Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Lilija Rudzīte – Brisbanes latviešu sabiedrības stūrakmens

Mūžībā aizgājusi 2014. gada 30. aprīlī

Laikraksts Latvietis Nr. 309, 2014. g. 14. maijā
Gunta R. -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv
RudziteLilija

Lilija Rudzīte
23.II.1923. - 30.IV.2014.

Visās vietās un lietās Lilija meklēja daiļo un latvisko. Dzīve bez ziediem, bez mūzikas, bez latviska rotājuma un bez smaida nebija viņai iedomājama.

Lilija bija apdāvināta šuvēja un rokdarbniece. Brisbanes dāmas viņa ietērpa gan iesvētību, gan kāzu, gan vakarkleitās; šuva kleitas korim un formas Vanadzēm, un pat skatuves aizkarus Latviešu namam. Tautas deju grupas Senatne puiši varēja dižoties viņas šūtajos tautas tērpa svārkos, un Brisbanes teātra ansambli viņa ietērpa skatuves kostīmos. Iesēdusies lielajās stellēs, viņa auda lielus paklājus un sienas segas.

Lilija arī spēlēja teātri un piedalījās pašmāju, Kultūras Dienu un teātra festivālu izrādēs.

Taču vislielākā mīlestība Lilijas dzīvē bija mūzika, sevišķi, dziedāšana. Brisbanes korī Beverīna pie Ērika Ozoliņa, viņa nodziedāja no tā dibināšanas turpat sešdesmit gadus. Neapmierinājusies ar kori vien, viņa savu lirisko soprānu izskoloja pie pazīstamā Brisbanes tenora Jāņa Franka, un kopā ar viņu sarīkoja koncertu, sniegdama operu un operešu ārijas un duetus. Viņas izvadīšanā 7. maijā klausījāmies vēlreiz viņas skaisto balsi no šī koncerta.

Daiļumu Lilija meklēja arī dārzā. Viņa mīlēja krāsas, stādus un ziedus, sevišķi viņas vārda māsas lilijas, un istabā uz galda vienmēr bija ziedi.

Ar dziļu cieņu Lilija nēsāja savu Zemgales tautas tērpu. Viņai tas nebija vienkārši apģērba gabals, bet rota, kas izteica viņa dziļāko mīlestību pret savu zemi un tautu. Kora koncertos un Jāņos (kur viņa bieži bija Jāņu māte) viņa izcēlās ar tērpa daiļumu. Tagad tērps aizceļos uz Latviju, pēc viņas pašas norādījumiem.

Lilija bija ilggadēja Daugavas Vanadze; apbalvota ar visiem atzinības rakstiem un DV krūšu nozīmi zeltā. Jau 1980. gadā, Brisbanes sabiedrība viņai izteica pateicību un atzinību ar Lielo Sabiedrības Balvu. Kur vien vajadzēja, Lilija vienmēr bija klāt ar strādīgām rokām un gudru padomiņu, un kas var aizmirst viņas svētku kliņģerus un garšīgo rupjmaizi, kuru viņa cepa vēl lielā vecumā, līdz beidzamai saslimšanai. Brisbanes Latviešu nams viņai bija kā otrās mājas, un latviešu valoda – svētums.

Dzīve pret Liliju ne vienmēr bija laipna, un jau bērnībā viņa mācījās patstāvību un atbildību par sevi. Agrie trimdas laiki, grūtais sākums Austrālijā, divu vīru un, it sevišķi, divu dēlu zaudējums viņu smagi skāra. Iekšējais stiprums un gribasspēks palīdzēja pārdzīvot visu sāpīgo. Vienmēr atcerēsimies visu jauko, skaisto un saulaino, ko Lilija ienesa tik daudzu cilvēku dzīvēs.

Gunta R.



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI






Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com