Arī pertiešiem būs Latvijas pases

No kreisās: Latvijas Goda konsuls Pertā Jānis Purvinskis, Pasu nodaļas vecākā referente Marina Švinka un Konsulārās palīdzības nodaļas vadītāja Nora Labanovska, noformējot Latvijas pases pieprasījumu Vilim Gūtmārcim. FOTO Jānis Purvinskis.

Pēc vairāku nedēļu gatavošanās arī pie mums Pertā ieradās Latvijas valsts ierēdnes, kārtot sarežģīto procedūru jauno Latvijas pasu pieprasījumiem. Jau jūnijā bijām saņēmuši ziņu, ka nopietni risinās projekts, lai Latvijas pilsoņiem ārzemēs varētu izsniegt jaunās Eiropas stila Latvijas pases. (Red.: skat. laikraksta „Latvietis“ 87. numuru (28. aprīlī)). Tas viss radās ar to, ka dažādi dati pasē tiks likti datu bāzē elektroniski, un tam ir vajadzīgi dārgi tehniski aparāti, kuri goda konsuliem nav pieejami. Beidzot ar Ārlietu ministrijas un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes kopējiem spēkiem tika izkārtota Mobilā pases stacija, kura tad varēja doties ceļā un kārtot Latvijas pases pieprasījumus.

Tā nu pēc vairāku gadu lūgumiem dot Latvijas pilsoņiem ārzemēs iespēju gan atjaunot notecējušo termiņu pases, gan saņemt pilnīgi jaunas pases un dot viņiem iespēju pildīt savu pienākumu, balsot gan Saeimas vēlēšanās, gan tautas nobalsošanās. Līdz šim tas nebija iespējams, jo vēlēšanās bija jāuzrāda derīga Latvijas pase. Tagad, gaidāmajās 10. Saeimas vēlēšanās šī gada 2. oktobrī daudzi Latvijas pilsoņi varēs pildīt savu pienākumu un vēlēšanās piedalīties. Par to un par to, ka pase tagad vairs nemaksā ceļa naudu $2000+ , esam ļoti pateicīgi.

Tā kā Latvijas goda konsuli Austrālijā laikam neviens neesam datoru tehniķi vai speciālisti, speciālie pieslēgumi datoriem Latvijā nebija mūsu kompetencē, un sākumā mums radīja lielas galvas sāpes. Kad mēs gandrīz visi ieradāmies Rīgā uz kārtējo goda konsulu sanāksmi, tad arī izkārtojām tikšanos ar Mobilās pasu stacijas darbiniecēm un ministriju vadību, lai mēs varētu gūt kādu saprašanu šai sarežģītajā lietā. Šī sanāksme gan mums no Austrālijas, gan kolēģēm Latvijā atrisināja daudz neskaidru jautājumu.

Vēl jau mani jo stingri nomāca bāžas par datora pieslēgumu, jo Latviešu centrā tāda nav. Bija jāpērk ierīces, kuras tad mums to sniegtu un tad bija jāmācās, kā to lietot. Beidzot pirmdien, 9. augusta pēcpusdienā Pertas lidostā sagaidīju Konsulārās palīdzības nodaļas vadītāju Noru Labanovsku un Pasu nodaļas vecāko referenti Marinu Švinku. Tūlīt devāmies uz Latviešu centru un rādīju, ko biju sagādājis mūsu darbam, un, pārbaudot visu iekārtu, šo jauko dāmu smaidi un drošinājumi manām bažām lika izgaist.

Mobilā pasu stacija bija ataicinājusi daudz Pertas latviešu, bet bija ataicinājusi arī tādus, kurus nekad nebiju saticis. Daži no šiem Latvijas latviešiem nemaz nezināja, ka tāds Latviešu Centrs vispār pastāv. Tad nu bija iespēja viņiem arī pastāstīt par latviešu radio stundu un sarīkojumiem, kuri šeit notiek. Biju jau vairākas nedēļas mēģinājis sazināt visus, kuri būtu ieinteresēti saņemt Latvijas pases un arī iekārtot tā, lai nevienam nebūtu pārāk ilgi jāgaida, lai formalitātes nokārtotu. Tas nu arī pa daļai izdevās. Caurmērā esmu apmierināts ar savu devumu, bet biju pārsteigts par darbu, kuru veica mūsu viešņas.

Divus vakarus es viņas nodarbināju līdz vēlam vakaram un tad, aizbraucot atpakaļ viesnīcā, viņas vēl piestrādāja klāt. Nekas viņām nebija par grūtu vai pārāk sarežģīts, lai problēmas atrisinātu. Esmu pārliecināts, ka Latvijā nu neviens problēmas tā nerisinātu. Vienkārši aizsūtītu prom, lai nāk atpakaļ vēlāk. Ierēdnes strādāja ar smaidu uz lūpām, ar pacietību un profesionāli skaidroja, kas ir vajadzīgs tiem, kam vēl trūka kādi dokumenti, bet beidzot neviens neaizgāja mājās ar nepabeigtu vai neaizpildītu pases pieprasījumu. No visiem 46 pieprasījumiem tikai tie, kuri bija vai nu aizbraukuši no Pertas vai vienkārši neieradās, pieprasījumus neizpildīja, bet pārējie visi dabūs jaunās Latvijas pases.

Kaut gan daudz strādājām, tomēr atlikām arī laiku apskatīt Pertas apkārtni, par ko paldies Ritai un Nikolājam Džonsoniem. Apskatījām arī Pertu no Kings Parka gan naktī, gan dienā un arī apskatījām parkā dažādos kokus un augus, kādus Latvijā neredzēt. Redzējām arī Fremantli un Manduru, un kad beidzot šķīrāmies Pertas lidlaukā, bija žēl, jo pa to nedēļu bijām sadraudzējušies un, kaut gan nopietni strādājuši, bijām arī humoru dzinuši. Tagad varu tikai teikt mīļu paldies Norai Labanovskai un Marinai Švinkai par viņu labo darbu, sadarbību un draudzīgo pieeju šim darbam. Novēlu abām labus panākumus un sasniegt visu, uz ko viņas cer nākotnē.

Jānis Purvinskis
Laikrakstam „Latvietis“