Vasaras saulgriežu laiks Jūrmalā

Palielināt / Enlarge

Folkloras kopa „Mare“ Horna dārzā. FOTO Aina Gailīte.

Palielināt / Enlarge

Seniori dejotāji Horna dārzā. FOTO Aina Gailīte.

Palielināt / Enlarge

Jomas ielas puķu tirdziņa meža zemenes un mellenes no Smārdes meža (šogad mellenes šur tur ziedu laikā apsala salnās). FOTO Aina Gailīte.

Palielināt / Enlarge

Pa labi – VIP zona Dzintaru koncertzālē. FOTO Aina Gailīte.

Palielināt / Enlarge

Priekšnesums Dzintaru koncertzālē. FOTO Aina Gailīte.

Palielināt / Enlarge

„Ne-VIP“ publika Dzintaru koncertzālē. FOTO Aina Gailīte.

Palielināt / Enlarge

Priekšnesums Dzintaru koncertzālē. FOTO Aina Gailīte.

Palielināt / Enlarge

Līgošana pie jūras. FOTO Aina Gailīte.

Pēdējā laikā runā, raksta un praktizē arī vasaras īsto saulgriežu laiku, jo Jāņi jau ir mazliet pievilkti baznīcas svētku datumam. Lai arī tā, visi paspēj svinēt īstajās Dabas spēka dienās!

Jūrmalā, ar pašvaldības atbalstu sākās ielīgošana 22. jūnijā Majoros, Horna dārzā, kur kokles skaņās ansambļu un koru balsis līgoja un senioru dejotāju soļi braši dimdēja. Jau pēc stundas līgošana turpinājās Dzintaru koncertzālē. No Horna dārza uz koncertzāli jāiet pa gājēju ielu, centrālo Majoru ielu – Jomas ielu, kuru es, kā dzimusi un dzīvojusi ilgus gadus Majoros, varu droši nosaukt par visnelatviskāko ielu pilsētā. Bet šodien tiek svinēti vislatviskākie svētki, un tāpēc ar smaidu uz lūpām dodos uz Dzintaru koncertzāli. Ierados daudz par agru, teicu, ka esmu no preses, gribu pafotografēt pirms skatītāju ienākšanas; viss kārtībā, tikai mans iespaids par apsargu cunfti atkal paplašinājās. Koncertzāles ēka svaigi restaurēta. (Ilgus gadus šeit nebiju bijusi, šķiet no brīža, kad Jūrmalā ienāca Jaunais vilnis; atceros, ka tad tos vietējos, kas nebija nopirkuši biļetes, bet kāpās, sēžot uz priežu saknēm, iedomājās paklausīties konkursantus, izdzenāja krievzemes apsargi (toreiz viņus sauca par miličiem) ar suņiem.)

Pirmais iespaids ir paliekošs. Vaļējās koncertzāles daļā zem jumta – jauni, skaisti, ērti koka soli. Kameru pievērsu tā sauktajai VIP zonai augšā, kāpu daļā, kur kādreiz bija stāvvietas. Zona kā jau zona, iežogota, lai arī caurspīdīgi, galdiņi vairākās rindās. Manuprāt, koncertus var redzēt, ja grib, kāds ducis cilvēku. Toties zāles pretējā malā priedes joprojām apaugušas mežvīniem. Dzirdama jūras elpa, un ik pa brīdim uzpūš svaigs gaiss. Pastaigāju pa celiņiem augšā kāpās, nopriecājos par unikālo apvienojumu – koncertzāle kāpās.

Sākās dzīva rosība – katram mazajam koklētājam vai dejotājam līdzi bija vesela pavadošā svīta, kas pēc tam bija aktīvi skatītāji zālē.

Pēc X Latvijas kokļu dienu noslēguma, 150 koklētāju izpildījums Kristīnes Ojalas skaņdarbā Uguns fantāzija kopā ar kori Jūrmala un tautas deju kolektīvu Tapa bija fantastisks, tas lika skudriņām skriet... Ielīgošanas koncertā bez Jūrmalas koriem un trim deju kolektīviem piedalījās arī grupa Autobuss debesīs un vairāki solisti.

Tika dziedātas arī daudzas populāras Dziesmusvētku dziesmas kopā ar skatītājiem, un dejotāju sniegums bija tiešām aizraujošs, bet kad viņiem pievienojās pat četrgadīgie, tad jau skatītāju sajūsma ik pa brīdim uzsprāga ovācijās. Ielīgošana beidzās saulrietā, kad vējš no pludmales atnesa ugunskuru dūmu smaržu un melnus mākoņus.

Visi devāmies lejā pie jūras, kur spoži liesmoja trīs milzīgi ugunskuri, kuri arī pamatīgi sildīja. Ap tiem bija daudz ļaužu, kuri ar līgošanu nu nekādi nebija saistīti. Nonāca arī dejotāji un dziedātāji tautas tērpos, bet cik ievēroju, pie ugunskuriem arī viņi nepiegāja. Bet vispār viss notika paātrināti – vēja brāzmas, melni mākoņi ar rupjām lietus lāsēm, tālumā zibens vai rūsas svītras. Bet aiz Turaidas ielas gala kāpņu vaļņa jāņuzāļu ielenkumā, kā lepnākajā sabiedrībā spēlēja Jūrmalas pūtēju orķestris izsmalcinātu, latvju ausīm ļoti tīkamu mūziku.

Esmu priecīga, ka no šī gada līgošanas manā atmiņā saglabāsies daži ļoti spilgti momenti. Par cik lietus darīja savu un biju saistīta ar sabiedrisko transportu, tad pievērsos ikdienišķām lietām un vietām. Vēl jau līgo nakts un Jāņu rīts – kādi tie būs!?

Jauki tomēr apzināties, ka visā plašajā pasaulē šo vasaras saulgriežu laikā līgo latvieši un daudzas citas tautas!

Līgotāja
Aina Gailīte
Laikrakstam „Latvietis“