Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Redakcijā

Dejotāju tauta

Laikraksts Latvietis Nr. 313, 2014. g. 12. jūnijā
Gunārs Nāgels -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Austrālijas Latviešu 1. Kultūras dienu (1951. g.) programma.

Austrālijas Latviešu 3. Kultūras dienu (1953. g.) programma.

Sveicināti, lasītāji!

Mēs zinām sen atkārtoto teicienu, ka latvieši ir dziedātāju tauta. Bet nevieni Dziesmu svētki vai Kultūras dienas nebūtu pilnīgas bez tautas deju lieluzveduma, vai kā to tagad bieži dēvē, koncerta.

Vienmēr tā nebija. Sidnejā 1951. gadā notika Austrālijas Latviešu pirmās Kultūras dienas, un tās programmā redzam tikai dievkalpojumu, koncertu, rakstnieku dienu un teātri. Trešās Kultūras dienās 1953. gadā Adelaidē jau bija Tautas deju sacensība. Kāpēc bija tāda doma, ka tautas dejas ir tāda lieta, ko nevar uzvest un skatīties vienkārša prieka pēc, bet jābūt kaut kādām sacensībām, lai attaisnotu to uzvešanu? Tikai vēlākās Kultūras dienās varēja rādīt tautas dejas bez sacensībām.

Starplaikā latviešu tautas dejas kļuva par svarīgu veidu kā trimdas jauniešiem sapazīties un sadraudzētos. Līdz ar trimdas tautas deju egalitārisko raksturu, radās lielas vizuālas atšķirības starp tautas dejām Latvijā, kur tās ietekmēja baleta tradīcijas, un tautas dejām trimdā, kur tās bija patiešām tautas dejas. Latviešu tautas dejas mācīja latviešu skolās, un visi trimdas bērni iemācījās pamatsoļus un populārākās dejas. Nebija neparasti, ka jauniešu ballītēs visi uzdejotu kādu tautas deju. Vienalga, vai mūzika bija pārsvarā smagākais roks, tomēr tautas deja varēja atrast savu mirkli iespraukties uzdzīvē.

Ja pēdējo desmit gadu ekonomiskie migranti no Latvijas sākumā nevēlējās biedroties, tad tas tagad ir pilnīgi pagriezies citā virzienā – dibinās skolas, kori, un, protams, tautas deju ansambļi.

Tāpat kā dziedāšana ir pieejama visām paaudzēm, tā arī tautas dejas var dejot tik ilgi, cik spēj kustēties. Seniori vairs nepalaidīs kādu ātro polku, bet ir pietiekamas iespējas nodarboties ar mierīgākām dejām. Un tā arī notiek, ka cilvēki pusmūža gados atsāk dejot tautas dejas – gan tādi, kas agrāk bija piedalījušie tautas deju ansambļos, gan tādi, kas tikai pa miglu kaut ko atceras no tautas deju stundām latviešu skolā.

Kā izteicās ārsts, geriatrijas profesors Dr. Pēteris Dārziņš: „Pamazām parādās vairāk un vairāk informācija par to, kas liecina, ka ja smadzenes lieto, tad tās tiek pasargātas no atrofēšanās, no demences; ir viens mazs pētījums izdarīts, kas parāda, ka dejošana palīdz uzturēt smadzenes, un es domāju būt sabiedrībā, būt draugu pulkā, tas arī ir veselīgi.“

Tātad dejosim ne tikai draudzības dēļ, bet arī fiziskai un garīgai veselībai!

GN
2014. g. 12. jūnijā



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI






Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com