Izstāde „Latvieša koferis“ atvērta Stūra mājā

Palielināt / Enlarge

„Mantu glabātuve“ ar vairāk kā 200 priekšmetiem un to stāstiem, kurus var izlasīt taustiņdatora ekrānos.

Palielināt / Enlarge

Zanes Oborenko animācija smilšu tehnikā un līmeņrādis.

Skaidrītes Soboļevas kristību lietas, kuras viņa paņēma līdzi izbēgot no Latvijas 1944. gadā.

2014. gada 1. maijā Latvieši pasaulē atvēra lielāko izstādi, kuru muzejs ir līdz šim veidojis: Latvieša koferis. Izstāde ir Rīga 2014 notikums, daļa no projekta Stūra māja. Lieta Nr. 1914/2014, kurā ietilpst sešas izstādes – gan par bijušo Valsts drošības komitejas (VDK) ēkas vēsturi (izstādē Izstaigā Stūra Māju, kuru piedāvā Okupācijas muzejs), gan par citiem aspektiem no tēmas cilvēks un vara. Latvieša koferis izstādē apmeklētājam tiek piedāvāts izpētīt simtiem priekšmetu, kurus cilvēki ir izveduši no Latvijas. Šīs lietas kalpo par atslēgu atsevišķu cilvēku stāstiem, kuri vēsta par izbraukšanu vairākos vēsturiskos izbraukšanas viļņos – tiecoties uz labāku dzīvi, mūkot no kara, okupācijas un posta, meklējot reliģisku brīvību, lai apvienotos ar ģimeni un tā tālāk.

Latvieša koferis ievada daļā apmeklētājam paveras trīs lielformāta projekcijas – animācijas par atsevišķiem priekšmetiem, kuras māksliniece Zane Oborenko ir veidojusi ar smilšu animācijas tehniku. Darbs pie smilšu animācijas bija laikietilpīgs, māksliniecei pavadot aptuveni divus mēnešus pie katras 2 minūšu filmiņas. Melnbaltās projekcijas ir veidotas, lai skatītājam dotu pārdzīvojumu, emocionālu saikni ar attiecīgā priekšmeta stāstu un izbraukšanas vilni. Līmeņrādis, izvests uz Brazīliju 1923. gadā, tiek pavadīts ar mūžameža ēnainām lapotnēm, kuras lēnām tiek nocirstas. Seko līduma līšanas dūmu mutuļi, kurus pārņem būvniecības skaņas, baznīcas zvans, taisnas un pārklājošas būvniecības līnijas. Istabā ar jūras kapteiņa cepuri, kas piederējusi pārcēlājam uz Gotlandi 1944. gada nogalē, ir redzama bangojoša, vētraina jūra, Kurzemes meža priežu augstie stāvi aiz kuriem slēpjas bēgļi, gaidot laivu piebraucam – tumšo mežu ēnas izgaismo armijas patruļas prožektori. Paciņa ar Latvijas zemīti tiek pavadīta ar izbraukšanu no lauku sētas, ar ratiem garām vecajam ozolam pērkona negaisa laikā – jeb vai tomēr tālumā var dzirdēt lielgabala dārdienus?

Izstādes otrā daļā ir izveidota izstādes mākslinieces Ditas Pences stilizēta bagāžas noliktava, kurā ir aplūkojamas visvisādas lietas, kuras latvieši ir iepakojuši koferos kopš pagājušā gadsimta sākuma. Starp šiem 200 priekšmetiem ir lietas, kuras ir visnepieciešamākās, izbraucot no valsts – dokumenti un somas; lietas izdzīvošanai un darbam, kā darba rīki, galda piederumi, apģērbs, segas; priekšmeti, kuri ir svarīgi laimei un atmiņai, kā fotogrāfijas, tautas tērpi, vecmāmiņas adītās zeķes un vēl lietas, kuras palīdz ieviest mājas sajūtu – dekoratīvi, skaisti, interesanti, izglītojoši priekšmeti, kā rotas, grāmatas, utt.

