Pēteris Greste

Palielināt / Enlarge

Pēteris Greste.

Ēģiptes valsts prāvā pret Austrālijas latviešu žurnālistu Pēteri Gresti notika dramatisks pagrieziens 15. maija tiesas sēdē, kad prokurors pieprasīja A$180 000, lai parādītu līdz šim tiesā neredzētas apsūdzības pret Gresti un viņa diviem Al Džaziras kolēģiem.^{(1, 2)}

Viens no Grestes advokātiem to atklāja un prasīja, lai tiesnesis šo pieprasījumu noraida. Tiesnesis atteicas to darīt. Tiesas prāvās Ēģiptē ir pieņemts prasīt aizstāvētāju advokātiem mazu samaksu, lai tie var redzētu pierādījumus – it sevišķi video pierādījumus, – bet lielā naudas summa liek domāt, ka prokurors nevēlas tos rādīt. Nav skaidrs vai šie pierādījumi ir saistīta ar Al Džazira žurnālistiem, vai ar pieciem studentiem, kuri arī tiek tiesāti šajā prāvā.

Līdz šim pierādījumiem, kas tika rādīta tiesā, nav bijis nekāds sakars ar Grestes reportāžām no Ēģiptes pirms viņš tika arestēts 2013. gada 29. decembrī, kopā ar kolēģiem Mohamedu Fahmiju (Mohamed Fahmy) un Baheru Mohamedu (Baher Mohamed). Tika rādītas fotogrāfijas no Grestes vecākiem viņu atvaļinājuma laikā Eiropā, un reportāžas, kamēr Greste darbojās Āfrikā, ieskaitot vienu, ko Greste filmēja BBC aģentūrai.

Otrs dramatiskais notikums tiesas sēdē bija, ka viena no Grestes advokātiem izstājās no prāvas. Advokāts Farags Fatijs Farags (Farag Fathy Farag) izstājās sakarā ar Al Džaziras atsevišķo prāvu pret Ēģiptes valdība par to, ka valdības aizliegšana presei brīvi darboties ir pārkāpusi Ēģiptes līgumu ar Al Džaziru un līdz ar to ir sagādājusi tai zaudējumus. F. Farags kritizēja šo jauno prāvu, sacīdams, ka viņa vērtējumā Al Džazirai ir svarīgāk parādīt Ēģiptes valdību sliktā gaismā, nekā atbrīvot savus žurnālistus. Al Džaziru finansē Katāras valsts, kas atbalsta Musulmaņu brālību (Muslim Brotherhood) un Mohamedu Morsiju (Mohamed Morsi), kuru Ēģiptes armija nogāza 2013. gadā.

F. Faraga atteikšanās no prāvas dominēja šīs tiesas sēdes notikumos un bija Pēterim Grestem negaidīta. Caur savu brāli Andreju, Pēteris Greste teica, ka šis pagrieziens ir nožēlojams, bet nav kritisks, jo cits advokāts pārņems viņa aizstāvēšanu.

Bija cerēts, ka 15. maija sēdē varēs iesākt aizstāvēšanas pierādījumus. Bet augšminētie notikumi dominēja sēdi, un prāva tika atlikta uz 22. maiju.

Pētera Grestes brālis Andrejs pašlaik ir Kairā un ziņo par tipisku dienu Pēterim Toras cietumā.

„Pēteris ir cietuma kamerā kopā ar saviem diviem kolēģiem. Kamera ir apmēram 3x4m. Istabā ir viens nesasniedzams logs, kas šajā gadalaikā nemet sauli istabā. Kameras durvīs ir mazs caurums aiz restēm virs acu augstuma. Lai skatītos ārā pa to, ir jāstāv uz krēsla. Istabā ir 3 gultas, divas no tām „divstāvu” (viena virs otras) un viens krēsls. Vienā stūrī ir tualete, duša un izlietne. Uz grīdas ir iespēja pavingrot tikai, ja otri divi ir savās gultās.

