Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Intervija ar Agitu Ikaunieci

Ekspresintervija svētdien, 8. augustā

Laikraksts Latvietis Nr. 103, 2010. g. 12. aug.
-


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv
AL53KDH400

Agita2

Agita Ikauniece.

Ilze Nāgela: Vai bijāt agrāk dzirdējusi, vai varbūt pati piedalījusies Austrālijas KD? Kā uzņēmāt šo piedāvājumu – būt KD kopkora diriģentei?

Agita Ikauniece: Ja godīgi, tad par Austrālijas KD, kā arī Dziesmu svētkiem Amerikā mācījos kora literatūrā, studējot Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolā Rīgā vēl pagājušajā gadsimtā. Protams, ka pierakstīt šādu informāciju ir viena lieta, bet piedzīvot – pavisam cita. Esmu piedalījusies gan Amerikas latviešu Dziesmu svētkus, gan jauniešu kora Balsis sastāvā Kultūras dienās Adelaidē, kas notika pirms vairākiem gadiem. Piedāvājums piedalīties Melburnas KD nāca negaidīti. Pareizāk, to izdomāja Jolanta Lārmane un Anita Andersone. Manuprāt, iespējamais iemesls manai izvēlei bija ne tikai 2008. gada Dziesmu svētki, kuros kopā ar dziedātājiem Mežaparkā atskaņojām Saule brida rudzu lauku, bet, iespējams, tā neprātīgā, trakā, emocionālā nakts pēc Noslēguma koncerta, kad visi – dziedātāji, dejotāji, diriģenti, draugi, radinieki, rīkotāji ne tikai dziedāja tā saucamās galda dziesmas, bet vēl sešos no rīta bija spējīgi atskaņot gan latviešu tautasdziesmas, gan Lauztās priedes, tikai, teiksim tā, ļoti īpašās interpretācijās, vairāk smieklīgās. Redz – viena nakts un kopkora diriģente rokā. Ja nopietni, tad diriģēt kopkori ir ļoti atbildīgs uzdevums, bet es ceru, ka visu darīsim kopā ar kolēģiem gan no Rīgas, gan no Austrālijas latviešu koriem.

IN: Dziesmas, kuras diriģēsit, esat pati izvēlējusies? Kādēļ tieši šīs?

AI: Programmas sastādīšana bija kopīgs darbs, kur tomēr lielāko daļu noorganizēja Jolanta, ņemot vēra visdažādākās aptaujas, vēlējumus, ierosinājumus. Un dziesmas, kas ir repertuārā, ir ļoti daudzu diriģentu un kora dziedātāju kopdarbs. Manis ierosinātās ir Pētera Butāna dziesmas ar Friča Bārdas dzeju – par vīriem, kas bieži vien ir brāļi mēnesim, par meitenēm, kas nezin kādu iemeslu dēļ ir plaukstošas un, protams, par mīlestību. Pēc šī gabala skatītāji, ja ne dikti aplaudēs, tad pamodīsies gan. To visu pavadīs instrumentālā grupa no Rīgas Tango sin Quinto, kas iedos papildus enerģiju, es pat teiktu – liesmosim un uguņosim kopīgi!

IN: Cik ilgi jau esat savu karjeru saistījusi ar kora diriģēšanu? Kādus korus vadījusi? Kādos koros pati dziedājusi? Kādu balsi dziedat?

AI: Jau mūzikas skolā 7 gadu vecumā iestājos Kora klasē. Tas gan bija tāpēc, ka akordeons man bija par smagu un klavierklase bija pilna. Arī Mediņos studēju kordiriģēšanu, kad dziedāšana mācību korī bija obligāta, bet man ļoti patika. Mans pirmais koris, kurā saku dziedāt, bija jauniešu koris Balsis Māra Kupča un Kaspara Putniņa vadībā. Pēc kāda laika tur arī kļuvu par diriģenti un pieaicināju Intu Teterovski, kuru arī redzēsim kopkora priekšā Melburnā. Balsis arī bija mana īstā mācību vieta un visi lielie panākumi. Pateicoties Balsīm un kolēģim Intam, neesmu piedzīvojusi neko tik dziļi emocionālu, riktīgi trauksmainu kopā ar dziedātājiem, panākumus daudzos starptautiskos konkursos, kā arī nebūtu kļuvusi par Dziesmu svētku kopkora diriģenti jau 2003. gadā. Jau 3 gadus vadu Latvijas Bankas kori, kur dziedātāji ir pārsvara darbinieki bankā, un tas atkal ir interesanti – kā atraisās statistiķi, programmētāji vai kasieri.

Kad sāku nopietnāk dziedāt, tad biju tāds neliela diapazona 2. soprāns, pie kam bailīgs un dažbrīd nespējīgs. Bet tā kā vajadzēja arī mācīt dziedātājus, tad vienu brīdi man pat likās, kas mans diapazons ir 3 ārpus oktāvas, un attīstīju priekš sevis maksimumu dziedāšanā. Pēdējā laikā nodziedāt labi varu tikai tad, kad ļoti patīk pati dziesma vai vārdi, bet tad sanāk apraudāties.

IN: Vai esat piedalījusies – diriģējusi ārpus Latvijas latviešu dziesmu svētkos, dziesmu dienās?

AI: Tikai Amerikā – vairākas reizes Katskiļu kalnos un Rietumkrasta Dziesmu svētkos. Tas vienmēr ir bijis interesanti, ar lielu slodzi, bet ar ļoti aizrautīgiem, interesantiem un lieliskiem dziedātajiem. Bez pārspīlējuma. Tad jau laikam sanāk, ka Melburnas KD ir mans pirmais iznāciens kā diriģentei. Jau baidos.

IN: Vai esat arī komponējusi vai varbūt rakstījusi tautas dziesmu apdares korim?

AI: Jā, bērnībā – Dziesmu par Rūķīti. Tas laikam arī viss. Kad nestrādāšu organizatoriskus darbus, tad noteikti uzrakstīšu savu otro kompozīciju. Man vienmēr ir bijusi vēlēšanās, bet, protams, paškritika ir stiprāka.

IN: Kādi Jūsu vēlējumi Austrālijas latviešu apvienotā kora Atbalss dziedātājiem, gatavojoties aktīvajai mēģinājumu nedēļas nogalei augusta beigās Melburnā, kurā gaidām arī Jūs?

AI: Galvenais – nezaudēt paniku. Un lai katram ir BALSS, ne tikai ATBALSS. Vienkārši tiekamies un dziedam! Un esam tādi, kādi esam – ja nezināsim kādu dziesmu, iemācīšu. Galvenais, visu darīt ar prieku. Mūzika uzrunās pati, mīlēsim savu kaimiņu, lai arī viņš kaut ko nodziedās nepareizi. Vēl es gribētu kopīgi noēst tādu sulīgu mango, kāda nekur citur nav, tikai Austrālijā. ∎



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com