14. jūnija sarīkojums Sidnejā

Palielināt / Enlarge

No labās: Jaundienvidvelsas parlamenta deputāti Čarls Kasusčeli (Charles Casuscelli MP, Member for Strathfield), Deivids Klārks (The Honourable David Clarke MLC), Amanda Fazio (The Honourable Amanda Fazio MLC), Pols Grīns (The Honourable Paul Green MLC). FOTO Edgars Greste.

Palielināt / Enlarge

No labās: Jaundienvidvelsas parlamenta deputāts Dr. Pēteris Felps (The Honourable Dr. Peter Phelps MLC), senators Arturs Sinodinos (Senator the Honourable Arthur Sinodinos), senatore Končeta Fieravanti-Velsa (Senator the Honourable Concetta Fierravanti-Wells), Austrālijas parlamenta deputāts Filips Radoks (The Honourable Philip Ruddock). FOTO Edgars Greste.

Palielināt / Enlarge

Okupācijas muzeja plakāti. FOTO Edgars Greste.

Palielināt / Enlarge

Igauņu koris „Kooskõlas“. FOTO Edgars Greste.

Palielināt / Enlarge

Sidnejas Latviešu vīru koris, diriģente Daina Jaunbērziņa. FOTO Edgars Greste.

Palielināt / Enlarge

Valsts himnu dziedāšana. FOTO Edgars Greste.

Palielināt / Enlarge

Čelliste Saskia Tillere ar Vojteku Višņievkiju (Wojciech Wisniewski). FOTO Ojārs Greste.

Palielināt / Enlarge

No kreisās: Baltiešu komitejas priekšsēdis Dr. Ojārs Greste un Pēteris Manass ar bērzu mizas vēstules piemēru. FOTO Pēteris Erdmanis.

Sēru dienu Sidnejā latviešu sabiedrība atzīmē kopīgi ar igauņiem un lietuviešiem jau vairāk nekā 60 reizes, kopš tika dibināta Apvienotā Baltiešu komiteja 1952. gadā. Šīs organizācijas galvenais uzdevums bija uzņemt kontaktus ar Austrālijas politiķiem, lai izplatītu Baltijas tautu likteni, organizēt sadarbību starp igauņu, latviešu un lietuviešu sabiedrībām, un pieminēt traģiskos 1941. gada 14. jūnija notikumus.

Šī gada 14. jūnija piemiņas sarīkojums notika Sidnejas Latviešu namā, svētdien, 15. jūnijā. Tas iesākās ar svinīgu Austrālijas, Igaunijas, Latvijas un Lietuvas karogu ienešanu un Austrālijas valsts himnas dziedāšanu. Sarīkojumā bija klāt ilggadējais baltiešu draugs un Austrālijas parlamenta loceklis Filips Radoks (The Honourable Philip Ruddock), senators Arturs Sinodinos (Senator the Honourable Arthur Sinodinos, AO), senatore Končeta Fieravanti-Vels (Senator the Honourable Concetta Fierravanti-Wells), septiņi Jaundienvidvelsas parlamenta pārstāvji, Latvijas goda konsuls Jaundienvidvelsā Aldis Birzulis, Igaunijas konsule Katrina Kanarika (Katrin Kanarik), Lietuvas goda konsule Ginta Viliunasa (Ginta Viliunas), Horvātijas un Polijas konsuli un pārstāvji no igauņu, latviešu un lietuviešu sabiedrībām.

Baltiešu komitejas vadību šogad uzņēmās latvieši, un pašreizējais komitejas priekšsēdis Dr. Ojārs Greste, kas savos ievadvārdos atgādināja klātesošajiem, ka 1941. gada 14. jūnijs bija viszīmīgākā diena Baltijas valstu liktenī pēdējos simts gados, un tai ir tik pat dziļa nozīme igauņiem, latviešiem un lietuviešiem, kā Anzaku diena ir austrāliešiem. 14. jūnijs ir galvenais iemesls kāpēc baltieši ir Austrālijā, un Greste izteica pateicību Austrālijas valstij, ka mēs varam šeit brīvi dzīvot un kopt savu kultūru un valodu.

Austrālijas premjerministra Tonija Abota (The Honourable Tony Abbott, Prime Minister of Australia) sveicienu nolasīja senatore Končeta Fieravanti-Vels. Premjerministrs izteica līdzjūtību visiem, kam dzīves tika skartas ar 14. jūnija deportācijām un atzina baltiešu sabiedrības darbību Austrālijas valsts labā.

