu aizliegt, un Rīgas domes izpilddirektors piekrita. Tiesa pēc tam aizliegumu apstiprināja. Rodina savā mājas lapā izmanto melīgu propagandu, kuras saturs varētu mudināt uz agresīvu rīcību.

Šogad, 9. maija pēcpusdienā, aplūkojot Uzvaras laukumā notiekošo, pirmo ieraudzīju profesionālo provokatoru Vladimiru Lindermanu. Tas 3,5 m garā kātā plivināja jauno Doņeckas Tautas republikas karogu. Kāta galā vēl piestiprināts mazs karodziņš ar uzrakstu „uzvara“. Lindermanam blakus stāvēja divi kolēģi – vienam Luhanskas Tautas republikas karogs, otram milzīga oranž-melna Georga lentīte karoga formā. Lindermanam klāt nāca cilvēki, viens pēc otra, lai sasveicinātos.

Pastaigājos tālāk un ieraudzīju pēdējo Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas pirmo sekretāru, bijušo cietumnieku, Eiropas Parlamenta deputātu Alfredu Rubiku. Tātad, varu apstiprināt klīstošo baumu, ka 9. maija pasākumu apmeklē arī latvieši. Rubiks staigāja, rokās turot tulpes, kuras viņš nolika pie pieminekļa pakājes. Viņam arī nāca klāt cilvēki, sasveicinājās un pasniedza jaunus ziedus.

„Uzvaras svētku“ rīkotāja biedrība 9. maijs bija spējusi savervēt lielu skaitu Latvijas krievu jauniešus un apģērbt viņus ar speciāli gatavotiem sarkaniem t-krekliem ar zvaigzni un 9. maija simboliku. Jaunieši sakārtoja apmeklētāju izveidoto ziedu jūru pie pieminekļa. Nav skaidrs, kā mazā biedrība 9. maijs tiek pie apjomīgiem līdzekļiem, lai sarīkotu tik lielu pasākumu, kuru dienas gaitā apmeklē vairāk nekā 100 000 cilvēku. Bija uzbūvēta liela skatuve un divi lieli ekrāni. Uzstājas dažādi runātāji un muzikālas apvienības no Latvijas un citām valstīm. Pasākums pārsvarā notika krievu valodā, obligāto informāciju par drošības aspektiem tulkoja latviski.

Vispār palika iespaids, ka pasākuma rīkotāji, kā arī apmeklētāji nav īpaši ieinteresēti dialogā ar latviešiem vai citiem, kas krievu valodu nesaprot. Bez maksas dalīja kādu avīzi. Tā, protams, arī bija tikai krievu valodā. Apkārt piemineklim cilvēki drūzmējās pie šašliku stendiem. Pie galdiem ēdienus notiesāja kopā ar līdzpaņemtajiem grādīgiem dzērieniem. Alkoholisko dzērienu tirdzniecība bija aizliegta.

Pieminekļa teritorijas dienvidu malā bija izvietoti vairāki „rakšanas biedrību“ stendi. Aktīvisti nodarbojas ar neapzināto kritušo karavīru mirstīgo atlieku, kā arī kara materiālu meklēšanu bijušā Padomju savienības teritorijā. Bet biedrības Ordenis biedri neslēpj savas politiskās simpātijas, Padomju armijas tērpos pozējot fotogrāfiem kopā ar Rubiku un Lindermanu. Turpat pulcējas arī Afganistānas veterāni. Vienai biedrības Ordenis aktīvistei mugurā sarkans džemperis ar Padomju simboliku un uzrakstu kirilicā CCCP (SSSR – krieviski PSRS). Šo simbolu izmantošana saskaņā ar Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumu ir aizliegta. Izcēlās gara diskusija ar policistiem. Aktīviste nevēlējās piekrist, ka pārkāpusi likumu. Tika atsaukti augstāka ranga policisti, kuriem arī neizdevās sievieti pārliecināt mainīt apģērbu. Piebrauca policijas busiņš un sievieti nešus aiznesa uz to, jo staigāt uz busiņu viņa atteicās. Apkārt stāvošais pūlis policistiem sauca pakaļ: „Fašisti, fašisti...“.

Devos prom no Uzvaras laukuma, redzēts bija diezgan. Vēlāk vakarā, pēc pasākuma noslēdzošās uguņošanas liels skaits svētku dalībnieku kājām nāca pāri Akmens tiltam un devās cauri Vecrīgai. Stāvēju pie Grēcinieku ielas, kad viens piedzēries pūlis dūres vicinādams bļaustījās: „Ra-si-ja, Ra-si-ja...!“ un „Pobeda!“ (uzvara). Labi, ka lija lietus, jo tas varbūt nodzēsa dzirksteli, par kuru baidījās, ka tā varētu Ukrainas krīzes iespaidā izraisīt lielākas nekārtības.

Nīls Ebdens
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI






Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com