Lielākā daļa, bet ne visi, priekšmeti izstādē liecina par bēgļu gaitām otrā pasaules kara laikā. Šīs mantas, daudzas no kurām ir steigā paņemtas un par brīnumu izdzīvojušas visas bēgļu gaitas, pārvietoto personu nometnes, ceļojumus uz mītņu zemēm un 70 gadus trimdā, ir pārsteidzošas un aizkustinošas savā būtībā: maizes doniņas, kuras bija palikušas pāri no rupjmaizes klaipiem, kurus Lilijas Kūlas mamma bija izcepusi, Lilijai dodoties bēgļu gaitās no Zemgales saimniecības; pareizticīgo ikona – ģimenes relikvija, kuru Valentīna Visockis ir paņēmusi, bēgot no Daugavpils ar savu vīru; savu kristību kleitiņu un dāvinātās sudrablietas, kuras pusaudze Skaidrīte Braunfelda izvēlējās no visām savām mantiņām no Rīgas dzīvokļa; mežsarga cirvis, sava amata rīks, kuru Bruno Bramanis, mežsargs no Īles pagasta, paņēma, izbraucot ar jauno sievu Alvīni, un tā tālāk.

Katra lieta izstādē, kaut viņa būtu sabružāta, novalkāta vai vecmodīga, ir bijusi daudzus gadus paturēta un uzmanīta. Tā satur sevī cilvēka stāstu un ir simbols tā īpašnieka piedzīvojumiem, izbraukšanai no Latvijas. Katra lieta arī liecina par to, kas nav paņemts līdzi, – ko nevarēja paņemt, izbraucot no valsts. Šie cilvēku un lietu stāsti ir pieejami izstādē uz sešiem planšetdatoriem, un drīzākā laikā arī tiks publicēti interneta mājas lapā.

Izstādes nobeiguma daļā apmeklētāju tiek uzrunāti ar interaktīvu nodaļu – apmeklētāji, sevišķi nesenie izbraucēji, tiek lūgti atstāt ziņu par sevi, uzrakstot savu vissvarīgāko līdzpaņemto lietu sarakstu uz zīmītēm un atstājot tās pie sienas. Apmeklētāji, kuri nekad nav dzīvojuši ārpus Latviju, var iztēloties, ko viņi ņemtu, ja būtu spiesti braukt projām. Atbildes liecina par cilvēku izdomu, humora izjūtu, praktiskumu un latviskumu.

Izstādes veidošanā piedalījās Latvieši pasaulē darbinieki: izstādes kuratori Marianna Auliciema un Juris Zalāns, palīgi pie intervijām un tekstiem Maija Hinkle, Brigita Tamuža, Kristīne Jansone, Ieva Vītola; māksliniece Dita Pence; animācijas māksliniece Zane Oborenko; skaņas mākslinieks Maksims Šenteļejevs; multimēdijas dizainers un programmētājs Džeremijs Smīdss (Jeremy Smedes).

Vislielākais paldies izstādes tapšanā pienākas tiem LaPa atbalstītājiem, kuri ir uzticējuši muzejam savus priekšmetus un stāstus, kuri ir izstādīti Latvieša koferī. Jūsu stāsti ir mūs aizkustinājuši, un devuši lielu atbildības sajūtu, meklējot veidus, kā šīs lietas un atziņas nodot tālāk izstādes apmeklētājam.

Pateicamies arī izstādes finansiāliem atbalstītājiem: Nodibinājumam Rīga 2014, Valsts kultūras kapitāla fondam, PBLA Kultūras fondam.

Izstāde Latvieša koferis būs redzama līdz 2014. gada 19. oktobrim Rīgā, Brīvības un Stabu ielas stūrī, Rīga 2014 projekta Stūra māja. Lieta. Nr. 1914/2014 ietvaros. Jūlija beigās izstādes versija būs redzama interneta vietnē www.koferis.lapamuzejs.lv

Preses aprakstus par izstādi var izlasīt Latvieši pasaulē mājas lapā zem nodaļas TĀLĀKA INFORMĀCIJA – Raksti presē. http://www.lapamuzejs.lv/prese/raksti-prese/

Radio raidījumu 21. gadsimta latvietis par izstādi var noklausīties internetā:

http://lr1.latvijasradio.lv/lv/raksts/21.-gadsimta-latvietis/par-simboliskam-lietam-liidzi-sveshuma.a38811/

Marianna Auliciema
Latvieši pasaulē – muzejs un pētniecības centrs
www.lapamuzejs.lv
Laikrakstam „Latvietis“