14. jūnija atmiņu runu teica Pēteris Manass, kura mātes vecāki Kārlis un Vera Kalēvici tika izsūtīti uz Sibīriju 1941. gadā. Kārlis un Vera bija atšķirti tālu projām viens no otra, bet Kārlis paspēja sarakstīties ar Veru. Divas Kārļa vēstules, rakstītas uz bērzu mizas, nokļuva Pētera mātes Viktorijas īpašumā. Kad Viktorija Manasa aizgāja mūžībā 2009. gadā, Pēteris uzņēmās nogādāt šīs unikālās vēstules un citus Viktorijas tā laika dokumentus Latvijas Okupācijas muzejam. Šīs vēstules, kopā ar citām līdzīgām vēstulēm uz bērza tāss, ir tagad vairākās muzejos Latvijā, kur tām ir speciāla vieta, kā mūsu tautas simboli pret apspiestību no Padomju varas.

Pēteris Manass mudināja klausītājiem sakopot viņu vecāko atmiņas, dokumentus un vēsturiskus objektus, kuri liecina par izsūtīto ļaužu traģisko likteni. Liela daļa no šīs paaudzes ir aizsaulē. Un ārzemēs, kad viņu pēcteču paaudze nomirs, saites ar šo pagātnes vēsturi paliks trauslas un eventuāli pazudīs.

Sarīkojuma otrā daļā bija koncerts. Piedalījās igauņu koris Kooskõlas, Sidnejas Latviešu vīru koris, Sidnejas Lietuviešu jauktais koris Daina, pianists Vojteks Višņievskijs (Wojciech Wisniewski) un čelliste Saskija Tillere. Latviešu vīru koris dziedāja četras dziesmas – Vairogi, Zibsnī zvaigznes aiz Daugavas, Dzīvības mūžīgais vārds un Dvēseles dziesma Dainas Jaunbērziņas vadībā un ar Vojteka Višņievskija klavieru pavadījumu.

Vojteks Višņievskijs ir jau vairākus gadus bijis klavieru pavadītājs un solists 14. jūnija koncertā un ir labi pazīstams visiem baltiešiem kā izcils pianists. Kā solo Vojteks spēlēja pēdējās divas daļas no M. Musorgskija klavieru svīta Izstādes gleznas (Pictures at an Exhibition). Pēdējā daļa – Kijevas lielie vārti ir it sevišķi grezna, svinīga un iespaidīga, un Vojteka izteiksmīgā spēlēšana izsauca ilgus aplausus.

Vojteks arī pavadīja latviešu čellistes Saskijas Tilleres divus skaņdarbus – Čaikovska Noktirni un Zigmāra Liepiņa Es atnācu uguntiņu.

Koncerts beidzas ar igauņu, latviešu un lietuviešu valsts himnām. Pēc koncerta klātesošie bija aicināti pakavēties pie glāzes vīna un uzkodām.

14. jūnija sarīkojuma ietvaros notika gadskārtēja Baltiešu mākslinieku darbu izstāde Sidnejas Latviešu nama Baltajā zālē. Izstādē piedalījās 12 baltiešu mākslinieki ar 25 darbiem, tai skaitā latviešu mākslinieki: Biruta Klārka (Clark), Dzidra Mičele (Mitchell) un Jānis Supe. Izstādi iekārtoja Austrālijas Latviešu mākslinieku apvienība. Izstāde būs atvērta līdz 29. jūnijam.

Paldies visiem, kas palīdzēja pie sarīkojuma veiksmīgās izdošanās, it sevišķi Pēterim Manassam par viņa saistošo stāstu, mācītājam Kolvinam Makfersonam par lūgšanu, visiem koriem un solistiem par muzicēšanu, Vijai Spoģei-Erdmanei un Pēterim Erdmanim par skatuves iekārtu, Sidnejas Latviešu biedrības dāmu komitejai par Mārtiņa Siliņa zāles iekārtu, Pēterim Kļaviņam par programmas un kataloga drukāšanu, Voldim Kainam un Gintam Kārkliņam par gaismu un skaņu iekārtu, karogu pavadītājiem un Baltiešu komitejai par pasākuma organizēšanu.

Ojārs Greste
Laikrakstam „Latvietis“