Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Redakcijā

Jāņi – skats uz nākotni vai pagātni?

Laikraksts Latvietis Nr. 315, 2014. g. 26. jūnijā
Gunārs Nāgels -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Sveicināti, lasītāji!

Jāņi ir nolīgoti katram pēc savas izpratnes un iespējām.

Ko mums nozīmē Jāņi? Vai tie ir Jāņa Kristītāja svētki, kā bieži lasām tulkojumos – St. John's Day? No Lūkas evaņģēlija varam saprast, ka Jānis Kristītājs dzimis kādus sešus mēnešus pirms Kristus, un tāpēc baznīca noteica Jāņa Kristītāja dzimšanas dienu kā sešus mēnešus pirms Ziemassvētkiem.

Toties latvieši svinējuši Jāņus jau pirms kristīgās baznīcas ienākšanas mūsu zemē, tāpēc Latviešu konversācijas vārdnīca min, ka „minētais Jānis ir saistāms vai nu ar romiešu Jāna (Ianus) vai citas kādas pagānu dievības nosaukumu“. Interesanti, ka romiešu ticējumā Ianus ir sākumu un pārēju dievs, un parasti ir attēlots ar divām sejām, jo viņš reizē skatās nākotnē ar vienu seju un pagātnē ar otru.

Ja arī mūsu Jāņi datuma ziņā sakrīt ar Jāņa Kristītāja svētkiem, ir skaidrs, ka pareizais tulkojums ir Midsummer angliski, Midsommar zviedriski, Mittsommerfest vāciski, utt.

Tātad, kas mums ir Jāņi? Jāņu vainagi, alus, Jāņu siers, izprieca? Ja tas patiešām ir viss, tad Rīgas pilsētas rīkotā Jāņu svinēšana 11. novembra krastmalā ir vareni izdevušies svētki.

Bet kur palika Jāņu parašas? Kur palika tautas dziesma? Ārija Elksne rakstīja citā sakarībā: „Bet tautasdziesma skuju svārkos / Pie durvīm bikli mīņājas / Kā baidoties, lai traukos dārgos / No viņas neiebirst kaut kas“. Šajos vislatviskākos svētkos bija tāds iespaids, ka tautasdziesmai bija ierādīta sava vieta Dzegužkalnā Pārdaugavā, ar piekodinājumu, lai tā pārāk daudz netraucētu moderno tautu šaipus Daugavai.

It kā viena seja Dzegužkalnā skatījās pagātnē, bet otra seja Krastmalā skatījās nākotnē.

Bet vai tā ir tā nākotne, ko vēlamies? Forma it kā ir, bet saturs cits. Vai izmetīsim visas dainas, paturot tikai Dainu skapi, kurā ievietosim citu, modernāku, saturu? Vai padosimies ne jau pirmajiem centieniem iznīdēt mūsu Jāņus, atvietodami tos ar kaut ko nekaitīgāku?

Raimonda Paula un citi koncerti Krastmalā Jāņu naktī bija profesionāli un augstas kvalitātes. Rīgas Dome varēja šādu brīvu koncertu sēriju piedāvāt jebkurā citā naktī, tikai ne Jāņu naktī.

Mūsu tautas senās tradīcijas nav domātas tikai dažādiem īpatņiem, kurus var droši norobežot no modernās, progresīvās tautas. Mūsu tradīcijas ir daļa no mums; tās mūs pataisa par to, kas mēs esam – latvieši.

Pierādīsim, ka mēs spējam savienot skatu uz nākotni ar skatu uz pagātni, nedarot pāri ne vienam, ne otram!

GN
2014. g. 26. jūnijā



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI






Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com