Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Brisbanē iedejo pavasari

Es mācēju danci vest...

Laikraksts Latvietis Nr. 111, 2010. g. 27. sept.
Linda Rulle -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv
Dejas1

FOTO Linda Rulle.

Dejas2

FOTO Linda Rulle.

Dejas3

FOTO Linda Rulle.

Lai gan ir septembris un Latvijā sācies rudens, Brisbanes latvieši nolēma iesākt Austrālijas pavasari, satiekoties un izdejojoties. Protams, neiztika arī bez dziedāšanas un gardu cienastu nogaršosanas. Sestdienā, 18. septembrī Latviešu namā Brisbanē pulcējās vairāk kā 80 pieaugušo un vēl vesels pulciņš bērnu, lai kopīgi izdziedātu sen nedzirdētās latviešu dziesmas un izdejotu dejas. Šāds sarīkojums Brisbanes latviešu namā vēl nav rīkots, tāpēc organizētāji nezināja, ko īsti sagaidīt, bet kuplais apmeklētāju skaits lika domāt, ka uz dejām un dziesmām Brisbanē pulcēsimies atkal.

Aktīvākie nama biedri pēc Jāņiem nolēma, ka jāsatiekas atkal, jo Jāņi ir tikai reizi gadā, un tas nu latviešiem ir pārāk reti. Viena no sarīkojuma organizētājām Ance Deksne uzsver, ka šis ir nevis koncerts, kur jāskatās un jāklausās, bet gan saiešana kopā, kur paši arī var piedalīties – dziedāt, dejot un paspēlēt novusu. Izrādās, ka šī galda spēle ar koka ripiņām un biljardam līdzīgām nūjām tiešām nākusi no Latvijas puses, kas daudziem bija pārsteigums.

Dziedāšanai bija sagatavotas īpašas dziesmu tekstu grāmatiņas, jo kā apmeklētāji paši atzina – no galvas tie zinot tikai dziesmu pirmos pantiņus. Vārdi noderēja arī tiem, kas latviski nerunā, lasīt līdzi un pa reizei ko padziedāt varēja ikviens.

Īpaši šim danču un dziesmu sarīkojumam aktīvākās dejotājas Jasmīna un Valda bija samācījušās arī jaunas dejas. Tās atrastas grāmatiņās un iepriekš dejotas arī Sidnejā un Melburnā. Ancei Deksnei pie klavierēm un akordeona spēlējot pavadījumu, latvieši dejoja Mugurdanci, Pērkonīti, Pankūku deju, Raganu deju, Brisbanē līdz tam nedejotu Īru deju un Ak, tu žē!, kas, Ancesprāt, esot visai jocīga. Pēteris, kas pirms 20 gadiem dejojis Brisbanes deju kopā, priecājās par iespēju atkal dejot un atzīst, ka jo vairāk dejo, jo labāk izdodas, tāpēc viņš jau gaida nākamo deju sanākšanu latviešu namā. Arī bērni varēja priecāties par iespēju iet rotaļās, pirmā no tām – klasiskā Kas dārzā? tika uzņemta ar lielu aizrautību.

Zviedru galdu palīdzēja sarūpēt kopā ap 15 pavāru – viens nesa rupjmaizi, cits cepa vistas, vairāki gatavoja salātus un cepa kūkas. Sarmīte lepojās ar latviskiem kartupeļu salātiem un viltoto zaķi, kura recepti kāds jau kāroja uzzināt. Laima cepa kūkas un stāstīja, ka uz galda visu garšošanai tiks likta latviešu siera kūka, ābolu un valriekstu kūka, ābolmaize, ābolu-rabarberu kūka, šokolādes kūka un medus kūka. Kad salāti un kūkas bija izgaršotas, sanākušie devās mājās, gaidot nākamo deju un dziesmu sanākšanu, un savā starpā runājot par iespēju satikties jau pavisam drīz.

Linda Rulle
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com