Pēteris uzmostas ap plkst. 7. Viņam tagad ir atļauta lasāmviela, un viņš lasa grāmatas vairākas stundas līdz tam laikam, kad cietumniekiem atnes brokastis. Tās sastāv no vārītām olām vai „faba“ pupu savārījuma ar garšvielām, kopā ar maizi. Brokastis parasti ir ap plkst. 9-11. Pēteris ar kolēģiem pavada daudz laika, sagatavojot ēdienu un pēc tam uzkopjot kameru. Pamata pupu savārījumu vai olas viņi paplašina ar citām pārtikas vielām, ko mēs atnesam, vai ko viņi nopērk cietuma veikalā, – kā piemēram, ar tomātiem, tunci, fetta sieru, marinētiem gurķiem un dažādām garšvielām. Par veikala produktiem viņiem pašiem ir jāmaksā. Tos pasūta pēc saraksta, un tie vēlāk tiek atnesti uz kameru.

Dienas vidū Pēteris meditē pusi līdz vienai stundai. Pēcpusdienas maltīti pasniedz ap plkst. 15.30. Pēc tās viss tiek aizslēgts – nav viesu, nav ārpus kameras vingrošanas. Pēcpusdienas ēdiens sastāv no ēdiena, ko ciemiņi atnes pa dienu, kopā ar mazliet cietumā sagādāto ēdienu. Šo ēdienu sadala starp cietumniekiem; Pētera nodalījumā – apmēram, piecpadsmit. Ēdienu izdala katrai kamerai pēc kārtas.

Pēc plkst. 15.30 Bahers un Mohameds parasti guļ, un Pēteris lasa dažas stundas līdz plkst. 18.00; tad viņš meditē vienu stundu. Vēlāk vakarā visi cietumnieki piedalās ikdienas „radio raidījumā”, kurā tiek uzstādīts temats un kuru iztirzā, sasaucoties starp kamerām. Tā Pēteris un viņa kolēģi var vingrināt savas žurnālistikas mākas ar cilvēkiem, kurus viņi parasti nesastop savā darbā. Viņu nodaļā ir politiskie cietumnieki, tai starpā gandrīz visi bijušās valdības ministri un daži bijušie tiesneši.

Šajā rutīnā divas vai trīs reizes nedēļā ir iestarpinātas satikšanās ar ģimenes ciemiņiem, ar Austrālijas vēstniecības pārstāvjiem un tiesas pārstāvjiem. Šīs tikšanās reizes ir ļoti svarīgas Pētera dzīvē.

Ārpus kameras vingrošanu atļauj vienu stundu pa dienu, sešas dienas nedēļā. Tas notiek bruģētā pagalmā, kas ir apmēram 100 metru visapkārt. Pēteris skrien visu šo stundu, uzstādot sev mērķi, kuru viņš cenšas pārsniegt.

Cietuma daļa, kurā atrodas Pētera kamera, nav fiziski bīstama, un Pēteris nav juties šeit apdraudēts. Vienīgā reize, kad viņš jutās fiziski apdraudēts, bija pirmajās dienās pēc aresta, kad viņš bija kopā ar 15 citiem 2x2 m kamerā, bez logiem un ar gaismu, kas ieslēgta 24 stundas dienā.

Izturēt ieslodzījumu Pēterim palīdz Budistu filozofija, kas iesaka cilvēkam dzīvot būtiskā momentā, nedomājot nedz par pagātni, nedz par nākotni, kuras gaitas parasti risinās savādāk nekā mēs iedomājamies.“

Ojārs Greste
Laikrakstam „Latvietis“

(1) http://www.theaustralian.com.au/news/world/al-jazeera-journalist-peter-greste-billed-180k-to-see-evidence-against-him/story-e6frg6so-1226919644166?sv=33926e8138074b40881b7688477c2f42#.U3ZOS19GWrY.facebook

(2) http://www.abc.net.au/news/2014-05-16/peter-greste-lawyer-quits-amid-al-jazeera-dispute/5456954